Jānis: "Ātrie kredīti ievelk. Atkarību apzinies, kad ir jau par vēlu"
Cigaretes, alkohols, internets un spēļu zāles – tās ir tikai dažas lietas, kas cilvēkos izraisa vēlmi pamēģināt atkal un atkal, taču mūsdienu atkarību sarakstā iekļuvusi vēl viena lieta – ātrie kredīti.
Jānis ir 26 gadus vecs rīdzinieks. Viņam ir darbs, apmierinošs ienākumu līmenis un atkarība – ātrie kredīti. „Pirmo kredītu paņēmu pirms diviem gadiem. Izvēlējos ātro kredītu, jo zināju, ka tas ir maksimāli ātrākais veids, kā tikt pie naudas. Toreiz tā tiešām bija vajadzīga. Aizņēmos, lai samaksātu par slimnīcas izdevumiem, kas radās kājas traumas rezultātā, uzreiz pēc tam arī atdevu. Likās – nu, un? Vienreiz vajadzēja, aizņēmos, atdevu. Bet tā šī lieta acīmredzot neiet, vismaz ar mani ne. Pagāja laiks, un secināju, ka izveidojies parāds par dzīvokli. Lai ātri tiktu galā ar salīdzinoši nelielo summu, aizņēmos vēlreiz. Toreiz atdot vairs nebija tik vienkārši, jo līdzekļu nebija pietiekami daudz, tāpēc sāku domāt, lai viena kredītiestāde mani liktu mierā, paņemšu kredītu no cita ātro kredītu piedāvātāja, lai atdotu naudu iepriekšējiem,” portālam Kasjauns.lv stāsta Jānis.
„Tā nu kredītsaistības ievilkās. Par nopelnīto algu atdevu kredītus, bet, lai izdzīvotu, atkal tos paņēmu. Aizgāja pat tik tālu, ka ņēmu ātro kredītu – 50 latu apmērā, lai aizietu uz veikalu un nopirktu pārtiku. Pēc tam salīdzinoši bieži aizņēmos naudu izklaidei, tā bija vieglāk – aizņemties no kredītdevējiem, nevis sēdēt uz kakla draugiem.”
Jautājot, cik ātrās kreditēšanas iestādēm Jānis ir parādā šobrīd, puisis apmulst, tikai zina teikt, ka tā noteikti nav viena vai divas. Summa, kas jāatdod, pagaidām neesot sasniegusi 1000 latu, tāpēc vīrietis uz situāciju skatās cerīgi – atdot nāksies, tāpēc kādu laiku būšot jādzīvo pieticīgāk. „Zinu, ka pats esmu vainīgs pie tā, kāda situācija izveidojusies, un nevainoju ātro kredītu devējus, tomēr uzskatu, ka vajadzētu stingrāk kontrolēt kredītu izsniegšanu, un neaizdot naudu tiem, kas jau to aizņēmušies no cita kredītdevēja. Varbūt tagad kaut kas ir mainījies un kontrole ir stingrāka, taču agrāk nevienu tas īpaši neinteresēja, vai esi parādā vēl kādam. Vajag naudu? Ņem! Tikai atceries, ka atdot vajadzēs ar milzu procentiem. Tā ir atkarība – es pat teiktu, ka ātrie kredīti ievelk cilvēku savā varā nemanot, tikai tad, kad esi pamanījis problēmu, to risināt vairs nav tik vienkārši,” atklāj Jānis.
Tikmēr paši kredītdevēji savās mājaslapās un reklāmās sludina – „Nāc, aizņemies”, „Tas ir vienkārši – tiec pie naudas 15 minūšu laikā bez galvojuma un ķīlas”. To, cik aizņemties vienkārši, apstiprina arī Jānis, taču neviens reklāmā nebrīdina par soda procentiem, kādi sagaida, ja kredītu laikus nespēj atmaksāt.
Atdošanas termiņš nav akmenī cirsts
Sohocredit.lv klientu apkalpošanas pārstāve portālam Kasjauns.lv stāsta, ka aizņemties neesot tik vienkārši, kā sākumā varētu likties. Arī tas, vai kredītņēmējs jau ir aizņēmies naudu no citiem kredītpakalpojumu sniedzējiem, tiek kontrolēts. „Pirms aizdevuma sniegšanas viss tiek rūpīgi kontrolēts, mēs izskatām katru klientu individuāli – datubāzēs tiek pārbaudīta klientu maksātspēja, respektīvi – jābūt ikmēneša ienākumiem, lai kaut ko aizņemtos. Ja tie ir nelieli, tad arī aizdotā summa nebūs liela. Tāpat tiek kontrolētas arī cilvēka parādsaistības.”
Arī atdošanas termiņš neesot akmenī cirsts. Ja cilvēks kredītu nespēj atdot, tiek veidots pagarinājums, kura laikā saistības jānokārto. Ja tomēr arī pagarinājuma laikā nav iespējas naudiņu atdot, tiek veidoti soda procenti, kas veido 1% par katru kavēto dienu. To, kādiem mērķiem tiek ņemts kredīts, nevienu neinteresējot. Tā varbūt ir nauda mājoklim, dāvanām, izklaides, pat pārtikai, tāpēc datu, kādiem nolūkiem cilvēki biežāk naudu aizņemas, neesot.
Ātro kredītu sniedzēji tiekot stingri kontrolēti
Latvijā nebanku kredītdevējus kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), Valsts ieņēmumu dienests (VID), kā arī Valsts policija. PTAC pārstāve Ilze Žunde portālam Kasjauns.lv stāsta, ka šobrīd ātro kredītu aizdevēji tiek uzraudzīti pastiprināti. „Regulējums ir strikti noteikts, ir nostādnes, kādai informācijai jābūt reklāmās, līgumos, mājaslapās. Stingri tiek uzraudzīts arī tas, lai tiktu pārbaudīta kredītņēmēja maksātspēja, lai aizņēmumu pēcāk vispār būtu iespējas atdot.”
„Lai nepadotos ātro kredītu valdzinājumam, pašam aizņēmuma ņēmējam vajadzētu godīgi un atbildīgi izsvērt savas iespējas kredītu atmaksāt, kā arī padomāt, kādām vajadzībām tiek ņemts kredīts. Lai nebūtu tā, ka aizdevums paņemts, lai samaksātu rēķinu par komunālajiem maksājumiem, kur ir salīdzinoši mazākas soda sankcijas laicīgas nesamaksāšanas gadījumā, nekā tad, ja laikus netiek atdots kredīts. Tāpat vajadzētu pievērst uzmanību, vai attiecīgajai kredītiestādei ir licence, tas ir veids, kā noskaidrot, vai pakalpojums vispār ir legāls,” informē Žunde.
Sabiedrības domas dalās
Lai uzzinātu Kasjauns.lv lasītāju domas par ātrajiem kredītiem, izveidojām aptauju savā lapā sociālajā tīklā Draugiem.lv/kasjauns. Uz jautājumu atbildēja vairāk nekā 250 respondentu. Lielākā daļa aptaujāto gan atzina, ka ātrie kredīti ir tāds pats bizness kā visi citi, ja nevarot atdot aizdevējam parādu, tad vainīgi paši cilvēki, kas naudu aizņēmušies un iepriekš nav izvērtējuši savas iespējas atmaksāt. Gandrīz tikpat liela daļa gan apgalvoja, ka tā ir atkarība – ja esi sācis, tad to darīsi arvien biežāk, ieejot lielākos parādos. Viedoklim par to, ka nekas slikts tas neesot, taču nevajadzētu ar to aizrauties un ilgstoši „barot” kreditētājus, maksājot milzu procentus, piekrīt salīdzinoši liela daļa Kasjauns.lv sekotāju. Tikpat liela daļa atzīst, ka nekad nav aizņēmušies naudu un negrasoties to darīt, jo nepatīk dzīve uz parāda. Turpretī mazākā daļa aptaujāto atzina, ka ātrie kredīti ir lielisks veids, kā aizņemties naudu, kad ir pilnīga bezizejas situācija.
Kasjauns.lv/ Foto: Gatis Dieziņš/ LETA