Rindā uz sirds operāciju Latvijā gaida 230 cilvēki

"Veidot gaidīšanas rindas uz dzīvību glābjošiem pasākumiem, piemēram, sirds operāciju, ir amorāli. Neesmu tiesīgs jums teikt, cik cilvēku pērn nomira, gaidot uz sirds operāciju, bet daudz," viņš sacīja. Ārsts uzskata, ka pašsaprotama ir tikai rinda uz transplantācijām, jo tām vajadzīgi donori, bet jebkura cita manipulācija, kuras gaidīšana liek cilvēkam fiziski ciest, nav morāli attaisnojama.

Valsts ik gadu novirza finansējumu 1000 sirds operācijām, tomēr vajadzētu veikt 2000, sacīja Lācis. Viena operācija izmaksā aptuveni 7000 latu. "Tas nav nekas, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm vai, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, kur šī operācija izmaksā 180 000 dolāru," skaidroja mediķis.

Lemjot par valsts gada budžetu, Lācis mudina lēmumu pieņēmējus sev pajautāt - cik vērta ir cilvēka dzīvība? "Ja cilvēks mūsu sabiedrībā ir vērtīgs, veselības aprūpei kopumā ir jāatvēl attiecīgi līdzekļi, ja nav, tad varam dzīvot kā tagad," norādīja Lācis.

Līdzīgās domās ir arī Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš. Abi mediķi šodien žurnālistiem norādīja, ka veselības aprūpei atvēlētie valdības izdevumi ir krietni par mazu.

Ērglis uzsvēra, kā tā ir visas tautas problēma, ne ārstu vai medicīnas personāla, tāpēc, lai panāktu nozarē uzlabojumus, ir nepieciešams tautas mandāts, ka nozarei vajag papildus naudu. "21.gadsimts ir dzīves kvalitātes gadsimts. Ir jādomā par kvalitatīvi nodzīvotiem dzīves gadiem," piebilda mediķis.

Savukārt Krieviņš norādīja uz inovatīvo tehnoloģiju nozīmi iedzīvotāju ārstēšanā un pauda, ka bez adekvātas valsts palīdzības slimnīcas nespēj tās nodrošināt vēlamajā apjomā.

Viņš arī aicināja Latvijas slimnīcas savu iespēju robežās organizēt pacientu dienas, lai stiprinātu saiti starp mediķiem un pacientiem, kā arī veicinātu veselības profilaksi. "Mums jāspēj ne tikai ārstēt, bet arī laicīgi novērst slimības," sacīja mediķis.

LETA