Slīterē atklāj unikālas dabas takas; mežacūkas dusmīgas, lūši sajūsmā. FOTO

Šī taka sākas aiz Šlīteres bākas. Pa stāvajām kāpnēm, kas izveidotas Baltijas ledus ezera senkrastā, iespējams nokāpt citā pasaulē, kur var iepazīt nogāžu un platlapju mežus, avoksnāju, kaļķainu zāļu purvu (visi – aizsargājami biotopi), kā arī senas barona laiku meliorācijas grāvju atliekas un trupējošus egļu stumbrus (svarīgi sugu daudzveidībai), kas saglabājies no 1969. gada orkāna laikiem. Ja ekskursantu grupiņa ir neliela un pietiekami klusa, tad zinošais vides gids zoologs Vilnis Skuja mēdz parādīt gan dzīvas odzes, gan citus dzīvniekus.

Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu neskarto dabu, ekskursanti var pārvietoties vien pa dēļu laipām. Izrādās meža dzīvniekiem pret šim laipām ir dažāda attieksme, atklāj zoologs. Līdzenais dēļu celiņš ļoti patīk dzīvniekiem ar mīkstām ķepiņām. Piemēram, lūšiem. Šie dzīvnieki itin bieži atstāj savu pēdu nospiedumus vietās, kur no mitras, dubļainas vietas ceļu turpina pa komfortablu dēļu grīdu. Savukārt pārnadžiem šis dēļu veidojums nepavisam nav pa prātam. Mežacūkas, kad to šķērso, izpauž dusmas to apčurājot. „Tad ekskursantiem varu demonstrēt raksturīgo mežacūku smārdu,” atklāj Skuja.

Ekskursantu taka šajā vietā jau savulaik ir bijusi, taču laika gaitā dēļi bija jau sapuvuši un pastaiga kļuvusi neiespējama, pat bīstama. Takas atjaunošana finansēta no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās" pirmās kārtas ietvaros, kuru realizē turpat 50 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā un tā kopējais finansējums ir LVL 2 527 053, 00.

Tornis putnu plūsmas vidū

Par šiem līdzekļiem Slīteres nacionālajā parkā atjaunota vēl viena dabas taka - Kolkas raga priežu taka un tajā uzcelts putnu vērošanas tornis. Tornis, kura skatu laukumiņš paceļas nedaudz virs koku galotnēm vislabāk patiks putnu vērotājiem un jo sevišķi pavasara migrāciju laikā aprīlī, maijā, kad lielas putnu plūsmas dodas pāri jūrai uz ziemeļiem. Putni maksimāli ilgi lido virs sauszemes un  pie Kolkas raga šķērso jūru. Putnu torņa platforma atrodas tieši šīs jau sakoncentrētās putnu plūsmas ceļā un augstumā. Jaunais tornis ļauj ļoti nelielā attālumā vērot visdažādākos putnus, ieskaitot lielos ērgļus, klinšu ērgļus.

Dabas izziņai un parka apmeklētāju ērtībai tapušas ne tikai labiekārtotas dabas takas bet arī citi objekti: Slīteres ciema tuvumā Slīteres dabas taka (1,2 km) un stāvlaukums ar atpūtas vietu un informācijas stendu, ceļā no Slīteres uz Mazirbi atrodas atjaunotā Pēterezera dabas taka (3,5 km), Kolkas tuvumā atjaunota Kolkasraga priežu taka (1 km) un skatu tornis, Mazirbē un Sīkragā pie jūras ir jauni stāvlaukumi ar atpūtas vietu un informācijas stendu, kā arī laipu pāri kāpai.

Unikālas dabas bagātības

Slīteres nacionālo parku (dibināts 2000. g.) pamatoti dēvē par Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju „brīvdabas muzeju”. Šo ģeoloģisko notikumu mūsdienu „dzīvi” liecinieki ir Šlīteres Zilie kalni  – stāvā, līdz 20 – 30 m augstā Baltijas ledus ezera senkrasta kāple (Baltijas jūras stadija pirms 10 000 gadu), Stiebru kalni – Ancilus ezera senkrasts (pirms 8 – 9 tūkstošiem gadu ), bet Eiropā lielākā – kangaru (kāpu vaļņi) un vigu (mitras starpkāpu ieplakas) ainava ir Litorīnas jūras laika veidojums (pirms 4 – 7 tūkstošiem gadu). Maigais Ziemeļkurzemes klimats ir iemesls daudzu Latvijā retu augu (liela daudzveidība, ap 860 augu sugu, t.sk. reti sastopamā parastā īve un Baltijas efeja) sastopamībai. Sava veida „nopelns” šejienes dabas vērtību saglabāšanā ir bijis arī jūras piekrastē kādreiz pastāvošajam padomju militāram režīmam, kura dēļ tā pusgadsimta garumā saglabājās apmeklētāju un būvniecības ziņā mazskarta. Tā laika liecinieki ir pamestās PSRS armijas bāzes un dažādi militārie objekti.

Slīteres nacionālā parkā atrodas viens no populārākajiem Latvijas tūrisma objektiem – Kolkas rags, kuru gada laikā apmeklē vairāk nekā 50 000 ceļotāju, bet putnu pavasara migrāciju laikā stundas laikā pār to pārlaižas desmitiem tūkstoši putnu. Baltijas jūras krasta posmā – t.s. „Lībiešu krastā” no Kolkas līdz Sīkragam un Ovīšiem ir saglabājušies pasaulē mazākās minoritātes – lībiešu zvejniekciemi un citi to kultūras liecinieki. Tūristu vajadzībām izveidotas četras dabas takas, velomaršruti, skatu tornis, apmeklējama Šlīteres bāka u.c. Nacionālā parka administrācija regulāri organizē vides izglītības pasākumus, ka pieejami ikvienam interesentam.

Slīterei - 90

Šogad aprit 90 gadi, kopš 1923.gadā dibināts Šlīteres dabas piemineklis, vēlāk pārdēvēts par Slīteres dabas rezervātu, tagad - nacionālo parku.

Nepilnu simt savas pastāvēšanas gadu laikā Slīteres nacionālais parks kļuvis16 reizes lielāks un aizņem 16 tūkstošus hektāru Ziemeļkurzemes mežu un purvu starp Baltijas jūru un

Rīgas līci. Arī senie lībiešu zvejniekciemi no Kolkas līdz Sīkragam ar savu īpatnējo kultūrvēsturi ir Slīteres nacionālā parka daļa.

 Lai atzīmētu un svinētu jubileju, pasākumi, kas veltīti svarīgajai gadskārtai notiek visu gadu. Jau izsludināts fotokonkurss „Slīteres nacionālajam parkam 90 gadi”, kuru noslēgs labāko fotogrāfiju izstāde rudenī Latvijas Dabas muzejā. Tāpat aizvadīta pavasara talka teiksmainajā Dāvidpļavā un notikusi Slīteres Ceļotāju dienas.

Klajā laists arī „Slīteres nacionālā parka Ziņu” jubilejas numurs, Slīteres bākā skatāma jubilejai veltīta Dundagas mākslas skolas audzēkņu radošo darbu izstāde.