16 gados Latvija zaudējusi 71 Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatīto lietu
Kopš 1997.gada vasaras, kad mūsu valstī stājās spēkā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, tiesnešu pieļauto kļūdu dēļ Latvija Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) ir zaudējusi 71 lietā, šodien raksta žurnāls "Ir".
Šīs kļūdas valstij izmaksājušas ap 215 000 latu. Tikai 13 gadījumos kompensācija par labu pieteikuma iesniedzējam nav noteikta - nodarījums bijis maznozīmīgs vai arī cietušais pats nav lūdzis kompensāciju, citkārt tā prasīta par vēlu.
"Ir" veiktais pētījums liecina, ka atsevišķu tiesnešu spriedumos ECT ir konstatējusi pārkāpumus vairākkārt, taču nav redzams, ka viņu karjeru tas būtu kaut kā ietekmējis. Lai gan Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vairākkārt uzsvēris, ka ECT spriedumi tiek analizēti un Latvijas tiesu sistēma no kļūdām mācās, minētā pētījuma rezultāti liecina par ko citu.
Latvijas zaudētā 71 lieta attiecas uz tiesvedībām, kuras skatījuši vismaz 83 tiesneši dažādās tiesu instancēs. Precīzu tiesnešu skaitu žurnālam nav izdevies noskaidrot, jo tiesu sistēma nevēlējusies "atrast" visas zaudētās lietas. Tomēr 39 no kļūdas pieļāvušajiem tiesnešiem joprojām nēsā mantijas. Tie ir 8% no visiem 473 Latvijas tiesnešiem, raksta "Ir".
Absolūts vairākums jeb 38 šādi kļūdas pieļāvušie tiesneši bijuši no AT. 26 gan patlaban jau ir pensijā, tomēr joprojām turpina darbu kā tiesneši. Piemēram, AT Senāta Krimināllietu departamenta senatore Anita Nusberga ir parakstījusi desmit spriedumus, kuri nav izturējuši ECT pārbaudi. Viņas kolēģi Voldemārs Čiževskis un Artūrs Freibergs piedalījušies deviņu tādu lietu izskatīšanā.
Pavisam AT Senāta Krimināllietu departamentā ir seši senatori, un tikai viens no viņiem - priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe - nav skatījis nevienu no ECT izbrāķētajām lietām.
Biežākie ECT konstatētie pārkāpumi attiecas uz pārāk ilgu lietas izskatīšanu, kā arī formālu apcietinājuma piemērošanu, izpētījis "Ir". Piemēram, AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis piedalījies četru lietu izskatīšanā, kuru iztiesāšanas termiņi pārsnieguši pieļaujamās robežas.
Kušķis arī bija viens no trim tiesnešiem, kuri piekrita Rīgas apgabaltiesas notiesājošajam spriedumam, kas balstījās tikai uz vienas liecinieces liecību, lai gan ECT pēc tam atzina, ka šī lieta par ilgu gulējusi tiesas plauktos, turklāt savāktie pierādījumi bijuši pārāk skopi. Līdz ar to ECT uzdeva valstij maksāt 8000 eiro (5622 latu) kompensāciju Mārim Sarānam, kurš ar 15 gadu cietumsodu tika notiesāts par divām slepkavībām, raksta "Ir".
"Uzrunājām visus pašlaik strādājošos AT tiesnešus, kas līdzparakstījuši kādu no kļūmīgajiem spriedumiem, taču klātienes sarunai nepiekrita neviens. Tāpat viņi nebija gatavi personīgi sniegt rakstiskas atbildes. Tikai divi no tiesnešiem - AT Senāta Civillietu departamenta senatori Zigmants Gencs un Normunds Salenieks - godīgi atzina, ka uz jautājumiem neatbildēs, jo, viņuprāt, "tiesneša statuss ierobežo iespēju iesaistīties diskusijās par tiesu lietām". Pārējie AT tiesneši nolēma patverties aiz Pētera Dzalbes atbildes "visu departamenta tiesnešu vārdā" un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāja Gunāra Aigara rakstiskajām atbildēm," raksta "Ir".
Dzalbe žurnālam atgādinājis, ka "tiesa lēmumus pieņem koleģiāli, tāpēc norādīt uz kāda no senatoriem pieļautajām kļūdām būtu nepareizi". Viņš arī uzsvēris, ka 2012.gadā pusi Latvijas iedzīvotāju sūdzību ECT noraidījusi. Savukārt attiecībā uz zaudētajām lietām Dzalbe paudis bažas par to, vai Latvijas valdības argumenti ECT bijuši pietiekami kvalitatīvi pārstāvēti darbinieku un finanšu trūkuma dēļ.
Savukārt Aigars žurnālam norādījis, ka tiesneši katru lēmumu pieņem atbildīgi, tas notiek ar balsu vairākumu un ir "ar likumu aizliegts pieprasīt no tiesneša atskaiti par to, kā nolēmums pieņemts".
LETA/Foto: Shutterstock
