Vai patiešām Latvijā pēdējā laikā ir vairāk nelaimju?

Lielākā daļa Kasjauns.lv sekotāju atzīst, ka katru dienu piefiksējuši vismaz vienu avāriju, arī par bezvēsts pazudušajiem pēdējā laikā esot dzirdēts bieži, liecina sociālajos tīklos izveidotā aptauja. Taču nedaudz mazāka daļa atzīst, ka avārijas notiekot nemitīgi, arī cilvēki pazūdot bieži, tāpēc tas neesot nekas ievērības cienīgs. Tikmēr daudzi pauž viedokli, ka par bezvēsts pazušanas gadījumiem lasījuši pat šodien, un neesot normāli, ja vienas dienas laikā varot piefiksēt vairākas avārijas tepat Rīgas robežās. Mazākā respondentu daļa atzīst, ka pie vainas ir rudens un cilvēku neuzmanība, vai, ka pēdējā laikā avāriju palielināšanas vai pazudušo skaita pieaugums nemaz neesot pamanīts.

Tā vietā, lai noveltu avāriju un pazudušo cilvēku skaita pieaugumu uz kādu mistisku „apokalipsi”, iemeslus centāmies noskaidrot Valsts policijā. Lai gan ziņas par atkal pazudušu Latvijas iedzīvotāju, vai uz autoceļiem radušos autoavāriju pēdējā laikā dzirdamas teju katru dienu, Valsts policijā skaidro, ka statistiski nekāds pieaugums neesot novērots.

Kā portālam Kasjauns.lv pastāstīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis, katrai avārijai ir savs iemesls, taču nedrīsktētu apgalvot, ka pie tā vainojams rudens. „Septembris vienmēr ir tas mēnesis, kad uz ceļiem palielinās transportlīdzekļu skaits. Atsākas skola, cilvēki dodas savās darba gaitās, mašīnas uz ceļiem vairāk, nekā vasaras periodā, tas varbūt arī ir viens no kopīgajiem avāriju iemesliem.”

Pieaug satiksmes intensitāte, tāpēc arī avāriju vairāk

Sadovskis atzīst, ka laika apstākļi avāriju skaita palielināšanos drīzāk izraisot ziemas periodā, taču rudenīgais lietus tam neesot iemesls. Tas, kāpēc varētu likties, ka avāriju skaits pēdējā laikā būtiski pieaudzis, galvenokārt, esot pieaugusī satiksmes intensitāte. „Vasaras mēnešos satiksme ir mierīgāka, līdz ar to arī negadījumu skaits mazāks, tāpēc sākoties rudenim, kad beidzies skolēnu vasaras brīvlaiks un atvaļinājumu laiks, pieaugušās satiksmes plūsmas dēļ cilvēkiem varētu šķist, ka pieaudzis arī autoavāriju skaits, taču tā nebūt nav.”

Arī pēc statistikas datiem redzams, ka šā gada septembrī uz ceļiem krietni mazāk avāriju, nekā pirms gada šajā pašā mēnesī. Piemēram, šogad septembrī Rīgas reģionā reģistrēti 567 satiksmes negadījumi, kamēr pagājušā gada septembrī 836.

Sadovskis komentē, ka šķietamība par pieaugušo avāriju skaitu pieaugumu pēdējā laikā, varētu būt skaidrojama ar satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, kas šogad gan reģistrēts lielāks nekā pagājušajā gadā.

Avāriju skaitu ietekmē arī mēness fāzes

Astrologiem, savukārt, ir savs viedoklis attiecībā uz avāriju skaita pieaugumu. Kā portālam Kasjauns.lv stāsta sertificētā astroloģe Guna Kārkliņa, avāriju skaita palielināšanos patiesi varētu skaidro arī ar planētu stāvokli un mēness fāzēm: „Viens no svarīgākajiem momentiem, ir mēness stāvokļa ietekme, jo tas var ietekmēt cilvēku emocijas. Lielāks risks avārijām ir tieši mēness aptumsumu, vai pilnmēness laikā. Būtiska ir arī planētu savstarpējā kombinācija. Par negadījumiem, tostarp avārijām, atbild Marss un Merkurs. Ietekmi uz avāriju pieaugumu var radīt arī Čika laiks, kad mēness pāriet no vienas zodiaka zīmes otrā.”

Taču astroloģe uzsver, ka Mēness fāzes noteikti neietekmē to, vai avārija notiks, vai nē, tie drīzāk ir tādi kā pastiprinoši apstākļi riska faktoriem. Taču ar rudeni tam neesot nekāda sakara, jo mēness un planētu ietekme var pastiprināties arī jebkurā citā gadalaikā.

Arī par bezvēsts pazudušo gadījumiem pēdējo mēnešu laikā spriest esot grūti. Precīzas statistikas neesot, Valsts policijā zina teikt, ka 2012. gadā bijuši aptuveni 3000 iesniegumu par pazudušām personām, taču tas nebūt nenozīmējot, ka visi šie cilvēki patiešām bijuši pazuduši. „Tā kopējā tendence pēdējo gadu laikā rāda, ka reāli pazuduši ir aptuveni 300 cilvēki. Tie ir ilgstoši meklēšanā esošie, bet ir vēl ļoti daudz tādu, kas pazūd uz dažām dienām, parasti tie ir internātos dzīvojošie pusaudži, kuriem ir tendence uz klaiņošanu. Arī šie gadījumi tiek pieskaitīti pie pazušanas gadījumiem, tāpēc palielina iesniegumu, par pazušanas gadījumiem, skaitu. Reāli šie cilvēki atrodas pāris dienu laikā,” portālam Kasjauns.lv stāsta Valsts policijas sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Lita Juberte.

Pēdējā laikā pazudušo statistiku varētu vairot mežā nomaldījušies ogotāji un sēņotāji, tāpēc varbūt šķietami radies priekšstats, ka pēkšņi pazūd vairāk cilvēku, nekā iepriekš, taču arī tas esot salīdzinoši zems procents.

Kopumā pazudušu cilvēku meklēšana ilgst desmit gadu. Ja pēc desmit gadiem cilvēks vēl nav atradies, tā ģimene var vērsties tiesā, lai pasludinātu pazudušo par mirušu.