Ķīnieši rod aizvien lētākus veidus, kā iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā
Kamēr politiķi strīdas, kā ārvalstniekiem ierobežot uzturēšanās atļauju dalīšanu pret nekustamo īpašumu iegādi, Latvijā populārs kļuvis četras reizes lētāks veids kā saņemt iespēju uzturēties Eiropā, vēsta "TV3" raidījums "Nekā personīga".
Iebraucējiem no Ķīnas iespēja no savas pārapdzīvotās valsts legāli iekļūt Eiropas Savienībā ir vilinoša, taču pirkt dzīvokļus par 100 000 latu daudziem ir par dārgu. Tāpēc ķīnieši atraduši alternatīvu, četrreiz lētāku variantu - uzturēšanās atļauju var saņemt, ja ārvalstnieks iegulda Latvijā reģistrētā firmā 25 000 latu un firma gadā nodokļos samaksā vismaz 20 000 latu. Ja firmas valdē ir vairāki valdes locekļi, tie saņem uzturēšanās atļaujas.
Piemēram, šovasar dibināta firma "Homespace.lv". Firmas dibināšanas dokumentos redzams, ka tās īpašnieki ir 20 Ķīnas izcelsmes cilvēki, no kuriem katram pieder nepilni 5% šīs firmas akciju. Šīs firmas gadījumā valsts izsniegusi 20 uzturēšanās atļaujas tās 20 akcionāriem, bet pretī nodokļos saņem nemainīgi tikpat kā gadījumā, ja firma piederētu tikai vienam cilvēkam.
Uzņēmuma juridiskā adrese ir advokātu birojs Blaumaņa ielā, kura viens no piedāvātajiem pakalpojumiem ir arī palīdzība iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā. "Homespace.lv" nav tikai firma uz papīra - Rīgā, Dzirciema ielā, tai pieder veikals, kura iekārtojums vairāk atgādina noliktavu. Sortiments īpaši neatšķiras no Ķīnas ražojumiem bodītēs Centrāltirgū.
Viens no firmas valdes locekļiem Juans Šao vaļsirdīgi raidījumam atklājis, ka pārstāv firmu, kas palīdz tautiešiem iegūt uzturēšanās atļaujas daudzās pasaules valstīs, tagad arī Latvijā. "Iemesls, kāpēc mums ir tik daudz investoru, ir Latvijas likumu dotā iespēja investēt šeit un iegūt uzturēšanās atļauju, kas mums ir šeit ir iespēja par relatīvi zemām izmaksām, bet cits svarīgs faktors ir ātrums. Migrācijas dienests Latvijā ir ļoti profesionāls un efektīvs. Ja dokumenti ir kārtībā, viņi uzturēšanās atļauju var piešķirt piecu darba dienu laikā," norāda "Homespace.lv" valdes loceklis.
Viņa plāns ir atvērt vēl vairākus veikalus, katram no tiem dibinot atsevišķu uzņēmumu ar vairākiem akcionāriem, līdz ar to ar uzturēšanās atļauju saņēmēji būs jau citi 10, 20 vai varbūt 30 Ķīnas pilsoņi. "Mums ir plāni izplesties. Mēs atvērsim drīz citu veikalu. Mums ir plāni nākamajam gadam un nākamajiem trim gadiem," pastāstīja uzņēmuma pārstāvis.
Šis fakts var būtiski izmainīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izpētīto vidējo iebraucēja portretu, kas līdz šim bijis turīgs krievs ar vismaz vienu augstāko izglītību un solījumu mācīties latviešu valodu, norāda "Nekā personīga".
Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde uzskata, ka ārvalstnieku kļūšana par uzņēmumu akcionāriem jākontrolē stingrāk. Saeimas deputātiem ieteikts mainīt likumus, lai firmas ar daudziem īpašniekiem maksātu lielākas nodevas valsts budžetam.
"Mēs redzam tikai pēdējos mēnešos šādu tendenci, tikai šogad parādījusies. Pirms tam tāda nebija. Kā mēs visu laiku redzam - ja tiek atrasts kaut kas, kas likumā precīzi nestrādā, tad tas ir jāsakārto," sacīja PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.
Kā ziņots, patlaban uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem ir iespējams iegūt, iegādājoties nekustamo īpašumu vismaz 100 000 latu vērtībā, taču pret šo kārtību iestājusies Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!-TB/LNNK, kas pauž bažas par jauna nekustamā īpašuma burbuļa veidošanos un strauju imigrantu skaita pieaugumu valstī, pieprasot apturēt uzturēšanās atļauju tirdzniecību. Viens no iespējamajiem kompromisa variantiem paredz ierobežojumu 700 darījumiem virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumu gadā, kuru apmērs ir vairāk nekā 0,5 miljoni eiro.
LETA, Foto: Ieva Lūka/LETA
