Dzejnieks Knuts Skujenieks stāstīs, kā koncentrācijas nometnē tulkoja Bībeli
Izcilais latviešu dzejnieks Knuts Skujenieks, kurš nesen nosvinēja 77. dzimšanas dienu, 19. oktobrī Lutera akadēmijā stāstīs, kā bija tulkot Bībeli padomju koncentrācijas nometnē Mordovijā, kur viņš bija ieslodzīts no 1962. līdz 1969. gadam.
Noslēdzot Lutera Akadēmijas (Alksnāja ielā 3, Vecrīgā) diskusiju ciklu par jauno Bībeles tulkojumu, sestdien, 19.oktobrī pulksten 11.00 par īpaši interesantu sarunas tēmu ir aicināts piedalīties dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis Knuts Skujenieks un viņa kolēģis Uldis Bērziņš. Viņi vēstīs par kādu līdz šim maz zināmu vai visticamākais - daudziem pavisam nezināmu lappusi latviešu Bībeles tulkojuma vēsturē, informē Latvijas luterāņu baznīca..
Dzejnieks Knuts Skujenieks atklās to, ko nozīmēja strādāt ar Bībeles tekstu padomju koncentrācijas nometnē Mordovijā, kur viņš bija ieslodzīts no 1962. līdz 1969. gadam par „pretpadomju aģitāciju un propagandu” un „neziņošanu”. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā dzejnieks ar kolēģiem no Rakstnieku Savienības gribēja mainīt tās staļinisko vadību. Tā kā no domubiedru grupas Knuts Skujenieks tajā laikā bija publikā mazāk pazīstams, tad arestēja viņu un attiecīgo sodu piemēroja viņam kā citiem par biedinājumu.
Knuts Skujenieks ar Bībeles tekstu ir pazīstams jau kopš bērnības, visu Bībeli izlasīja vidusskolā. Viņu īpaši saista Vecā Derība, tās dramatiskie notikumi un personāži. Ļoti valdzina Dziesmu dziesma jeb Augstā dziesma (viena no Vecās Derības piecām ebreju Dzejas un Gudrības grāmatām).
Ieslodzījumu Knuts Skujenieks vērtē kā savu galveno poētisko skolu, kas noslīpēja viņu kā liriķi. Lēģerī sacerēti aptuveni 1000 dzejoļi. Draugi cionisti (cionisms – starptautiska kustība, kura atbalsta neatkarīgas ebreju valsts pastāvēšanu) sagādāja viņam Augstās dziesmas parindeņus krievu valodā, ar kuriem, ņemot palīgā vācu, angļu, zviedru, spāņu tulkojumus, atdzejotājs veica savu darbu. Protams, tulkojumu vajadzēja veikt slepus. Atdzejojums, kuru pēc tam palīdzēja noslīpēt Uldis Bērziņš, Jānis Sīkstulis un Joels Veinbergs, nāca klajā 1993.gadā.
Uldis Bērziņš saka, ka Knutam Skujeniekam ir izdevies pārcelt latviešu valodā Augsto dziesmu, saglabājot dzejas poētiskumu un valodas ritmu. Pašam dzejniekam darbs ar Bībeles tekstu ir devis spēcīgu impulsu daiļradei, tas saskatāms viņa dzejā gan tiešos citējumos, gan parafrāzēs, gan Bībeles tēlu izmantošanā.
