LNO bijušais finanšu direktors aiziešanu pamato ar radīto saspīlējumu

Būtisku LNO ieņēmumu daļu veido sponsoru atbalsts, un Matutis uzsvēra, ka līdz šim sadarbība ir bijusi veiksmīga un cieņpilna un tikai no jaunās valdes atkarīgs, kā attiecības izvērtīsies turpmāk, paužot, ka "diemžēl līdzšinējās metodes vieš bažas".

Viņš arī pauda neizpratni par jaunās vadības rīcību, publiski kritizējot līdzšinējā operas direktora lēmumus par mākslinieku honorāriem, paskaidrojot, ka "izrādes iestudē līdz pat vienam gadam. Ja summas sadala 12 mēnešiem un vēl atrēķina noteiktos nodokļus, tad nemaz tik daudz pāri nepaliek. Tāpat, pirms teikt, ka honorāri ir bijuši pārmērīgi lieli, vajadzētu atrast mērauklu, ar ko salīdzināt, jo Eiropā šīs summas ir lielākas".

Šogad pirmajos deviņos mēnešos LNO provizoriskā peļņa ir 240 tūkstoši latu, kas esot divas reizes vairāk nekā šādā pašā periodā pērn, informēja Matutis, norādot, ka pirms 14 gadiem, kad viņš kļuvis par LNO finanšu direktoru, tai bijis divu miljonu latu parāds.

Jau ziņots, ka 11.septembrī operā darbu sāka jaunā Latvijas Nacionālās operas valdes priekšsēdētāja Inese Eglīte un valdes locekle Markova. Uz trešo valdes locekļa amata vietu turpinās konkurss. Ilggadējo operas vadītāju Andreju Žagaru toreizējā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende atstāja ārpus jaunās valdes, bet vēlāk viņu no amata atlaida, pamatojot ar uzticības zaudēšanu. Vēlāk premjers izteica neuzticību Jaunzemei-Grendei, aicinot Nacionālo apvienību virzīt jaunu kultūras ministru.

LNO jaunā valde izsludinājusi iepirkuma konkursu par LNO padziļinātu izpētes finanšu un juridisko auditu par 2009.–2013.gada darbību, to pamatojot ar interesi par pozīcijām, kas saistītas ar saimniecisko darbību, dažādiem iepirkumiem un konkursiem, uzsverot, ka daži noslēgtie līgumi ar autoriem ir konfidenciāli.

BNS