Ar augstāko izglītību - veikala kasē vai ar slotu rokās?

Kristīne (vārds mainīts) ieguvusi bakalaura grādu, studējot ekonomiku Latvijas Universitātē. Uzsākot studijas, Kristīne priecājusies, cik skaisti būs strādāt jomā, kura patiesi interesē. Nu jau meiteni var saukt par diplomētu ekonomisti, taču situācija darba tirgū viņu ir „atsviedusi” realitātē. „Pēc studiju beigšanas pagājis nedaudz vairāk kā gads. Darbu savā profesijā joprojām nav izdevies atrast, kaut arī es neesmu no tām, kas ātri padodas un atmet ar roku darba meklēšanai. Augstskolā lielākoties zināšanas tiek sniegtas teorētiskā līmenī, taču darba devēji prasa praktiskas zināšanas. Vēl vairāk mani apbēdina tas, ka visur nepieciešama milzīga pieredze, taču - kur, lai es savā vecumā būtu guvusi 5 gadu pieredzi tādā vai līdzīgā amatā? Praksē, protams, tevi ir gatavi ņemt daudzi uzņēmumi, bet neviens par to nedomā maksāt kaut minimālāko atalgojumu,” portālam Kasjauns.lv stāsta Kristīne.

Pārdevēja ar augstāko izglītību – realitāte Latvijā

Kristīne pašlaik gandrīz gadu strādā par pārdevēju sporta preču veikalā, tas, pēc meitenes domām, neesot atbilstošākais amats bakalaura grāda ieguvējam. Turklāt arī pārdevējas darbu neesot bijis tik viegli atrast. „Man šķiet absurds fakts, ka sludinājumos pat pārdevējiem tiek prasīta augstākā izglītība. Strādājot šajā profesijā jau gandrīz gadu, pavisam droši varu apgalvot, ka jebkurš cilvēks ar vidusskolas izglītību spētu iemācīties, kā apieties ar kases aparātu. Klientu apkalpošana gan ir cits jautājums, bet - vai tad augstskolā māca, kā runāt ar pircējiem? Patiesībā, zināšanas, kuras guvu studiju laikā, pielietot pārdevējas ikdienā izdodas vien ļoti retos gadījumos.”

Kristīne atzīst, ka viņai apnikusi sava darba ikdiena, un viņa uzskata, ka spēj savā dzīvē darīt kaut ko vairāk. Tagad meitenes plāns esot aiziet no darba tirdzniecībā, kas gan ir vienīgais Kristīnes ienākumu avots, un cītīgi meklēt darbu ekonomikas lauciņā. „Es visu laiku paralēli pārdevējas darbam meklēju citas iespējas, kur sevi pierādīt un pilnveidot, taču joprojām nav veicies. Esmu izstaigājusies pa desmitiem darba interviju, kur atkal un atkal nonāku pie viena un tā paša secinājuma – nav pieredzes, nav iespēju. Toties ir arī ļoti liela konkurence, un protams, kāpēc gan man – jaunam skuķim, dotu iespēju mēģināt sevi pierādīt, ja tajā pašā laikā var pieņemt darbā cilvēku ar piecu gadu stāžu un milzīgu pieredzes bagāžu? Tomēr esmu sapratusi – ja „aizsēdēšos” pārdevējas amatā pārāk ilgi, tad par darbu ekonomikas sfērā varu aizmirst. Atskatoties uz studiju laiku, bieži vien nodomāju – cik bezrūpīgi tad viss likās, tagad saprotu, ka esmu iztērējusi trīs savus dzīves gadus, lai iegūtu papīra lapeli, kura nevienam nav vajadzīga, zināšanas, kuras visiem šķiet tikai abstrakti teorētisks jēdziens, un atklāsmi, ka to, ko daru tagad, varēju darīt, arī nestājoties augstskolā.”

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes dekāne Inta Brūna atzīst, ka vispirms vajadzētu uzlabot izglītības sistēmu valstī, bet, ja visu laiku uztversim tikai negatīvo pusi, nekas nemainīsies. „Augstskolā tiek piedāvātas gan akadēmiskās, gan profesionālās programmas. Varu teikt, ka tie studenti, kas pabeiguši profesionālās programmas, arī atrod darbu savā lauciņā. Protams, ir jāsaprot, ka akadēmiskās programmas ir domātas studentiem, kuri tālāk attīsta savas zināšanas, studējot maģistratūrā un doktorantūrā. Te rodas jautājums par studentu pašu mērķtiecību.”

Inta Brūna uzsver, ka, lai arī cik laba būtu studiju programma, vienmēr atradīšoties kāds, kas nespēs atrast darbu. Tie gan parasti esot tādi studenti, kas atnākuši nevis gūt zināšanas, bet vienkārši „atsēdēt” studiju solā. „Sākot ar šo gadu, esam nākuši soli pretī arī akadēmiskajām programmām, nodrošinot prakses iespējas. Tomēr jāsaka, ka augstskolā nekad nevarēs iemācīties visu. Svarīgi ir iemācīties loģiski domāt, jo loģiski domājoši studenti arī ir veiksmīgi.”

Bakalaura grāds aiz stikla. Ikdiena - slaukot ielas

Portālam Kasjauns.lv savu stāstu par augstākās izglītības vērtību un noderīgumu savā dzīvē pastāsta arī Agnese. Viņa pabeigusi studijas, iegūstot bakalaura grādu kultūras jomā. Uz dzīvi Rīgā Agnese pārcēlusies tikai studiju laikā, tagad meitene dzīvo savā dzimtajā mazpilsētā. Lai finansiāli sevi nodrošinātu, meitene strādā par sētnieci.

„Jā, man ir grāds, un es strādāju par sētnieci. Uz šo jautājumu esmu atbildējusi simtiem reižu saviem draugiem un paziņām, un pat svešiem cilvēkiem, kuri izbrīnā iepleš acis, kad ierauga tik jaunu meiteni agrā ziemas rītā šķūrējot sniegu no ietvēm. Tad es viņiem vienmēr arī atbildu – kādam tas ir jādara, un nevienu neinteresē, vai tev ir grāds, vai nav. Ja citu iespēju nav, ir jāpieņem tās, ko dzīve tev piespēlē.”

Agnese pēc kvalifikācijas ir kultūras pasākumu vadītāja, taču mazpilsētā darbu šajā sfērā atrast esot neiespējami. „Esmu mēģinājusi vairākas reizes iet un runāt par savām darba iespējām, bet tagad esmu padevusies. Sētnieka darbu neuzskatu par kaut ko apkaunojošu, vienīgi žēl to gadu, un ieguldīto spēku, lai pabeigtu augstskolu, un pēc tam slaucītu ielas. Man laikam nav jāsaka, ka zināšanas, ko guvu augstskolā, man ikdienas darbā absolūti nenoder.”

„Ko darīt, ja situācija valstī tāda? Katru gadu ar šausmām skatos uz tiem tūkstošiem jauno studentu, kas gatavi maksāt milzīgu naudu par studijām. Kā vārdā? Tāpēc, ka tā pieņemts mūsu sabiedrībā? Tāpēc, ka vecāki piespieduši? Tāpēc, ka nav nekā cita, ko darīt? Atskatoties uz savu pieredzi varu teikt – nav jēgas. Vismaz pagaidām, kamēr izglītības sistēma nav uzlabojusies.”

Meitene uzsver, ka studijas drīzāk nevis palīdzot jauniešiem kļūt par speciālistiem kādā konkrētā jomā, bet gan iemāca dzīvot patstāvīgi, komunicēt ar citiem, un plānot savu laiku. „Lai iegūtu zināšanas profesijā, nez vai pietiks ar akadēmisku bakalaura grādu, tomēr papētot darba sludinājumu prasības, nākas secināt – bez augstākās izglītības nekur. Ļoti daudzos darba piedāvājumos viena no prasībām ir augstākā izglītība,” secina Agnese.

Meitene stāsta, ka nežēlojas par savu darbu, jo daudziem neesot pat šādas iespējas. Taču, jautājot, vai būtu gatava studēt vēlreiz, meitene atbild, ka Latvijā – nekad.

Bezdarba topa pirmajā vietā - ekonomisti

Kā portālam Kasjauns.lv skaidro Nodarbinātības Valsts aģentūrā (NVA), šā gada oktobrī, reģistrēti 8649 jaunieši bezdarbnieki, vecumā no 15 – 24 gadiem, kas sastādot 9,7% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Taču kopējo ainu galvenokārt veidojot tie jaunieši, kuru izglītības līmenis ir zems – ar, vai bez pamatizglītību, vai vispārējo vidējo izglītību. Taču, kā atzīst NVA pārstāvji, 2013. gada septembra beigās uzskaitē esošo jauniešu - bezdarbnieku, ar augstāko izglītību, profesijas topa pirmajā vietā patiesi ierindojas ekonomisti. Bez darba reģistrēts 71 jaunietis – ekonomists. Topa otrajā vietā ierindojas komercdarbības speciālisti, kuriem seko sabiedrisko attiecību speciālisti, kultūras vadītāji un citi.

Tikmēr Latvijas Universitātē stāsta, ka aplūkojot jaunākos datus, par bezdarba situāciju valsī, redzams, ka bezdarba līmenis samazinās un cilvēki ar augstāko izglītību, salīdzinot ar pārējām grupām, pēc izglītības līmeņa visveiksmīgāk iekļaujoties darba tirgū. Lielākās riska grupas esot ar profesionālo un vidējo izglītību.

Arī fakts, ka Universitātē tiek sniegtas vien teorētiskas zināšanas, neesot īsti patiess. „Situācija nav statiska, tā attīstās, studiju programmu izstrādē un pilnveidošanā iesaistās darba devēji. LU jau vairākus gadus sekmīgi darbojas Karjeras centrs, kas sniedz studentiem dažāda veida konsultācijas un cita veida palīdzību karjeras jautājumos, notiek dažādi pasākumi ar darba devēju iesaistīšanos. Ļoti daudzām studiju programmām viena no komponentēm ir prakse, kas studentiem jāiziet,” portālam Kasjauns.lv stāsta Latvijas Universitātes Sabiedrisko attiecību departamenta pārstāvji.

Studenti esot ļoti dažādi, tāpēc ne vienmēr visiem rodoties problēmas darba gaitu uzsākšanā. „Ir jaunieši, kuri izmantos iespēju doties praksē, neatkarīgi no tā, vai studē akadēmiskā vai profesionālā programmā. Citi veiksmīgi startēs brīvprātīgo darbā vai gūs pieredzi vasaras darbā. Uzņēmīgākie radīs iespēju sākt savu biznesu vai kļūs par individuālajiem komersantiem un pasniegs, piemēram, privātstundas svešvalodās. Ceļi ir dažādi, un arī cilvēks no cilvēka atšķiras,” piebilst LU pārstāvji.

Kasjauns.lv/ Foto: Shutterstock