Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 26. un 27. oktobrī. FOTO. VIDEO
Kultūra

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 26. un 27. oktobrī. FOTO. VIDEO

Jauns.lv

Sestdienas vakars un nakts uz svētdienu jāvelta, lai paviesotos kādā no Latvijas pilīm vai muižām, un uzklausītu ne tikai senās pils teikas, bet arī sastaptu kādu no daudzo muižu noslēpmainajām un spocīgajām dāmām. Latvijas Piļu un muižu asociācija 26. oktobrī organizē kārtējo Leģendu nakti.

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīv...

Rīgā sestdienas vakarā arī vairāki izcili koncerti – kultūras pilī „Ziemeļblāzma” viesosies amerikāņu popmūzikas avangardiste Džūlija Holtere, bet Ķīpsalas izstāžu hallē 35 deju kolektīvi no visas Latvijas sadejos lielkoncertā „Svētki dejā”. Ar sievietēm - mājsaimniecēm un prostitūtām var iepazīties galvaspilsētā notiekošajā starptuatiskajā īsfilmu kinofestivālā „2ANNAS”, bet ar basketbolu - jaunajā Valmieras teātra iestudējumā „BAS@BOLS.LV”. Savukārt brāļi Auzāni šonedēļ ar savu jauno koncertprogrammu „Vakariņas uz sešiem” uzsākuši ceļojumu pa Latviju, kas ilgs līdz nākamā gada pavasarim. Protams, daudz jaunumu arī izstāžu zālēs – sākot no Vladimira Putina Valmieras galerijā „Laipa” un beidzot ar kailiem ķermeņiem Mūkusalas mākslas galerijā Pārdaugavā.

1. Leģendu nakts Latvijas pilīs un muižās

Brīnumainu un leģendāru vakaru un nakti sestdien, 26. oktobrī, mums piedāvā Latvijas Piļu un muižu asociācija, kas rīko jau tradicionālo Leģendu nakti. 26. oktobrī savas durvis plašākai publikai vērs 15 pilis un muižas dažādos Latvijas novados, ļaujot izbaudīt to īpašo atmosfēru, iepazīt leģendu stāstu un teiku noslēpumaino burvību. Pasākums notiks vienlaicīgi vairākās pilīs un muižās un, lai izvēlētos sev tuvāko un tīkamo leģendu, gūstiet informāciju internetā: www.pilis.lv. Aizraujošā patiešām daudz! Piemēram:

* Dundagas pils no pulksten 20.00 līdz 24.00 apmeklētājus aicina uz vienreizēju iespēju iejusties pils teiku tēlos, izbaudīt noslēpumainu gaisotni, ar tagadnes acīm atskatīties pagātnē un ielūkoties nākotnē. Tiks baudīts pils virums, varēs izlocīt kājas deju ritmos;

* Leģendu naktī Jaunpils pilī viesi lāpu gaismā varēs doties ekskursijā apkārt blakus esošajam Dzirnavu dīķim, apskatot kādreizējās Jaunpils muižas ēkas, uzklausot tā laika un mūsdienu leģendas. Ar nostāstiem par apbedījumiem Jaunpils baznīcas apkārtnē, Mīlestības dzirnavām, muižas krogiem un aptieku pils gide izklaidēs klausītājus trīs ekskursijās pulksten 18.30, 19.30 un 20.30;

* Alsviķu arodskolas svētku zālē pulksten 16.00 notiks tematisks pasākums „Ceļā uz Leģendu nakti”. Apmeklētāji tiks iepazīstināti ar Alsviķu muižas pils vēsturiskajiem pagriezieniem. Pasākuma laikā varēs klausīties audzēkņu leģendu lasījumus un vērot improvizācijas spēles. Pasākuma noslēgumā, pils ļaužu pavadīti, pa gaismas ceļu apmeklētāji varēs iziet goda apli;

* Cesvaines pilī no pulksten 19.00 līdz 23.00 varēs baudīt romantisku gaisotni 19. gadsimta mūzikas pavadībā un iemēģināt roku tušas glītrakstīšanas darbnīcā, kā arī doties naksnīgā pastaigā pa pili un sastapt Balto dāmu;

* Krāslavas muiža visus gaida pulksten 19.00, bet brīdina: „Vecuma un citi ierobežojumi ir bērniem līdz 12 gadiem, personām ar vāju nervu sistēmu, kā arī kritiķiem, kas pasākumā var piedalīties tikai uz savu atbildību, jo nakts ekskursijas dalībnieki tiks biedēti ar Eiro, Baltajām dāmām un Klaiņojošajiem mūkiem. Vienīgā ieejas maksa - labs garastāvoklis.”

Leģendu nakts pasākumi notiks arī Jaunlaicenes, Lielplatones, Kukšu, Spāres un Šlokenbekas muižās, Jērcēnmuižā (Strenču novadā), Ungurmuižā, Pelču (Kuldīgas novadā) un Vecauces pilīs, kā arī piena muižā „Berghof” (Skrundas novada Sieksātē).

Sestdien, 26. oktobrī Latvijas Piļu un muižu asociācija visus aicina iepazīties ar seno un grezno celtņu nakts dzīvi un sastapties ar tajās dzīvojošajiem spokiem kārtējās Leģendu nakts laikā.
Sestdien, 26. oktobrī Latvijas Piļu un muižu asociācija visus aicina iepazīties ar seno un grezno celtņu nakts dzīvi un sastapties ar tajās dzīvojošajiem spokiem kārtējās Leģendu nakts laikā.

2. Īsfilmu festivāls par sievietēm – avangardistēm, mājsaimniecēm un prostitūtām

Šajās brīvdienās Rīgā noslēdzas jau astoņpadsmitais starptautiskais īsfilmu festivāls „2ANNAS”, kurā būs skatāma plaša konkursa programma ar izmeklētām īsfilmām no Baltijas un visas pasaules. Festivāla īpašo filmu programmu šogad atspoguļo devīze „Sieviete: avangardiste, mājsaimniece, prostitūta”.

„Šogad festivāls sasniedz savu pilngadību, apliecinot sevi kā pilntiesīgu starptautisku filmu festivālu dalībnieku ar augstas kvalitātes saturu un neaizmirstamu formu,” stāsta festivāla „2ANNAS” programmu direktore Anna Veilande-Kustikova. „Šā gada festivāla tematika ir skaļāka nekā citus gadus, jo vēlamies, lai Latvijas sabiedrība saskata īsfilmas patieso spēku un burvību. Esam izvirzījuši sev sarežģītu uzdevumu – aplūkot sievietes vēsturisko un mūsdienu lomu sabiedrībā, izmantojot īsfilmu un pilnmetrāžas filmas kā galvenos instrumentus,” teic Anna Veilande-Kustikova.

Īsfilmu festivāla laikā Rīgas kultūras telpu piepildīs dažādu autoru darbi, sākot no mēmā kino līdz pat mūsdienu dzīvajai video performancei. Atklājot feminisma ideju vēsturiskos pirmsākumus un atrodot to rezultātu mūsdienu kino formātā, kinofestivāla programma būs skatāma kinoteātros „KSuns” (Elizabetes ielā 83/85, Berga bazārā) un „Kino Bize” (Skolas ielā 15), kā arī Ģertrūdes ielas teātrī (Ģertrūdes ielā 101a). Programmā:

* sestdien, 26. oktobrī: * pulksten 14.00 „KSunī” - vienas no nozīmīgākajām personībām Austrijas avangardā, režisores Lindas Kristanelas (dz. 1939. g.) filmu programma; pulksten 16.00 „KSunī” - programma „Sievietes spiedz skaļāk”, kurā demonstrēs pasaulslavenās filmu mākslinieces Eijas Līsas Ahtilas vizuāli krāšņas etīdes par piecām dažādām psiholoģiskām problēmām un to īpašniecēm, kā arī krievu režisores Aļinas Rudņickas dokumentālo filmu „Akadēmija kucēm”, kurā uzlūko sievietes postpadomju realitātē; pulksten 18.00 un 19.30 „KSunī” demonstrēs Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominēto īsfilmu 2. un 3. programmu; pulksten 18.00 Ģertrūdes ielas teātrī notiks festivāla uzvarētāju apbalvošanas ceremonija, bet pulksten 20. Ģertrūdes ielas teātrī varēs redzēt dzīvo vizuāli audiālo performanci „VJ’s take the lead”;

* svētdien, 27. oktobrī: pulksten 13.00 „Kino Bizē” izrādīs vācu režisores Lotes Reinigeres (1899. – 1981.) filmu programmu, kas vairāk adresēta mazajiem skatītājiem, jo Lotes Reinigeres vārds ir hrestomātisks ieraksts animācijas vēsturē – viņa ir pirmās pilnmetrāžas animācijas režisore un silueta animācijas ieviesēja. „Bizē” varēs redzēt tādas filmas kā „Pelnrušķīte” (1922.), „Karmena” (1933.) un „Guļošā skaistule” (1954.); pulksten 15.30 „Bizē” izrādīs Hamburgas (Vācija) Mākslas akadēmijas filmu izlasi „Observations 1-10”, bet pulksten 16.00 „KSunī” rādīs festivālā apbalvotās filmas.

Biļešu cenas: „KSunī” – Ls 2,6, kino „Bize” – Ls 3, noslēgums Ģertrūdes ielas teātrī - ar izmantotu festivāla „2ANNAS” biļeti vai Ls 5. Sīkāk internetā: www.2annas.lv.

Starptautiskais kinofestivāls „2ANNAS”

Šajās brīvdienās noslēdzas starptautiskais īsfilmu festivāls „2ANNAS”, kurš šogad veltīts sievietēm – feminismam kino formātā.
Šajās brīvdienās noslēdzas starptautiskais īsfilmu festivāls „2ANNAS”, kurš šogad veltīts sievietēm – feminismam kino formātā.

3. Atis un Jānis Auzāni muzikālajā projektā „Vakariņas uz sešiem”

Brāļi Atis un Jānis Auzāni kopā ar četrām fantastiskām Latvijas mūziķēm apvienojušies jaunā muzikālā projektā „Vakariņas uz sešiem”. „Varbūt tādēļ, ka pulkstenis virs kamīna rāda gandrīz seši, varbūt tādēļ, ka uz galda jau ir vakariņas, bet varbūt vienkārši tādēļ, ka uz skatuves esam seši... Bez lieka skaļuma un trokšņa, muzikāli un romantiski, bet ar mūsu, latgaliešu, raksturu un mīlestību... ar dziesmām par mīlestību…,” par savu jauno koncertprogrammu teic brāļi Auzāni.

Koncerta lielāko daļu veidos Ata Auzāna pēdējo 20 gadu laikā radītās dziesmas. Katra no tām saistās ar kādām atmiņām, katrai dziesmai ir savs stāsts, bet kopējais ir un paliek - mīlestība. Mīlestība šī vārda visplašākajā nozīmē, jo tikai dziesmā var vispatiesāk izteikties par prieku un sāpēm, mīlot mīļoto, par pateicību, mīlot savus vecākus, un rūpēm, mīlot savu bērnu. Arī pārējie koncerta skaņdarbi nav izvēlēti nejauši, jo dziesmas meklētas starp tām, ar kurām brāļi plecu pie pleca ir izauguši.

Pavadošo mūziķu sastāvā spēlēs tikai meitenes: Lauma Kazaka – basģitāra, Nelli Bubujanca - sitamie instrumenti, Inga Meijere - saksofons, flauta, vijole un Antra Lante – ģitāra. Šis sievišķības, muzikalitātes un profesionalitātes salikums, rada koncerta īpašo noskaņu un raksturu, kurā stāstīs par cilvēka esamības pamatu – mīlestību.

Jauno brāļu Auzānu programmu sestdien, 26. oktobrī, pulksten 13.00 varēs dzirdēt un redzēt Ludzas Tautas namā, bet pulksten 19.00 - Balvu Kultūras un atpūtas centrā, bet svētdien, 27. oktobrī, pulksten 14.00 Varakļānu Kultūras namā. Ceturtdien, 31. oktobrī, pulksten 19.00 brāļi Auzāni ar meitenēm – muziķēm uz skatuves kāps Līvānu Kultūras centrā. Pēc tam viņi līdz martam apbraukās visu Latviju un vakariņās uz pulksten sešiem visus aicinās no Dienvidlatgales līdz pašai Ziemeļkurzemei. Biļešu cenas Ls 3- 6. Sīkāk internetā: www.soundsystems.lv .

Brāļi Auzāni un četras daiļas muzikantes izveidojuši jaunu koncertprogrammu „Vakariņas uz sešiem”, kura savu pirmizrādi piedzīvo šonedēļ.
Brāļi Auzāni un četras daiļas muzikantes izveidojuši jaunu koncertprogrammu „Vakariņas uz sešiem”, kura savu pirmizrādi piedzīvo šonedēļ.

4. Dejas svētki Ķīpsalā

Ķīpsalas izstāžu hallē sestdien, 26. oktobrī, pulksten 18.00 notiks sirsnīgs un krāšņs lielkoncerts „Svētki dejai”, kurā sadancos 35 deju kolektīvi no Rīgas, Jelgavas, Limbažiem, Saldus, Lielvārdes, Saulkrastiem, Siguldas, Jūrmalas un Ozolniekiem. Koncerta mākslinieciskā vadītāja ir ievērojamā dejas pedagoģe Rita Spalva.

Šis koncerts ievadīs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) 20 gadu jubileju. Šajā augstskolā Rita Spalva ir profesore, viņa bija arī XV Deju svētku Goda virsvadītāja un vairāku grāmatu autore. Rita Spalva ir izveidojusi vairākas studiju programmas un māca topošos Latvijas deju pedagogus. Horeogrāfe, kura šogad Deju svētku laikā atzīmēja savu 60. dzīves jubileju, kopīgam dejas solim ir pulcinājusi deju kolektīvus, kuru vadītāji ir RPIVA absolventi un viņas audzēkņi un kolēģi – izcili savas profesijas pārstāvji.

Koncertā būs skatāmas gan par klasiku kļuvušās Ritas Spalvas dejas pašiem mazākajiem – „Lācīt’s kāpa ozolā”, „Vār’ māmiņa piena putru”, kas sākotnēji tika radītas „Dzintariņam” un vēlāk ietvertas 1995. gada Skolēnu dziesmu un deju svētku repertuārā, gan savulaik tik populārais iestudējums „Do Re Mi”, kas veidots pēc kinofilmas „Mūzikas skaņas” motīviem, gan speciāli Tautas deju ansamblim „Dancis” pērn radītā deju svīta „Suitu mēlē” un citas. Koncertā būs skatāmas arī Taigas Ludboržas, Ilutas Mistres, Jāņa Marcinkēviča un Aijas Āres dejas.

Koncertā piedalīsies tautas deju ansambļi „Dancis”, „Rotaļa”, „Liesma”, „Gatve”, „Sakta”, „Ieviņa”, jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi „Pērle”, „Laipa”, „Bandava”, „Bramaņi”, „Mana rotaļa”, „Oglīte”, „Vēji”, „Pūpolītis”, „Gatve - otrā iespēja”, Lubānas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs, bērnu deju kolektīvi „Dzintariņš”, „Zelta sietiņš”, „Uguntiņa”, „Dzirkstelīte”, „Teiksmiņa”, „Vēja zirdziņš”, „Pumpurēni”, „Dzīpariņš”, „Pienenīte”, „Pūpolītis”, „Vizbulīte”, „Saktiņa”, Rīgas 69. vidusskolas kolektīvs, Rīgas 41. vidusskolas deju kolektīvs, „Kārums”, Jūrmalas kultūras centra „Zītariņš” deju kolektīvs, kā arī vecākās paaudzes deju kolektīvi „Sidrabaine”, „Sagša”, „Saiva”, „Ozolaine”, „Tacis”, „Saulgrieži” un „Ozolnieki”. Biļešu cenas: Ls 3 – 6,5 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.bt1.lv .

Sestdienas vakarā Ķīpsalas izstāžu hallē būs īsti svētki mūsu tautas dejai. Tur 35 deju kolektīvi no visas Latvijas izdejos populārākās latviešu tautas dejas.
Sestdienas vakarā Ķīpsalas izstāžu hallē būs īsti svētki mūsu tautas dejai. Tur 35 deju kolektīvi no visas Latvijas izdejos populārākās latviešu tautas dejas.

5. Avangarda popmūzika „Ziemeļblāzmā”

Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” (Ziemeļblāzmas ielā 36, Rīgā) sestdien, 26. oktobrī, pulksten 19.30 ar savu grupu koncertu festivāla „Skaņu mežs” ietvaros sniegs augsti vērtētā amerikāņu avangarda popmūzikas dziedātāja Džūlija Holtere.

Losandželosā dzīvojošā Džūlija Holtere ir piesaistījusi uzmanību ar neparasto spēju radīt inteliģentu popmūziku, sakausējot sintīpopu un indie ar elektronisko un laikmetīgo mūziku, kā arī ietekmīgā komponista un teorētiķa Džona Keidža idejām, netradicionāliem skanējumiem un smalki izvērstām iedvesmām no antīkās literatūras un agrīnā kino laukiem.

Džūlija Holtere ir absolvējusi Kalifornijas Mākslas institūtu kompozīcijas klasē, apgūstot arī elektroniskās mūzikas vēsturi. Paralēli radošajām izpausmēm viņa strādā kā privātskolotāja, pasniedzot bērniem klavierstundas. Dziedātājas pirmais albums  „Tragedy” bija skaists, bet izteikti eksperimentāls veikums, taču otrais albums „Ekstasis” iekļuva vairāku neatkarīgās popmūzikas kritikai veltītu mediju 2012. gada labāko mūzikas ierakstu topos, savukārt latviešu mūzikas kritiķis Jānis Žilde to raksturo šādi: „„Ek-stasis” (grieķu – „atrašanās ārpus; stāvoklis ārpus”) sapludina ambiento un popmūziku neticami skaistā muzikālā ainavā, kas uz brīdi liek apstāties un palūkoties apkārt.”

Uzsverot savas mūzikas stāstniecisko dabu, par savu dziesmu rakstīšanas tehniku Džūlija Holtere žurnālam „The Quietus” saka: „Es savā veidā iekrītu konkrētās dziesmas pasaulē un pat skaidri neaptveru, kādu nozīmi sevī nes manis radītie teksti, kamēr dziesma netiek pabeigta. Es nemāku savādāk uzrakstīt dziesmu, kā vien iejūtoties zināmā tēlā un situācijā, kurā šis tēls kādam kaut ko vēlas pateikt.”

Džūlijas Holteres uzstāšanās šajā „Skaņu meža” koncertā tiks papildināta ar dzejas/mūzikas projekta „Vārdrūme” prezentāciju, kā arī japāņu kulta mūziķa Keiji Haino grupas „Fushitsusha”. Biļešu cena: Ls 7 - 10 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.skanumezs.lv .

Džūlija Holtere : „Our Sorrows”

6. Basketbols Valmieras teātrī

Valmieras teātrī jauna pirmizrāde – atraktīva saruna par basketbolu un dzīvi „BASK@BOLS.LV”. Izrādes režisors, teksta, telpas un kostīmu autors ir Regnārs Vaivars, bet aktieris un teksta līdzautors – Rihards Jakovels.

Vai atdodot sevi simtprocentīgi sirdslietai, kaut kas paliek pāri arī dzīvei? Kā sevi sagatavot smagam, mērķtiecīgam darbam? Cik viegli ir izšķirties starp efektīgu trīspunktnieku un sīvu cīkstiņu zem groza? Vai no citiem iespējams prasīt to pašu, ko no sevis? Vai katra smaga darba alga ir līdzcilvēku pateicība? Ko iespējams mācīties no nodevības? Šos un citus jautājumus par sportu un cilvēka gribu izrādē iztirzās Rihards Jakovels, iejūtoties gan pavisam jauna cilvēka, gan nopelniem bagāta trenera lomā.

Izrādes sākumā varonis ir jauns cilvēks, kuram nākas veikt pirmo nopietno izvēli savā dzīvē – izšķirties par naudas pelnīšanu vai sava talanta attīstīšanu. Viņš runā par sportu, taču patiesībā par to, kāpēc Latvijā viss bremzējas, jo cilvēki izvēlas iegūt uzreiz – kā basketbolā, kur daudzi izvēlēsies trīspunktu metienu, nevis cīņu zem groza. Šis varonis ir atradis mērķi – basketbolu, un tā dēļ ir gatavs atteikties no visa – meitenes, ģimenes, izklaidēm, atpūtas, dzīvojot tikai uzvaras vārdā. Tad viņš pārtaps par treneri, kas visu dzīvi ir veltījis basketbolam, atdodot tam sevi par 100 %, bet arī no citiem prasot to pašu. Viņš ir nesaprasts un daudzas reizes nodots, un aizvien no jauna prasa un dod tos pašus 100 %.

Izrādes Valmieras teātra Mazajā zālē: svētdien 27. oktobrī pulksten 13.00, kā arī 29. oktobrī, 1., 2. un 12. novembrī pulksten 18.30. Biļešu cenas: Ls 7 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.vdt.lv .

Izrāde „BASK@BOLS.LV”

7. Izstāžu ceļvedis: mūziķu spēles ar cipariem un burtiem, stilīgie Ventspilī, kailie Mūkusalas salonā un telpiskais gobelēns „Arsenālā”

* Izstāžu zālē „Arsenāls” (Torņa ielā 1, Vecrīgā) līdz 9. decembrim būs atvērta pazīstamā tekstilmākslinieka Egila Rozenberga personālizstāde. Egila Rozenberga vārds mākslas, kultūras un sabiedriskās dzīves ritmos labi zināms gan regulāri izstādēs skatot vērienīgos gobelēnus un telpiskos objektus, gan sekojot viņa darbībai dažādās ar aktuālo un aktīvo mākslas dzīvi saistītās organizācijās un struktūrās Latvijā un ārvalstīs. Mākslinieka daiļradē labi izsekojami tekstilmākslas nozares attīstības kopējie procesi. Izstāde „Arsenālā” ir līdz šim plašākā mākslinieka darbu skate, kas sniedz pilnīgu pārskatu par autora individuālo ceļu mākslā sākot no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem līdz šodienai. Tajā Egilu Rozenbergu iepazīstam kā lielisku vērotāju un vēstītāju, kurš atļāvies brīvi pārkāpt tekstilmākslas ierastās robežas. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv .

Egils Rozenbergs. „Parīzes ritmi I”, 2012. gads, vilna, lins.

Egila Rozenberga tekstilmāksla

* Populāro mūzikas un mākslas festivālu „Bildes 2013”, kas novembrī risināsies Rīgas Kongresu namā, tradicionāli ieskandina mūziķu un citu populāru cilvēku mākslas darbu izstāde. Šogad izstāde „Ciparu un burtu spēles” līdz 7. novembrim skatāma tirdzniecības centrā „Spice” (Lielirbes ielā 29, Pārdaugavā), bet no 29. novembra līdz 1. decembrim būs aplūkojam konkursa norises vietā - Rīgas Kongresu namā. Izstādē skatāmi 29 mūziķu un citu radošu personību radīti 34 darbi. Izstādes darbi ir dažādi gan pēc satura, gan rokraksta. Līdz ar „Bilžu” vecmeistariem tajā piedalās arī daudzi debitanti. Starp mākslas darbu autoriem ir tādi mūziķi kā Ieva Akuratere, Normunds Jakušonoks, Uldis Kākulis, Arnis Miltiņš, Ieva Sutugova, brāļi Ziemeļi un daudzi citi. Sīkāk internetā: www.bildes.lv.

Mūziķis Aldans Milzarājs pie sava darba mūzikas un mākslas festivāla „Bildes 2013” izstādē „Ciparu un burtu spēles”.
Mūziķis Aldans Milzarājs pie sava darba mūzikas un mākslas festivāla „Bildes 2013” izstādē „Ciparu un burtu spēles”.

* Mūkusalas Mākslas salonā (Mūkusalas ielā 42 , Pārdaugavā) līdz novembra beigām skatāma salona kolekcijas izstāde, kurā apskatīts kailums latviešu glezniecībā - akta modifikācijas sākot ar klasiskiem žanra paraugiem 20. gadsimta sākumā un beidzot ar tā dekonstrukciju laikmetīgajā mākslā. Ekspozīcija veidota kā hronoloģisks skatījums uz kaila ķermeņa attēlojumu jeb akta žanru mākslā gadsimta garumā. Izstādē pārstāvēti izcili dažādu laiku Latvijas gleznotāji, kuru daiļradē aktam vai kailam ķermenim ir būtiska vieta. Sīkāk internetā: www.mmsalons.lv .

Mūkusalas salonā līdz 30. novembrim skatāma izstādē, kurā redzami gan latviešu vecmeistaru, gan mūsdienu mākslinieku gleznoti kailu cilvēku ķermeņi. Attēlā: Leonards Laganovskis. „Akts”, 1982. gads, audekls, kartons.
Mūkusalas salonā līdz 30. novembrim skatāma izstādē, kurā redzami gan latviešu vecmeistaru, gan mūsdienu mākslinieku gleznoti kailu cilvēku ķermeņi. Attēlā: Leonards Laganovskis. „Akts”, 1982. gads, audekls, kartons.

* Tautas tērpu centrā „Senā klēts” (Rātslaukumā 1, Vecrīgā) atklāta latviešu etnogrāfisko leļļu izstāde „Ķekatiņas”. Īpaši interesanta izstāde būs ģimenēm - bērni varēs satikt rudo Lapsu, pelēko Vilku, Kaziņu, Dzērvi, Gailīti, Vistiņu, Zaķi un citus viņu draugus. Galvenā ekspozīcija ir Ievas Dāboliņas radītās bērnu rotaļu lelles Ieviņa un Jancis, kurām, iedvesmojoties no latviešu Mārtiņdienas tradīcijām, ķekatu tērpus darinājusi Sigita Krēsliņa. Apmeklētāji varēs aplūkot arī miniatūros visu piecu etnogrāfisko novadu tautas tērpos ietērptās lelles „Baiba” un „Jānis”. Sīkāk internetā: www.latvjulietas.lv.

Tautas tērpu centrā „Senā klēts” aplūkojama latviešu tautisko leļļu izstāde.
Tautas tērpu centrā „Senā klēts” aplūkojama latviešu tautisko leļļu izstāde.

* Valmieras mākslas galerijā „Laipa” (Stacijas ielā 37) līdz 9. novembrim apskatāma Sanktpēterburgas (Krievija) vaska figūru muzeja kolekcijas izstāde, kas šādā izskatā Latvijā skatāma pirmo reizi. Izstādes ekspozīcijā iekļautas 25 figūras, tostarp Merilinas Monro, Leonardo da Vinči, Žaklīnas Kenedijas, Salvadora Dalī, Platona, Vladimira Putina, Jēzus Kristus un citu slaveno personību vaska dubultnieki. Sīkāk internetā: www.galerijalaipa.lv.

Valmieras mākslas galerijā sapulcējušies pasaules skaistāko, gudrāko un varenāko cilvēku vaska dubultnieki, tostarp arī Merilinas Mono tēls.
Valmieras mākslas galerijā sapulcējušies pasaules skaistāko, gudrāko un varenāko cilvēku vaska dubultnieki, tostarp arī Merilinas Mono tēls.

* Ventspils muzejā - Livonijas ordeņa pilī līdz 11. novembrim skatāma izstāde „Stilīgie. 20. gadsimta 60. un 70. gadi”, kurā eksponēti izcili pagājušā gadsimta sešdesmito un septiņdesmito gadu latviešu glezniecības meistaru – Maijas Tabakas, Bruno Vasiļevska, Imanta Lancmaņa, Leo Kokles, Laimdota Mūrnieka, Rūsiņa Rozītes, Gunāra Cilīša, Māras Kažociņas, Lidijas Auzas, Leonīda Mauriņa, Ojāra Ābola un Aleksandra Stankeviča darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. 20. gadsimta sešdesmitie bija laiks, kad māksla nebija tikai māksla, vispirms to noteica ideoloģijas diktēti nosacījumi. Eksponētās gleznas tapušas aiz dzelzs priekškara, bet tajās jūtams pasaules mākslas gars. Sīkāk internetā: www.muzejs.ventspils.lv .

Ventspils Livonijas pilī skatāmi pirms gandrīz pusgadsimta tapušie toreiz divpadsmit visstilīgāko latviešu mākslinieki darbi.
Ventspils Livonijas pilī skatāmi pirms gandrīz pusgadsimta tapušie toreiz divpadsmit visstilīgāko latviešu mākslinieki darbi.
Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Evija Trifanova/LETA, Ieva Čīka/LETA