Politiķi cenšas atspēkot Satversmes preambulas kontekstā dzirdēto kritiku

Šodien Latvijas Universitātē notika Satversmes preambulas projektam veltītā konferencē "Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā - ideja un iespējamais saturs".

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) norādīja, ka katram projektam var atrast politiskās nepilnības, taču tās ir novēršamas. Viņa nepiekrīt tiem, kas preambulas projektā saskatījuši ideju "Latviju latviešiem", jo arī mazākumtautības laikā ap 1918.gadu tika aicinātas pievienoties Latvijas dibināšanai un veidošanai.

Apvienības "Saskaņas centrs" deputāts Andrejs Elksniņš norādīja, ka mantojumā esam saņēmuši Satversmes sapulces lemto pašreizējo Satversmi, tolaik Latvijas sabiedrībā pastāvēja tolerance ar mērķi rast kopīgo. Valsts vērtībām pašlaik būtu jānāk nevis no politiķiem, bet no iedzīvotājiem, akcentēja politiķis.

Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters norādīja, ka ir izveidojušies apstākļi, kuru dēļ diskusija par preambulas pieņemšanu ir aktualizējusies. Viņš RP vārdā izteica pateicību vienam no preambulas projekta autoriem Egilam Levitam.

Demiters pauda, ka debatēm par preambulas saturu ir jābūt sabiedrību vienojošām un tās nedrīkst pieļaut sabiedrības šķelšanu. Tāpat šajā dokumentā jāiekļauj tas, ka Latvija ir, bija un būs daļa no Eiropas.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Kārlis Seržants pauda prieku, ka preambula, viņaprāt, tiek veidota saskaņā ar ZZS iepriekš rosināto Satversmes negrozāmo pantu ideju. ZZS bija vēlējusies noteikt, ka par negrozāmiem tiek noteikti tie Satversmes panti, kas izsaka Latvijas būtību un pamatprincipus.

ZZS preambulas projektu pamatā atbalsta, taču teksts būtu jāvienkāršo un jāīsina. Seržants vaicāja: "Vai, pieņemot preambulu Saeimā ar šī brīža tās uzticības reitingu, parlaments preambulu padarīs ļoti nozīmīgu tautas acīs?", norādot, ka preambulas pieņemšanai varētu tikt veidots īpašs tautas pārstāvju konvents. Politiķis negribētu pieredzēt, ka debates pāraugtu priekšvēlēšanu retorikā, un ZZS esot diezgan kardināls risinājums, lai to nepieļautu.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka, ņemot vērā, ka daļa iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma, sabiedrībā pastāv arī viedoklis, ka vispirms ir jāatrisina sociālās problēmas. Līdz ar to preambula būtu uztverama kā formalitāte.

Taču ar šādu vai citu argumentāciju noraidīta lielākā daļa ideju, kas ir vērstas uz latviešu valodas un kultūras pamata veidotas Latvijas valsts stiprināšanu, skaidroja politiķis. Viņš norādīja, ka problēma ir tā, ka visi Latvijas iedzīvotāji nevar vienoties par vienu nākotnes redzējumu. Preambulas melnraksta tekstam ir jēga tad, ja tas kļūs par vadmotīvu tālākajā politikas un lēmumu pieņemšanas procesā.

Ideja par referendumu saistībā ar preambulu ir cēla, bet nereāla, piebilda Dzintars.

Kā ziņots, Satversmes preambulas projektā tiek piedāvāts definēt Latvijas pamatlikuma kodolu, bet latviešu identitātei plānots piedēvēt divas saknes - latviešu tautas dzīvesziņu un kristīgās vērtības -, ideju aizgūstot no literātes Zentas Mauriņas.

Viens no preambulas projekta autoriem jurists Egils Levits žurnālā "Jurista Vārds", komentējot Satversmes preambulas projektu, skaidro, ka ar preambulu iecerēts uzsvērt, ka brīva Latvija nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts, tāpēc preambulas sākumā ir atklāts vissvarīgākais, proti, kāpēc Latvija ir izveidota.

Apvienība "Saskaņas centrs" (SC) norādījusi, ka piedāvātais Satversmes preambulas projekts liecina, ka valdošā koalīcija plāno atteikties no pastāvošās valsts iekārtas, pārejot uz etniskas demokrātijas valsti.

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzinis, ka bez topošās Satversmes preambulas varētu arī iztikt, jo Latvijas tauta par strīdīgiem jautājumiem var lemt pati un papildu ierobežojumi nav nepieciešami.