Viltīga kaimiņiene pensionārei Imantā izkrāpj māju, un tiesu izpildītājs Gitas kundzi draud izlikt uz ielas

Izrādās, kaimiņiene Anda Abricka, viltojot Karlsbergas parakstu, 2007. gadā ieķīlājusi viņas māju un „Parekss bankā” paņēmusi 86 000 eiro lielu kredītu. Naudu nav atdevusi, un pērn Karlsbergas māja pārdota izsolē. Tiesa īpašnieces argumentus neņem vērā un uzskata, ka taisnība ir bankai un tiesu izpildītājam. Karlsberga par savu naudu veikusi rokrakstu ekspertīzi, kas pierāda, ka viņas paraksti ir viltoti, taču policiju šie atzinumi neinteresē.

Māju cēla no veciem ķieģeļiem

Gitai Karlsbergai tagad ir 82 gadi. Sāp kājas, grūti paiet, tāpēc vecā kundze tikpat kā neiziet ārā, tomēr mājas soli spēj apdarīt, un nelielais trīsistabu namiņš ir sakopts. Gita vienmēr bijusi stipra sieva, Karlsbergos rit arī zviedru asinis. Tomēr jebkuram cilvēkam ir sava izturības robeža, un, vairāku gadu garumā cīnoties ar šo blēdību, spēki nu ir izsīkuši. Pensija nav liela. “Visa nauda aiziet advokātiem!” nopūšas kundze, rādot biezās dokumentu mapes.

Senāk Imantas ielas vietā bija smilšu kalni. Valsts Karlsbergiem piešķīra 600 kvadrātmetru lielu apbūves gabalu. “Padomju laikos jau nekādus materiālus nevarēja dabūt. Māju paši ar vīru cēlām no veciem pusķieģeļiem, tos tīrījām, dauzījām nost cementa javu. Siltinājumam bērām izdedžus,” Gita noslauka asaras, atceroties gan smago darbu, gan aizsaulē aizgājušo vīru.

Vēlāk turpat blakus, Imantas ielā 27, māju uzcēla arī kaimiņi, Ozoliņu ģimene. Viņu meita Anda, tagadējā uzvārdā Abricka, dzimusi 1955. gadā un ir sešus gadus vecāka par Gitas meitu Ingu. Kaimiņi dzīvoja draudzīgi, apkārtnes bērni kopā spēlējās.

Kaimiņienes ieķīlā un zaudē savu namu

Anda Abricka ilgstoši bija bez darba un iztika tikai no mātes pensijas, taču gribējās dzīvot labāk un skaistāk. Radās doma ieķīlāt savu īpašumu Imantas ielā 27. Puse mājas piederēja Andas mātei Valdai Ozoliņai, otra puse – pašai. Meita savu mājas daļu 2007. gada 27. maijā uzdāvināja mātei, un Ozoliņa aizņēmās naudu, ieķīlājot šo nekustamo īpašumu.

Diemžēl brīnums nenotika, mātes un meitas ienākumi nepalielinājās, un ieķīlāto māju ar 2012. gada 13. decembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu atsavināja par labu SIA "FZ Capital". Šis uzņēmums māju par 37 248,62 latiem 2013. gada jūlijā pārdeva. Tagad Imantas ielā 27 dzīvo cita ģimene, namam saimnieku maiņa nākusi par labu, jo nolaistais īpašums ir skaisti izremontēts un sakopts.

Izmāna parakstu un pases kopiju

2007. gadā Andai Abrickai šie skumjie notikumi vēl bija priekšā, toties bija pieredze, kā, parakstot dažus dokumentus, var viegli tikt pie lielām naudas summām. Un tad viņa izdomāja afēru – lai saņemtu vēl vienu kredītu, ieķīlāt kaimiņu māju!

Karlsberga atceras, ka Andai mūždien nav bijis naudas, te pietrūka piecu santīmu tramvaja biļetei, citreiz nāca lūgt naudu, lai nopirktu kartupeļus.

Vienreiz Abricka palūgusi kaimiņieni atnākt uz banku, lai viņa kā lieciniece parakstītu atzinumu par Andas materiālo stāvokli, kuras vienīgais iztikas avots bija mātes pensija.

Tagad Karlsberga saprot, ka šāds lūgums bija dīvains, jo nekustamo īpašumu vērtē sertificēts vērtētājs, nevis kaimiņi, bet ziņas par ienākumiem cilvēks sniedz pats, pamatojot ar izziņu no darbavietas un citiem dokumentiem. Taču toreiz viņa uzticējās kaimiņienei un piekrita palīdzēt.

Karlsberga toreizējās "Parekss bankas" filiālē "Laimdota " Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 20/22, parakstīja atzinumu par Andas Abrickas materiālo stāvokli. Bankas darbiniece palūdza Gitas pasi un noņēma kopiju. Karlsberga nevarēja iedomāties, ka tam būs tik dramatiskas sekas, jo nu svešu cilvēku rīcībā bija nonākuši svarīgi personas dati – viņas personas kods, pases numurs un izdošanas datums, paraksta paraugs.

Ieķīlā svešu īpašumu

2007. gada 27. jūnijā tapa četri svarīgi dokumenti. Divus no tiem parakstījusi Abricka viena pati, diviem citiem ir viltots Karlsbergas paraksts. Abricka noslēdza kredīta līgumu, ieķīlājot savas kaimiņienes Karlsbergas māju Rīgā, Imantas ielā 25, un aizņemoties 86 000 eiro. Līgums paredz, ka Abrickai ik mēnesi jāmaksā tikai procenti, bet visa pamatsumma jāatdod līdz galīgajai norēķinu dienai, 2009. gada 26. jūnijam ieskaitot.

Līgumā rakstīts, ka kredīts ņemts, lai nopirktu dzīvokli Rīgā, Stiebru ielā. Šis divistabu dzīvoklis 42,6 kvadrātmetru platībā atrodas Vecmīlgrāvja blokmājā, un tā tirgus vērtība arī treknajos gados bija krietni mazāka par 86 000 eiro.

Dīvaini, ka kredīta līgumam nav pievienots dzīvokļa pirkuma līgums. Abricka šo mājokli tā arī nenopirka, tas pieder citiem cilvēkiem. Rodas iespaids, ka dzīvoklis kredīta līgumā ierakstīts skata pēc, lai varētu saņemt lielu naudas summu. Kredīta līgumu parakstījušas Anda Abricka un filiāles "Laimdota" kreditēšanas nodaļas vadītāja Kristīne Kirika. Līgumu sagatavojušas A. Ančupāne un vecākā kredītu projektu vadītāja Zanda Mieze.

Šajā dienā noslēgts arī ieķīlājuma līgums. To parakstījusi tā pati Kirika no bankas, bet Karlsbergas paraksts ir viltots. Šajā līgumā kļūdaini norādīti Karlsbergas pases dati, nepareizi nosaukta viņas dzīvesvieta (ierakstīta Imantas iela 27, nevis Imantas iela 25). Ieķīlājuma līgumā teikts, ka hipotēka uz Karlsbergai piederošo zemes gabalu 601 kvadrātmetra platībā ar dzīvojamo māju, palīgceltni un visām citām tā sastāvdaļām un piederumiem tiek nodibināta par labu ķīlas ņēmējai Abrickai, lai garantētu piešķirtā kredīta pamatsummu 86 000 eiro apmērā.

Ķīlas līgumā rakstīts, ka, gadījumā ja uz ieķīlāto īpašumu tiek vērsta piedziņa, Karlsbergai jānodrošina, lai visas tajā dzīvojošās personas desmit dienu laikā pēc attiecīga tiesas izpilddokumenta izsniegšanas atbrīvo māju un izvāc savas mantas.

Šāds ieķīlājuma līgums vecajai kundzei ir gandrīz kā nāves spriedums! Savu vienīgo māju viņa bija paredzējusi atstāt bērniem un mazbērniem, nevis "uzdāvināt" izšķērdīgajai un blēdīgajai kaimiņienei.

Kas ir Capuns?

Izrādījās, ka Abrickai nav naudas, lai samaksātu ar kredīta saņemšanu saistītos izdevumus. Tāpēc Abricka noslēdza mērķa aizdevuma līgumu ar kādu Igoru Capunu, dzimušu 1976. gadā, un aizņēmās no viņa 1312 latus. Šo mērķa aizdevuma līgumu parakstījuši aizņēmēja Abricka, aizdevējs Capuns, kā otra aizņēmēja līgumā ierakstīta Karlsberga, bet viņas paraksts ir viltots. Patiesībā Karlsberga tādu Capunu nepazīst un nekad nav redzējusi.

Starpnieks saņem 2,5 procentus

Ceturtais dokuments, kas parakstīts 2007. gada 27. jūnijā, ir līgums par finanšu starpnieka pakalpojumu slēgšanu. Abricka vienojas ar individuālo komersantu "Kreditserviss", kas atrodas Andra Reinberga dzīvoklī Rīgā, Jāņavārtu ielā 7-7, par kredīta darījuma noslēgšanas organizēšanu.

Līgumā ierakstīti šādi nosacījumi: kredīta summa ir 86 000 eiro, termiņš – divi gadi, nodrošinājums – nekustamais īpašums Imantas ielā 25 (Karlsbergas māja). Starpnieks par savu darbu saņem 2,5% no kredīta summas. No "Kreditservisa" puses līgumu parakstījis amatpersona un īpašnieks Andris Reinbergs.

Kādu laiku Reinbergs skaitījās bez vēsts pazudis. Viņš 2008. gada 3. jūlijā izgāja no savas mājas Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 84, un pazuda bez vēsts. Oficiālais paziņojums "Latvijas Vēstnesī" liecina, ka laikā no 2016. gada 10. februārim līdz 11. martam zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs rīkoja Andrim Reinbergam piederošā dzīvokļa Jāņavārtu ielā elektronisko izsoli.

.

Vai notāre melo?

2007. gada 28. jūnijā darbošanās turpinās. Kredīta līgums un ķīlas līgums ir slēgti privāti, bez notāra klātbūtnes, tāpēc vajadzīgs notariāli apstiprināts nostiprinājuma lūgums, lai šīs saistības ierakstītu zemesgrāmatā. Tas jāparaksta zvērināta notāra birojā notāra klātbūtnē. Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā iesniegtajā nostiprinājuma lūgumā rakstīts, ka Karlsberga lūdz nostiprināt zemesgrāmatā hipotēku 120 882,28 latu apmērā uz visu viņai piederoši īpašumu, saskaņā ar noslēgto kredīta līgumu. Piešķirtā kredīta summa ir 86 000 eiro jeb 60 441,14 lati.

Tālāk rakstīts, ka bez "Parekss bankas" rakstveida piekrišanas Karlsbergai aizliegts savu māju pārdot, dāvināt, iznomāt, izīrēt un citādi nodot trešo personu lietošanā, atkārtoti ieķīlāt trešajām personām, dalīt un citādi apgrūtināt. Ja Abricka nepilda savas saistības, Parekss bankai ir tiesības pārdot Karlsbergas māju un zemi izsolē.

Karlsbergas paraksts uz nostiprinājuma līguma ir viltots. Taču zvērināta notāre Anta Maldupe-Krūmiņa ar savu zīmogu un parakstu apliecinājusi, ka Karlsberga 2007. gada 28. jūnijā ieradusies viņas birojā Rīgā, Blaumaņa ielā 5a, atnesusi jau sagatavotu nostiprinājuma lūgumu, uzrādījusi savu pasi un notāres klātbūtnē šo nostiprinājuma lūgumu parakstījusi.

Karlsberga apgalvo, ka pie notāres nav bijusi, viņu nepazīst un pirmo reizi ieraudzījusi tikai, kad sākās tiesu darbi. Viltots ir arī Karlsbergas paraksts uz nostiprinājuma lūgumam pievienotā apliecinājuma, kurā viņa apstiprina, ka ir iepazinusies ar attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma saturu un ir brīdināta par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu.

Uzrodas nepazīstama Šnepste

Dokumentus zemesgrāmatu nodaļā tajā pašā 28. jūnijā iesniedza kāda 1966. gadā dzimusī Alla Šnepste, kuru Karlsberga it kā esot pilnvarojusi to darīt. Patiesībā Karlsberga tādu Šnepsti nepazīst un nekad nav redzējusi. Jau nākamajā dienā, 29. jūnijā, ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu tiesneses Unas Melamedas lēmumu hipotēka 120 882,28 latu apmērā tiek ierakstīta zemesgrāmatā.

Apbrīnojams ātrums! Parasti zemesgrāmatu nodaļā lietas izskata vairākas dienas... Ieķīlātais īpašums ir jāapdrošina. Tas veikts 29. jūnijā "Gjensidige Baltic" un "Parekss apdrošināšanas kompānijā". Karlsbergas paraksts uz īpašuma apdrošināšanas polisēm ir viltots! No apdrošinātāju puses gan vienu, gan otru polisi parakstījusi Maija Braķe.

Četru dienu laikā tiek pie 86 000 eiro

Divas nākamās dienas bija brīvdienas, bet jau 2. jūlijā, pirmdien, "Parekss banka" izdeva rīkojumu Nr. FA 021309 par 86 000 eiro pārskaitīšanu uz Abrickas kontu. Tajā pašā dienā Abricka visu šo naudu no konta izņēma. Kā redzam, tikt pie lielas naudas varēja ļoti ātri, četru darbdienu laikā! Ar Abricku sazināties neizdevās, jo viņas telefons neatbild. Redzam, ka banka, piešķirot Abrickai tik lielu kredītu, neizvērtēja viņas reālo maksātspēju, jo šī pusmūža sieviete ilgstoši bija bez darba un iztika no mātes pensijas.

Banka vēršas tiesā

Vairākus gadus Karlsberga pat nenojauta, ka viņas vienīgā dzīvesvieta ir ieķīlāta. Par kaimiņienes blēdību Karlsberga uzzināja tikai tad, kad 2010. gada 17. maijā "Parekss banka" (pēc nosaukuma maiņas AS "Reverta") cēla tiesā prasību pret Abricku un Karlsbergu par parāda piedziņu.

Un te sākas šā šausmu stāsta otrā sērija, par tiesāšanos. Abricka tiesai iesniedza paskaidrojumu, ka lielāko naudas daļu atdevusi savam paziņam, 1971. gadā dzimušajam Aināram Sūnam.

Karlsberga tiesā iesniedza pretprasību, kurā paskaidroja, ka ieķīlājuma līgumu nav noslēgusi un nav parakstījusi, kā arī nav parakstījusi nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai. Karlsberga lūdz tiesu ieķīlājuma līgumu atzīt par spēkā neesošu no tā noslēgšanas dienas un dzēst zemesgrāmatā nostiprināto hipotēku 120 882,28 latu apmērā.

Zemesgrāmata neizsniedz dokumentus

Savā pretprasībā Karlsberga lūdza tiesu noteikt rokraksta ekspertīzi. 2012. gada 21. augustā Rīgas Kurzemes rajona tiesa savā lēmumā nozīmēja ekspertīzi, lūdzot Valsts tiesu ekspertīžu biroja ekspertiem atbildēt, vai Karlsbergas paraksti uz ieķīlājuma līguma, nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai un tam pievienotā apliecinājuma ir īsti vai arī tos izpildījusi cita persona.

Taču izrādās, ka zemesgrāmatu nodaļa var neizsniegt dokumentu oriģinālus ekspertīzei! Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Žanna Zujeva Valsts tiesu ekspertīžu biroju, kā arī tiesnesi Sanitu Rūtenu-Laizāni ar visu tiesas lēmumu pasūta trīs mājas tālāk!

Savā atbildē Zujeva raksta, ka atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 100. pantam dokumentus ārpus zemesgrāmatas nodaļas telpām drīkst izsniegt tikai tad, ja ierosināta krimināllieta par viltojumu. Šoreiz ir "tikai" civillieta, tāpēc nostiprinājuma lūgumu un apliecinājumu zemesgrāmatu nodaļa ekspertiem neizsniegs pat pēc tiesas pieprasījuma. Atbildi sagatavojis zemesgrāmatu nodaļas darbinieks Juris Belovs, parakstījusi Zujeva.

Te rodas loģisks jautājums. Kā var ierosināt krimināllietu par viltojumu, ja viltojums vēl nav konstatēts? Un to konstatēt nav iespējams, jo ekspertiem nedod dokumentu oriģinālus. Tiesnese samierinājusies ar atteikumu un secinājumus izdarījusi, balstoties tikai uz viena dokumenta ekspertīzi, kaut gan lietā ir vairāki dokumenti ar viltotu Karlsbergas parakstu.

Eksperti dod pretējus slēdzienus

Eksperti varēja atbildēt tikai uz vienu no trim tiesas uzdotajiem jautājumiem, jo viņu rīcībā bija viens no trim prasītajiem dokumentiem. Karlsbergas paraksta ekspertīzi uz ieķīlājuma līguma veica Valsts tiesu ekspertīžu biroja Dokumentu ekspertīžu departamenta direktora vietniece Jana Aumeistare un vecākā tiesu eksperte Gunta Riktere.

Viņas apskata tikai četru burtu – G, K, A un R rakstību un kategoriski secina, ka Karlsbergas parakstu paraugos un parakstā uz ieķīlājuma līguma saskata būtiskas sakritības. Līdz ar to ekspertes secina, ka ieķīlājuma līgumu parakstījusi pati Karlsberga.

Saprotams, ka Karlsbergu šis slēdziens neapmierina. Viņa ir pie pilnas saprašanas un skaidri atceras, ka nekādu savas mājas un zemes ieķīlājuma līgumu bankā nav parakstījusi.

2015. gada augustā Karlsberga vērsās Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijā. Diemžēl viņas rīcībā nav dokumentu oriģinālu, ir tikai apstiprinātas kopijas. Par ekspertīzi viņa samaksāja 400 eiro.

Ekspertīzi veikuši sertificēti eksperti Jurijs Gribanovs (eksperta stāžs kopš 1986. gada) un Lidija Griščenkova (stāžs kopš 1973. gada). Rokraksta ekspertīzi veic parakstiem uz četriem dokumentiem – ieķīlājuma līguma, nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai, abām apdrošināšanas polisēm. Eksperti pērn septembrī izsniedza divus konsultatīvos atzinumus. Vienā analizēti trīs paraksti, otrā – viens, uz nostiprinājuma lūguma, salīdzinot tos ar Karlsbergas paraksta paraugiem.

Šoreiz eksperti apskatījuši nevis tikai četru burtu rakstību, bet gan visu parakstu – tā izpildījuma tempu, slīpumu un vēzienu, burtu lielumu un citas pazīmes. Konstatēts, ka parakstus uz visiem četriem dokumentiem nav izpildījusi Karlsberga, bet gan cita persona – ar piebildi, ja iesniegtās dokumentu kopijas atbilst oriģinālam.

Tiesa atļauj pārdot Karlsbergas māju

2013. gada 5. marta spriedumā Kurzemes rajona tiesas tiesnese Sanita Rūtena-Laizāne noraidīja Karlsbergas pretprasību par ieķīlājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu.

Tiesnese savā spriedumā apmierināja "Reverta" prasību un nolēma piedzīt no Abrickas neatmaksāto aizdevuma summu 60 441,14 latus, nokavējuma procentus – 61 410,29 latus, tiesas izdevumus – 1364,05 latus, procentus par aizdevuma lietošanu – 969,15 latus – un līgumsodu – 29,89 latus.

Tālāk šim teikumam seko baiss turpinājums: “...piedziņu vēršot uz Gitas Karlsbergas nekustamo īpašumu Rīgā, Imantas ielā 25, nepārsniedzot hipotēkas summu 120 882,28 latus.”

Kopumā "Revertai" par labu jāsamaksā 124 214,52 lati. Tiesa noteica 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Saprotams, ka Abrickai šādas milzu naudas nav un viņa parādu nesamaksāja, "Reverta" saņēma tiesas izpildrakstu un nodeva to zvērinātam tiesu izpildītājam Jānim Strižko.

Cietuši vairāki desmiti cilvēku

Abrickas apgalvojums par to, ka afēru ir organizējis viņas paziņa Ainārs Sūna, nav gluži bez pamata. Pret Sūnu Kriminālpolicija jau 2010. gada 4. jūnijā sākusi kriminālprocesu par iespējamām krāpnieciskām darbībām un pilnvaru ļaunprātību izmantošanu attiecībā pret vairākām privātpersonām, noslēdzot šo personu nekustamo īpašumu ķīlas līgumus dažādās bankās.

Sūnu tur aizdomās pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas (krāpšana lielā apmērā) un 196. panta (pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana). Kriminālpolicija konstatējusi, ka Karlsbergai ir nodarīts mantisks kaitējums, un atzinusi viņu par cietušo.

Tolaik Sūna sevi dēvējis par firmas "Bestbrok" reģionālo direktoru. Kriminālprocesā konstatēts, ka no krāpnieciskās shēmas cietuši vēl vairāki desmiti cilvēku. Šādas shēmas tik lielā mērogā nebūtu iespējamas bez bijušās "Parekss bankas" darbinieku apzinātas līdzdalības.

Taču Rīgas Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas inspektore, izmeklētāja Ingūna Pankova noraidīja Karlsbergas lūgumu uzlikt arestu nekustamajam īpašumam Imantas ielā 25, jo tam neesot pamata. Pankova noraidīja arī Karlsbergas lūgumu kriminālprocesa materiāliem pievienot neatkarīgo ekspertu atzinumu, jo eksperti nav brīdināti par kriminālatbildību par apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu, kā arī izpētei nav iesniegti dokumentu oriģināli.

Taču tā nav Karlsbergas vaina, dokumentu oriģinālus viņai kā privātpersonai neviens nedeva. Viņa nevar arī brīdināt ekspertus pēc attiecīgajiem Krimināllikuma pantiem. Pēc Pankovas rakstītā iznāk, ka sertificētu ekspertu darba rezultāts, par kuru samaksāta liela nauda, ir tikai lasāmviela bez jebkādas ticamības. Izmeklētājai nez kāpēc neienāk prātā, ka šis ekspertu slēdziens dod pamatu šaubām. Policijai ir tiesības izprasīt dokumentu oriģinālus un iesniegt tos ekspertiem. Tas palīdzētu atklāt krāpniecību, kuru Pankova izmeklē. Sniegt informāciju žurnālam "Likums un Taisnība" Pankova atteicās.

Cietusī, nevis parādniece

Zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Strižko neņem vērā kriminālpolicijas izziņu par cietušās statusa piešķiršanu Karlsbergai. Viņš rūpējas par "Revertas" un savām biznesa interesēm. 2014. gada aprīlī Karlsberga no Strižko saņēma paziņojumu, ka viņai līdz 5. maijam tiesu izpildītājam jāsamaksā 183 163,59 eiro. Summa ir krietni pieaugusi, jo tiesu izpildītājs prasa arī savu daļu – amata atlīdzību 284,57 eiro un vēl amata atlīdzības taksi procentos – 8930,64 eiro.

“Visi tagad mani sauc par parādnieci!” pārdzīvo kundze. “Savu mūžu es nevienam pat sērkociņu kastīti neesmu parādā palikusi!”

Maznodrošinātā pensionāre samaksāt nespēj, un tiesu izpildītājs Jānis Strižko izsludina elektronisko izsoli. Tā notiek no 2015. gada 22. oktobra līdz 23. novembrim. Karlsbergas mājas un zemesgabala sākumcena ir 35 200 eiro, māju par 65 200 eiro nopērk 1971. gadā dzimušais Ivo Bernhards.

Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Inese Kazjonova noraida Karlsbergas prasību par izsoles akta atzīšanu par spēkā neesošu, Bernhards šā gada maijā īpašumu ieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda. Tiesa apmierina arī Bernharda prasību par ievešanu valdījumā. Bernhards lēmumu par viņa ievešanu valdījumā nodevis zvērinātam tiesu izpildītājam Jurim Gehtmanam. Viņš piedāvājis Karlsbergai līdz 4. oktobrim atbrīvot māju.

Tas nav izdarīts, un jebkurā brīdī var atbrauks tiesu izpildītājs kopā ar strādniekiem un policistiem. Ja durvis būs aizslēgtas, tās uzlauzīs. Iznesīs ārā visas mantas un aizvedīs uz noliktavu. Ja īpašnieks vēlāk gribēs tās saņemt, būs jāmaksā vairāki simti eiro par mantu vešanu un glabāšanu. Ja pazudīs kādi ģimenes albumi, vēstules un citas relikvijas, tiesu izpildītājs par tām nav atbildīgs, jo šādas lietas tiek novērtētas kā bezvērtīgas.

Pircējs uzticas policijai un tiesai

Jaunais īpašnieks saka: “Esmu samaksājis naudu, un man tā māja ir vajadzīga.” Vieta ir laba, ir zemes gabals. Iekšpusē nav bijis, taču telpu stāvoklis viņu neuztrauc, jo domā māju pārbūvēt. Karlsbergu nav redzējis un ar viņu nav runājis.

Par to, ka māju faktiski izkrāpusi kaimiņiene, Bernhards neko nezina, taču uzticas policijai un tiesai: “Tiesu izpildītājam ir izziņa no policijas, ka nekas netraucē ievest mani valdījumā. Ja jau policija lietu izmeklē no 2010. gada un vēl neko nav atradusi, tātad tur, visdrīzāk, arī nav nekā, ko atklāt. Vai policija sešu gadu laikā nevar atrast pāris kaimiņus – krāpniekus?”

Piedāvā vietu nakts patversmē

Karlsbergai ir piešķirts maznodrošinātas personas statuss, un tiesu izpildītājs nosūtījis paziņojumu Rīgas Sociālajam dienestam, lūdzot palīdzēt viņai atrast citu dzīvesvietu. Uz to Sociālā dienesta Pārdaugavas rajona nodaļas sociālā darbiniece Edīte Čipaite Karlsbergai mutiski atbildējusi, ka dzīvokli piedāvāt nevarēs. Var piešķirt tikai vietu nakts patversmē. Lūk, tāds humānisms...

Paskaidrosim, ka patversmē drīkst uzturēties tikai pa nakti. Agri no rīta visi iemītnieki (izņemot slimniekus ar paaugstinātu temperatūru, kā arī ārkārtīgi aukstās ziemas dienās) piespiedu kārtā dodas Rīgas ielās elpot svaigu gaisu. Patversmes siltumā drīkst atgriezties tikai vakarā. Vietu patversmē pašvaldība piešķir uz dažiem mēnešiem, pēc tam – dzīvo, kur gribi!

Pēc visiem šiem notikumiem Karlsbergas kundze zaudējusi ticību Latvijas valstij. Aizgājusi uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un teikusi, ka atteiksies no pilsonības. “Nē, tā jūs nerunājiet, tā jūs nevarat darīt!” atbildējuši ierēdņi.

Par laimi, 5. oktobrī Karlsbergu no mājas vēl neizlika. Iespējams, ka palīdzēja viņas iesniegums prokuratūrai un iestādes beidzot saprata, ka nedrīkst atņemt māju cilvēkam, kurš pats ir krāpnieku upuris.

Sniedze Smilga, "Likums un Taisnība"/Kasjauns.lv; Foto: Mārtiņš Ziders