Rīgas Svētā Jāņa baznīcā atrasta plāksne, ko slēpa no okupācijas varas
Lāčplēša dienas priekšvakarā, 9. novembrī, remontdarbu laikā Rīgas Svētā Jāņa baznīcā atrasta unikāla liecība par 1919. gada Brīvības cīņām – 1939. gadā Piņķos uzstādītā piemiņas plāksne par toreizējā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa viesošanos Piņķos un kaujas par Rīgas atbrīvošanu no boļševikiem 20. gadadienas atzīmēšanu.
1919. gadā 22. un 23. maijā notika Brīvības cīņu nozīmīgā Piņķu kauja, kuras laikā tikko dibinātās Latvijas armija no lieliniekiem atbrīvoja Rīgu. Šim notikumam par godu Piņķos (Babītes novadā) 1939. gadā atklāja pieminekli. Nu par vēsturisko kauju liecinās vēl viena liecība.
Rīgas Svētā Jāņa baznīcā 9. novembrī remontdarbu laikā atrasta piemiņas plāksne, kas atgādina par toreizējā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa un kara ministra, ģenerāļa Jāņa Baloža apmeklējumu Piņķos 1939. gada 23. maijā, lai pieminētu Piņķu kaujas 20. gadadienu.
1939. gada 23. maijā gan atklāja Piņķu kaujai veltītu pieminekli, gan notika svinīgs dievkalpojums, kura laikā Ulmanis Piņķu baznīcai deva jaunu – Jāņa - nosaukumu (līdz tam dievnams bija nodēvēts svētā Nikolaja vārdā).
1939. gadā atklāto pieminekli padomju vara 1951. gadā nopostīja, bet pēc valsts neatkarības atgūšanas - 2003. gadā Piņķos tika atklāta tā kopija. Savukārt Piņķu dievnamā uzstādītā piemiņas plāksne tika uzskatīta par pazudušu. Tomēr, izrādās, plāksne nebija pazudusi – to padomju okupācijas laikā no Piņķu baznīcas sienas bija noņēmis toreizējais, nu jau mūžībā aizsauktais Rīgas Svētā Jāņa baznīcas un Piņķu draudzes mācītājs Jānis Liepiņš, aizvedis uz Rīgu un paslēpis Rīgas baznīcā. Tikai tagad to atrasta.
Piņķu svētā Jāņa draudze nodomājusi plāksni novietot atpakaļ vēsturiskajā vietā nākamā gada 23. maijā, atzīmējot Piņku kaujas 95. gadadienu..
