Brīvdienu ceļvedis. Lietas, kas jāpiedzīvo 23. un 24. novembrī. FOTO. VIDEO
Kultūra

Brīvdienu ceļvedis. Lietas, kas jāpiedzīvo 23. un 24. novembrī. FOTO. VIDEO

Jauns.lv

Neskatoties uz drausmīgo traģēdiju Zolitūdē, dzīve turpinās. Ja ir noskaņojums veldzēt dvēseli, šajā nedēļas nogalē varam apmeklēt vairākus koncertus: sestdien „Palladium” plānotais „Instrumentu” koncerts pārcelts uz otrdienu, taču Spīķeru koncertzālē uzstāsies ģitāras virtuoze no Amerikas, bet Jāņa baznīcā – baroka zvaigznes no Beļģijas.

Brīvdienu ceļvedis. Lietas, kas jāpiedzīvo 23. un ...

Rīt un parīt, apmeklējot kultūras pasākumus, tajos ar klusuma brīdi arī pieminēsim Zolitūdes traģēdijā bojāgājušos un cietušos. Uz „Austrumu robežas” skatuves noderīgus padomus sniegs Aina Poiša, tikai šoreiz – lugā, bet VEF Kultūras pils skatuve būs nodota vēderdejotājiem. Kā ierasts, arī jaunas izstādes – gan 1. pasaules kara laika mediķi un Černobiļas katastrofa, gan beļģu vecmeistari un igauņu mūsdienu mākslinieki.

1. „Instrumenti” koncertsērija „Palladium”

Grupa „Instrumenti” Rīgas koncertzālē „Palladium” piedāvā koncertu „Procrastination”. Līdz nākamās nedēļas nogalei būs vairāki koncerti: piektdien, 22. novembrī, otrdien, 26. novembrī, ceturtdien, 28. novembrī, piektdien, 29. novembrī, un sestdien, 30. novembrī pulksten 20.00.

„Procrastination” (atlikšana, kavēšanās – angļu val.) sērijas koncerti veidoti kopā ar režisoru Uģi Olti un māksliniekiem Lāsmu Lagzdiņu un Kristapu Epneru – „Instrumenti” jaunākā albuma pirmā singla „Don’t Hold Onto Me” video klipa radošo komandu.

Šiem koncertiem „Instrumenti”, kā ierasts, sagatavojuši ko vēl nebijušu, klausītājiem solot pārsteidzošu un reizē intīmu piedzīvojumu – „Procrastination” koncertsērijas laikā „Palladium” koncertzāle pārvērsta par „Instrumenti” aizspoguliju, rotaļājoties ar visām cilvēka maņām.

­

2. Padomi precētiem pāriem no Ainas Poišas Austrumu robežā

Sestdien, 23. novembrī, pulksten 19.00 teātra klubā „Austrumu robeža” (Riharda Vāgnera ielā 8, Vecrīgā) notiks pirmizrāde komēdijai „Padomi precētiem pāriem”. Iestudējuma režisore Dita Balčus izrādē apvienojusi divas tēmas – laulības krīzi un televīzijas glorificēto spēku.

Izrāde veidota pēc populārā itāļu satīrista un dramaturga, Nobela prēmijas laureāta Dario Fo un viņa sievas, aktrises un sabiedriskās darbinieces Frankas Ramē kopīgi sarakstītās lugas motīviem par laulāto pāri, kas nodzīvojuši laulībā ilgāku laiku, sāk eksperimentēt ar „brīvajām” attiecībām. Asprātīgos dialogos un itāliskās kaislībās pāris izdzīvo savas laulības dzīves ainas TV šova tiešraidē, kuru vada šarmanta un pieredzējusi laulības dzīves eksperte. Izrādi caurstrāvo gan greizsirdības radīta ekspresija, gan labs humors un populāra itāliešu mūzika astoņdesmito gadu estētikā.

Kā izrādē teiks laulības krīzes skartā Antonija, televīzija sniedz 28 idiotiskus padomus trīs sekunžu laikā. Sarunu šova forma izrādei izraudzīta ar mērķi ironizēt par glorificēto televīzijas spēku un palīdzīgās rokas sindromu. Lai kodi darbotos vēl precīzāk, Dita Balčus aktierdarbus uzticējusi veikt trim, ar televīziju cieši saistītiem cilvēkiem, kuri pazīst televīziju no iekšpuses – šovā piedalās Zane Burnicka (Antonija), Kārlis Anitens (Luidži) un Aina Poiša (TV šova vadītāja).

Aktrise Zane Burnicka ir viena no populārākajām Latvijas televīzijas aizkadra balsīm. Dramaturgs, režisors un aktieris Kārlis Anitens ir bijis vērienīgo TV3 šovu „Dejo ar zvaigzni” un „Dziedi ar zvaigzni” scenārists un režisors, bet patlaban vada TV3 raidījumu „Runā Rīga”. Savukārt psihoterapeite Aina Poiša TV3 skatītājiem kļuva pazīstama 2004. gadā, kad TV3 ēterā sākās sarunu šova „Aina” veiksmes stāsts.

Biļešu cena: Ls 10 („Biļešu paradīzes” tīklā). Nākamās teātršova „Padomi precētiem pāriem” izrādes: 26., 30. novembrī, 7., 12. un 17. decembrī. Sīkāk internetā: www.austrumurobeza.lv .

Sestdien savulaik populārā televīzijas šova vadītāja, psihoterapeite Aina Poiša atkal sniegs padomus. Tikai šoreiz vairs ne televizorā, bet gan uz „Austrumu robežas” skatuves.
Sestdien savulaik populārā televīzijas šova vadītāja, psihoterapeite Aina Poiša atkal sniegs padomus. Tikai šoreiz vairs ne televizorā, bet gan uz „Austrumu robežas” skatuves.

3. Amerikāņu ģitāras virtuoze Spīķeros

Viena no pasaulē slavenākajām pirkstiņtehnikas un arfģitāras ģitāristēm – Muriela Andersone (ASV) uzstāsies īpašā kamermūzikas koncertā Spīķeru koncertzālē svētdienas, 24. novembra, vakarā pulksten 19.00.

Šīs trauslās ģitāristes prasmi spēlēt tautas, klasisko mūziku, džezu un blūgrāsu apbrīno profesionāļi un publika visā pasaulē. Viņas unikālā pieeja instrumentam virtuāli pārvērš ģitāru par lirisku kori, tad maršējošā grupā, japāņu koto, blūgrāsas grupā... Viņa nepārtraukti publiku pārsteidz ar savu tehniku un kļūst tai mīļa ar savu humora izjūtu.

Lūk, tikai pāris kritiķu teiktais: „Vienkārši ellišķīgi laba ģitārspēle... Muriela spēlē ģitāru tā, kā mēs visi vēlētos spēlēt!” un „Viena no pasaules labākajām un visvirtuozākajām ģitāras instrumentālistēm.”

Izpildot neskaitāmus mūzikas žanrus gan ierakstos, gan koncertos, Muriela Andersone sacer un izpilda savus skaņdarbus blūgrāsas, klasiskās, populāras mūzikas, džeza un pasaules mūzikas žanros, un, par spīti vētrainiem aplausiem un saņemtai atzinībai, izpildītāja apzīmē savu darbību kā nepārtraukto progresu. Spēlējot, viņas pirksti veikli slīd starp stīgām, lai radītu elpu aizraujošu mūziku, kas, šķiet, nāk no debesīm, un viņas grācija pārvērš instrumentu par apbrīna objektu.

Latviešiem interesants fakts ir tas, ka Muriela Andersone 1994. gadā producēja „Čikāgas piecīšu” albumu „Vai debesīs būt Latvijai”.

Biļešu cenas: Ls 10 – 15 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.murielanderson.com .

Muriel Anderson - Why Worry/Imagine

Svētdien Rīgā – Spīķeru koncertzālē uzstāsies viena no pasaulē slavenākajām pirkstiņtehnikas un arfģitāras ģitāristēm – amerikāniete Muriela Andersone, kura savulaik producēja „Čikāgas piecīšu” albumu.
Svētdien Rīgā – Spīķeru koncertzālē uzstāsies viena no pasaulē slavenākajām pirkstiņtehnikas un arfģitāras ģitāristēm – amerikāniete Muriela Andersone, kura savulaik producēja „Čikāgas piecīšu” albumu.

4. Jaunās baroka idejas Rīgas Jāņa baznīcā

13. Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla ietvaros svētdien, 24. novembrī, pulksten 18.00 Rīgas Svētā Jāņa baznīcā klausītājus priecēs ansamblis „Collegium Vocale Gent” (Beļģija), kas savu vairāk kā 40 gadu ilgās pastāvēšanas laikā ieviesis jaunas idejas baroka mūzikas atskaņošanā un īpašu ievērību guvis, izkopjot vācu baroka mūzikas mākslu. Ar savu autentisko, uz tekstu orientēto un retorisko pieeju ansambļa skanējums ieguvis tādu caurspīdīgumu, kas tam atnesis pasaules slavu un iespēju uzstāties uz lielākajām skatuvēm un mūzikas festivālos teju visos pasaules kontinentos. Vēl joprojām ansambli vada tā dibinātājs, leģendārais diriģents un baroka mūzikas novators Filips Herrevege. Rīgas koncerta programmā būs Heinriha Šica (1585. – 1672.) „Dāvida psalmi” („Psalmen Davids”).

Pēdējo gadu laikā „Collegium Vocale Gent” ir organiski izaudzis par ļoti elastīgu ansambli, kura plašais repertuārs aptver visdažādākos stilistiskos periodus. Tā lielākais spēks ir ideāli atbilstošu mākslinieku pieaicināšana jebkuram muzikālam projektam. „Collegium Vocale Gent” mūziku atskaņo nelielā ansamblī, kurā dziedātāji izpilda gan kora, gan solo partijas. Ansamblis aizvien dziļāk specializējas arī romantisma, moderno un mūsdienu oratoriju repertuārā.

Biļešu cena: Ls 3-5 ( „Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāki internetā: http://www.music.lv/bachfestival/.

Baroka ansamblis „ansamblis „Collegium Vocale Gent „

5. Vēderdeju festivāls VEF Kultūras pilī

VEF Kultūras pilī sestdien, 23. decembrī, pulksten 19.00 notiks - VII Baltijas Austrumu deju festivāla „Piramīda” Galā koncerts.

Uz Baltijas Austrumu deju festivāla „Piramīda” Noslēguma koncertu sabrauks labākie austrumu deju kolektīvi un izcilākie vēderdeju izpildītāji no visas Baltijas (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas), kuri tajā parādīs savus skaistākos priekšnesumus.

„Piramīda 2013” Noslēguma koncerta īpašie viesi būs Beāta un Horācio Cifuentes - Austrumu dejas pasaules klases zvaigznes, kuri savas dejas mākslai veltījuši daudzus gadus. Beāta un Horācio ir divu talantīgu Vācijas dejotāju ģimenes un radošā savienība. Kopš 1991. gada viņi veido unikālus šovus, kuru programma mainās ik pēc diviem gadiem. Viņu piedāvātās programmas ekskluzivitāte balstās īpašajā mūzikā. VII Baltijas Austrumu deju festivāla Noslēguma koncertā Cifuentes pusstundas garumā demonstrēs kā solo priekšnesumus, tā dejas duetā.

Pirms Galā koncerta no pulksten 16.00 uz VEF Kultūras pils Lielās skatuves sāksies tradicionālais Bazārs - Baltijas austrumu deju kolektīvu pasākums ar studiju prezentācijām un krāšņiem priekšnesumiem. Biļešu cenas: Ls 6 - 10 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.auraj.eu.

Vēderdejotāji Horacio un Beata Cifuentes

Sestdienas vakarā VEF Kultūras pilī noslēgsies Baltijas valstu Austrumu deju festivāls, kurā uzstāsies vēderdejas zvaigznes ne tikai no Baltijas, bet arī Vācijas.
Sestdienas vakarā VEF Kultūras pilī noslēgsies Baltijas valstu Austrumu deju festivāls, kurā uzstāsies vēderdejas zvaigznes ne tikai no Baltijas, bet arī Vācijas.

6. Izstāžu ceļvedis: vēsturiski liktenīgā beļģu māksla, igauņu laikmetīgums, Černobiļa katastrofa un 1. pasaules kara mediķi

* Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Lielajā izstāžu zālē līdz nākamā gada 2. februārim skatāma izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas „Iespaidi un paralēles”, kas iepazīstina ar 20. gadsimta pirmās puses beļģu un latviešu glezniecību. Pagājušā gadsimta divdesmito gadu nogalē Latvijas mākslā iestrāvoja beļģu ietekme, kas pieņēmās spēkā trīsdesmitajos gados, izraisot „beļģu modi” vietējā glezniecībā. Lai gan tolaik latviešu mākslinieki radniecīgus gleznieciskās ekspresijas ierosinājumus guva arī laikmetīgu franču autoru, Eiropas vecmeistaru un citos paraugos, laikabiedru kritikā un Latvijas mākslas vēstures literatūrā parasti ir izcelta beļģu iespaidu izšķirošā nozīme, kas aizēno pārējos impulsus. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv .

Jānis Tīdemanis (1897–1964). „Meitene tautas tērpā”, ap 1930., koks, eļļa.

Latviešu un beļģu glezniecības paralēles Rīgas biržā

* Vēl mākslas muzejā „Rīgas Birža” līdz 2. februārim ir skatāma beļģu mākslinieka Armāna Rasanfosa (Armand Rassenfosse; 1862–1934) izstāde „Armāns Rasanfoss. Liktenīgā”. Armāns Rasanfoss ir viens no pazīstamākajiem 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma Ljēžas grafiķiem un gleznotājiem, kurš, pārsteidzošā kārtā, savu arodu ir apguvis pašmācības ceļā. Viņš ir slavens ar dažādu grafikas tehniku izkopšanu un pilnveidošanu, mākslinieka radošās intereses pārsvarā koncentrējās sievietes duālās dabas izpētē. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja glabājas 78 Armāna Rasanfosa darbi.

Armāns Rasanfoss ap 1912. gadu. Foto no Nadīnes de Rasanfoses privātā arhīva.

Beļģu mākslinieka Armāna Rasanfosa Liktenīgā

Rātslaukuma pazemē skatāma plaša Igaunijas laikmetīgās mākslas izstāde „Kursi koolkond – Kursi skola”.
Rātslaukuma pazemē skatāma plaša Igaunijas laikmetīgās mākslas izstāde „Kursi koolkond – Kursi skola”.

* Savukārt Latvijas Dabas muzejā līdz 1. decembrim apskatāma izglītojoša izstāde „Iepakojums un vide”. Tā ne tikai zinātniski un sausi iepazīstina ar iepakojuma materiāliem un to pārstrādi, sniedz izpratni par to, kādu ietekmi uz vidi atstāj katra personiskā izvēle un rīcība, iepērkoties un rīkojoties savā mājsaimniecībā, bet arī aicina aktīvi līdzdarboties un līdzdomāt. Piemēram, mazie izstādes apmeklētāji varēs radīt paši savu Ziemassvētku dāvanu kastīti, viņu vecāki tai laikā varēs uzzināt, kā atkritumus šķirot viegli, lai šī nodarbe neaizņem pārāk daudz vietas virtuvē, bet pēc tam visi kopā varēs savas zināšanas pārbaudīt desmit metru garā galda spēlē „Zaļā punkta distance”. Sīkāk internetā: www.dabasmuzejs.gov.lv .

Latvijas Dabas muzejā atklāta izstāde „Iepakojums un vide”, kurā var uzzināt, kāds mēdz būt iepakojums, kāpēc tas ir nepieciešams, un kas ar to notiek, kad preču iepakojumu – kastītes, kartonu, pudeles utt. - izmetam, un kā pareizi ar to apieties, lai rīkotos videi draudzīgi.

Iepakojums un vide Dabas muzejā

Latviešu mediķi 1. pasaules karā (no izstādes Liepājā muzejā)

Latviešu mediķi 1. pasaules karā (no izstādes Liepājā muzejā)

* Vēl tikai šonedēļ Valmieras muzejā aplūkojama izstāde „Tiem, kas glāba pasauli”, kas veltīta Černobiļas atomelektrostacijas avārijā cietušajiem, kā arī avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kura Valmierā tapusi, pateicoties Latvijas Ugunsdzēsības muzejam, kā arī biedrībai „Černobiļa”. Izstādes materiāli – fotogrāfijas, dokumenti, goda raksti, priekšmeti un citas traģēdijas liecības – apliecina Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidēšanas dalībnieku upurēšanos, glābjot pasauli no radiācijas briesmām. Sīkāk internetā: muzejs.valmiera.lv .

Valmieras muzejā atklāta izstāde „Tiem, kas glāba pasauli”, kas stāsta par Černobiļas kodolkatastrofu un tās likvidētājiem.
Valmieras muzejā atklāta izstāde „Tiem, kas glāba pasauli”, kas stāsta par Černobiļas kodolkatastrofu un tās likvidētājiem.

* Savukārt Valmieras muzeja Izstāžu namā ir skatāma grafiķa Gunāra Kroļļa zīmējumu izstāde „Zemapziņas pārnesumi”. Gunārs Krollis ir viens no pašiem izcilākajiem vecākās paaudzes latviešu māksliniekiem. Viņam raksturīgs radošums un nepārtraukta mainība. Ja sākuma periodā mākslinieks meklēja un atrada visaptverošus tēlus, kas runāja paši par sevi, tad ar gadiem, krājoties dzīves pieredzei, grafikas lapas kļuva arvien daudznozīmīgākas, dziļākas, sarežģītākas un asociācijām bagātākas. Valmieras izstādē eksponēti mākslinieka liela izmēra zīmējumi. Gunāra Kroļļa izstāde Valmierā būs skatāma līdz 14. decembrim. Sīkāk internetā: muzejs.valmiera.lv.

Valmierā atklāta latviešu grafikas meistara Gunāra Kroļļa izstāde „Zemapziņas pārnesumi”. Īpašu interesi var sagādāt zīmējumu pētīšana tuvāk, jo mākslinieks lietojis dažāda cietuma grafīta zīmuli te punktējot, te veidojot formas ar īsākām un garākām svītrām.
Valmierā atklāta latviešu grafikas meistara Gunāra Kroļļa izstāde „Zemapziņas pārnesumi”. Īpašu interesi var sagādāt zīmējumu pētīšana tuvāk, jo mākslinieks lietojis dažāda cietuma grafīta zīmuli te punktējot, te veidojot formas ar īsākām un garākām svītrām.
Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Ieva Čīka/LETA, Ieva Lūka/LETA, AFP/LETA