Pilsētas dienesti mobilizēti glābšanas, kārtības uzturēšanas darbiem un palīdzības sniegšanai

No ceturtdienas vakara līdz šim brīdim sabiedriskās kārtības nodrošināšanā Priedaines ielā kopumā iesaistīti 111 pašvaldības policijas darbinieki un 41 operatīvā transporta vienības, tai skaitā visu sešu teritoriālo pārvalžu darbinieki, Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvaldes, Ceļu policijas pārvalde. Glābšanas darbus koordinē un par nodrošinājumu gādā Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki un policijas vadība.

Bez policijas Rīgas dome ir iesaistījusi palīdzības darbos uzņēmumus  „Rīgas meži”, „Rīgas ūdens”, „Rīgas tilti”, „Rīgas satiksme”, kas ir nodrošinājuši glābējus ar pieprasīto transportu un tehniku, ūdeni, ēdināšanu, tualetēm. Kopš vakardienas vakara nosūtīts autobuss, kurā glābēji var sasildīties un atpūsties. Uz negadījuma vietu nogādātas norobežojošās aizsargbarjeras 700 metru kopgarumā, kuru uzstādīšanā tika iesaistīti 18 „Rīgas satiksmes” darbinieki.

RD Labklājības departaments vakar vakarā ir nosūtījis uz notikuma vietu profesionālu psihologu brigādi, kas sniedza un turpina sniegt nepieciešamo psiholoģisko palīdzību uz vietas. Šorīt uz notikuma vietu devās arī sociālie darbinieki. Psiholoģiskās palīdzības darbos piedalās krīzes centrs „Skalbes”: zvanot uz telefonu 27722292, cietušo tuviniekiem tiek sniegts psiholoģiskais atbalsts.

Rīgas Sociālā dienesta darbinieki strādā gan traģēdijas notikuma vietā, gan slimnīcās, lai sniegtu atbalstu slimnīcu sociālajiem darbiniekiem un apzinātu cietušo un viņu tuvinieku sociālo situāciju. Sociālais dienests ir gatavs izmaksāt pabalstu ārkārtas situācijā pamatvajadzību nodrošināšanai skaidrā naudā.

Cietušie vai viņu tuvinieki var vērsties Rīgā, Baznīcas ielā 19/23 pirmajā stāvā 103. kabinetā – Sociālais dienests strādās arī sestdien un svētdien. Dienests pieņems iesniegumus no cietušo ģimenes locekļiem, kuriem negadījumā zuduši iztikas līdzekļi. Uzrakstot iesniegumu, izstāstot lietas apstākļus, tiks piešķirts  pabalsts 40 latu apmērā. Par turpmāko palīdzību cietušo tuviniekiem jautājumi tiks risināti, katru gadījumu izvērtējot individuāli.

Brīvdienās strādās arī Labklājības departamenta bezmaksas informatīvais tālrunis 80005055, pa kuru iedzīvotāji var informēt par nepieciešamo palīdzību, kā arī saņemt informāciju.

Rīgas domes Labklājības departaments aicina iedzīvotājus nodot asinis ne tikai šodien, bet visu nākamo nedēļu Valsts asinsdonoru centrā Sēlpils iela 6, informācija pa bezmaksas tālrunis: 80000003, Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā (Rīga, Hipokrāta ielā 2) , Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcā (Pilsoņu ielā 13).

Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas 2. slimnīca” (Ģimnastikas iela 1, tālrunis: 67614033) (sniedz gan ambulatoros, gan stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus) sniegta palīdzība 9 cilvēkiem ar dažādām traumām, šo cilvēku veselības stāvoklis ir stabils. Līdz ar ārstiem atbalstu sniedz slimnīcas sociālais darbinieks un Rīgas Sociālā dienesta darbinieki. Pacienta iemaksa no cietušajiem netiek ņemta.  Par pārējām Rīgas piecām slimnīcām ievietoto cietušo skaits ir mainīgs.

Rīgas krīzes centru adreses, kur var vērsties pēc palīdzības un atbalsta:

1.RPBJC krīzes centrs „Marsa gatve”, adrese: Marsa gatve 16, tālrunis. Bērnu nodaļas diennakts tālruņi:67181243 28855596, Ģimeņu nodaļas diennakts tālruņi:67181242 26412673;

2.Biedrības „Latvijas Samariešu apvienība" Krīzes centrs bērniem un sievietēm „Māras centrs"", adrese: Rīga, Cieceres ielā 1 (pie Māras dīķa). Diennakts 67609263; 27808244;

3.Nodibinājums Sociālās palīdzības aģentūra Ģimenes krīzes centrs „Mīlgrāvis" , adrese Ezera iela 21, diennakts tālruni 67012515.

Krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes” uz notikuma vietu tika izsauktas ceturtdien plkst. 20.15. Četri cilvēki psiholoģisko palīdzību snieguši visu nakti, plkst. 6.00 notikusi psihologu nomaiņa traģēdijas vietā – šobrīd strādā trīs psihologi.

Atbalsts traģēdijas vietā tika sniegts gan bojāgājušo ģimenēm, gan cilvēkiem, kuri, iespējams, atrodas zem drupām, kā arī VUGD darbiniekiem. Ir nodrošināta psiholoģiskā palīdzība triju bojāgājušo ugunsdzēsēju ģimenēm.

Kapacitātes nodrošināšanai „Skalbes” ir vienojušās par sadarbību ar Bērnu uzticības tālruņa psihologu iesaistīšanos nepieciešamības gadījumā.

RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta speciālisti apkopo informāciju par bērniem, kuri šorīt Zolitūdes apkaimes izglītības iestādēs nav ieradušies uz mācībām, kā arī nav atvesti uz bērnudārziem.

Tas tiek darīts, lai pārliecinātos, vai neierašanās iemesls nav saistīts ar notikušo traģēdiju „Maxima” lielveikalā, Priedaines ielā 20, un sniegtu bērniem un viņu ģimenēm nepieciešamo palīdzību. Tiek apkopota informācija un tiks sniegta palīdzība arī  bērniem, kuru tuvinieki ir cietuši traģēdijā.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ir apzinājis septiņas lielveikalam tuvumā esošās izglītības iestādes: četras  skolas (Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzija, Rīgas Zolitūdes ģimnāzija, Rīgas 53. vidusskola un privātskola „Evrika”), kā arī trīs pirmsskolas (Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi „Zvaniņš”, Rīgas Zolitūdes pirmsskolu, Rīgas 264. pirmsskolas izglītības iestāde „Zelta atslēdziņa”)

Situācija pirmsskolās: Rīgas Zolitūdes pirmsskolā diviem bērniem pazuduši vecāki  - vienai meitenei mamma, vēl vienai meitenei – tēvs.

Situācija skolās: Privātskolā „Evrika” bojā gājušas divas pedagoģiskās darbinieces un pazudis viens darbinieks; Rīgas 53. vidusskolā traģēdijā cietuši triju bērnu vecāki un radinieki; Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā traģēdijā cietuši četru bērnu vecāki, radinieki, tajā skaitā arī viens bērns; Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā traģēdijā cietuši piecu bērnu vecāki un radinieki, skolēni nav cietuši. Visa informācija pastāvīgi tiek precizēta.

Rīgas izglītības iestādēs strādā krīzes intervences komanda, sniedzot psiholoģisku palīdzību, darbs turpināsies arī nākamnedēļ.

Privātskola „Evrika” pašreiz no palīdzības atteikusies.

Notiek sadarbība ar sociālajiem dienestiem, lai sniegtu palīdzību bērniem, kuri nav skolā, un kuriem cietuši vai gājuši bojā vecāki, palīdzība tiek sniegta dzīvesvietā.

Rīgas Būvvaldes speciālisti uzsākuši pārbaudi par cēloņiem, kas izraisīja traģēdiju. Pašlaik nav iespējams sniegt viennozīmīgu slēdzienu par lielveikala „Maxima” sabrukšanas iemesliem. Viens no tiem varētu būt pārkāpumi darbu veikšanā. Būvvaldei tika dots uzdevums pārbaudīt visus objektus, ko realizē būvkompānija „Re&Re”, kas veica arī Zolitūdes lielveikala „Maxima” būvdarbus.

Informācija par būvobjektu Rīgā, Priedaines ielā 20

Negadījuma vietu ceturtdienas vakarā apsekoja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs J.Belkovskis un būvinspekcijas priekšnieka vietnieks J.Balodis un konstatēja, ka ir iegruvušas 7 metāla jumta kopnes un jumta pārsegums aptuveni 1000 kvadrātmetru platībā. Izvērtējot kopējo situāciju notikuma vietā, amatpersonas secināja, ka virs tirdzniecības centra jumta veikta „zaļā jumta” izbūve.

Tika novērots, ka uz neiegruvušajām jumta konstrukcijām novietoti būvmateriāli – bruģakmens paletes, kā arī beramā maisījuma iepakojumi, atsevišķi līdz 1,5 kubikmetru apjomā. Tomēr par nelaimes gadījuma cēloņiem, spriežot pēc notikuma vietas vizuālās apskates laikā konstatētā, Būvvaldei viennozīmīgu slēdzienu pagaidām nav iespējams izdarīt.

Projekts „Daudzstāvu dzīvojamā ēka un tirdzniecības centrs” Rīgā, Priedaines ielā 20 tika realizēts 2 kārtās, tehniskie projekti abām kārtām akceptēti 2010.gadā. 1.kārtā tika uzbūvēts tirdzniecības centrs „Maxima”, objekts nodots ekspluatācijā pirms diviem gadiem. Jau toreiz bija paredzēts, ka   2.kārtā plāno  uzbūvēt 12 stāvu dzīvojamo ēku un izveidot labiekārtojumu uz tirdzniecības centra jumta. Būvatļauja otrās kārtas darbiem tika izdota 2012.gada septembrī un negadījums notika darbu veikšanas laikā.

Projekta pasūtītājs ir SIA ”Homburg Zolitude”, projektētājs un autoruzraugs – Arhitektu firma „KUBS” SIA, būvprojekta vadītājs – Andris Kalinka, galvenais būvuzņēmējs - SIA „RE&RE”, atbildīgais būvdarbu vadītājs 1.kārtā – Staņislavs Kumpiņš, atbildīgais būvdarbu vadītājs 2.kārtā – Jevgenijs Ņesterovičs, būvuzraugs – Mārtiņš Draudiņš, inženierģeoloģiskos izpētes darbus veica A/S Ģeoserviss.

Skiču projekts saskaņots Rīgas pilsētas būvvaldē 2009.gadā. Šajā paša gadā būvprojekta vadītājs Andris Kalinka apliecinājis tehniskā projekta risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasībām. Darbu organizācijas projektu (DOP) izstrādājusi Arhitektu firma „KUBS”, DOP daļas projektētāja bijusi Maija Lagzdiņa. Atbilstoši DOP saturam DOP izstrādāts, lai būvju celtniecības laikā, ja tas ir tehnoloģiski nepieciešams, nodrošinātu būves vai tās daļu mehānisko stiprību un stabilitāti.

Būvkonstrukciju (BK) daļas projektētājs bijis SIA ”HND Grupa”, BK daļas vadītājs - Ivars Sergets, kurš apliecinājis tehniskā projekta risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasībām. Ekspertīzes ģenerālajam plānam un arhitektūras daļai veicis arhitekts A.Zlaugotnis, būvkonstrukciju daļai - būvinženieris A.Gulbis, ugunsdrošības pasākumu pārskatam – būvinženieris A.Melnalksnis.

Pieņemot 1.kārtu ekspluatācijā, saskaņā ar MK noteikumu prasībām tika saņemts būvniecības procesa dalībnieku (pasūtītājs, galvenais būvuzņēmējs, atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs un autoruzraugs) parakstīts apliecinājums par konkrētās būves 1.kārtas gatavību ekspluatācijai. Objekta pieņemšanas ekspluatācijā komisijā piedalījās pasūtītājs, galvenais būvuzņēmējs, atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, autoruzraugs, pašvaldības būvinspektors un pašvaldības arhitekts.

Lemjot par būvobjekta 1.kārtas pieņemšanu ekspluatācijā, komisija pieņēma zināšanai uzrādīto tostarp būvobjekta izpilddokumentāciju – 677 nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus (t.sk. metāla jumta kopņu montāža un jumta pārseguma pīrāga izbūve) r pavaddokumentiem, t.sk. būvmateriālu atbilstību apliecinošos dokumentus, kas ietverti 25 sējumos.

Par būvdarbu veikšanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un būvprojektā ietvertajiem tā realizācijas risinājumiem būvniecības procesa laikā ir atbildīgi būvniecības procesa dalībnieki – galvenais būvuzņēmējs un atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs un autoruzraugs.

Par būvprojekta 2.kārtas būvobjekta apsekošanu, veicot būvniecības virskontroli, būvinspektora atzinums pēdējo reizi sagatavots 2013.gada 16.augustā, kurā t.sk. fiksēts, ka būvdarbi tiek veikti atbilstoši 2.kārtas būvprojektam.

Būvvalde norāda, ka iestādē darbojas 14 būvinspektori, kuriem mēnesī vidēji kopā ir jāapseko 400 objekti. Būvinspektora pienākums ir kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, kā arī nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu savā administratīvajā teritorijā.

Kā norāda Būvvalde, būvprojektēšanas laikā būvprojekta autors atbild par kopējo būvprojekta saturu, izvēlēto risinājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un atsevišķo sadaļu savstarpējā atbilstību. Atsevišķo būvprojekta daļu (inženierkomunikācijas, būvkonstrukcijas u.c.) projektētāji ir atbildīgi par savu izstrādāto sadaļu.

Pasūtītāja izvēlēts sertificēts eksperts,  veic neatkarīgu būvprojekta ekspertīzi un ir atbildīgs par ekspertējamās būvprojekta daļas atbilstību normatīviem, savukārt Būvvalde pārbauda likumā noteikto dokumentu, saskaņojumu esamību būvprojektā, t.sk. būvprojekta ekspertīzes esamību.

Būvdarbu laikā būvuzņēmējs ir atbildīgs par būvdarbu organizēšanu būvlaukumā atbilstoši būvdarbu organizācijas projektam, darba aizsardzības plānam un būvnormatīvos noteiktajai darbu veikšanas secībai, kā arī par būvuzņēmēja rīkojumu sekām; par būvdarbu kvalitāti un izstrādā darbu veikšanas projektu.

Būvdarbu vadītājs ir atbildīgs par būvdarbu organizēšanu un veikšanu būvlaukumā atbilstoši būvprojektam un būvnormatīvos noteiktajai darbu veikšanas secībai.

Pasūtītāja izvēlētais būvuzraugs ir atbildīgs par būvdarbu norises uzraudzību kopumā; būvprojekta īstenošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām; lai būvdarbos tiktu izmantoti kvalitatīvi un būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi.

Autoruzraugs ir atbildīgs par: laikus pārbaudīt objekta būvē lietoto konstrukciju, tehnoloģisko un citu iekārtu, būvizstrādājumu un materiālu atbilstību būvprojektam; nepieļaut neatbilstošu konstrukciju, tehnoloģisko un citu iekārtu, būvizstrādājumu un materiālu iestrādāšanu būvē, ja tie nav pilnvērtīgi aizstājēji būvprojektā paredzētajiem; iesniegt pasūtītājam, būvvaldei vai Valsts darba inspekcijai motivētu rakstisku pieprasījumu pārtraukt būvdarbus, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes. Būvvalde veic kontroli par būvdarbu veikšanu atbilstoši būvprojektam.

Ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā, būvniecības procesa dalībnieki - pasūtītājs, galvenais būvuzņēmējs, atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs un autoruzraugs - paraksta apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai un uzrāda būvdarbu izpildes dokumentāciju. Komisijā piedalās pasūtītājs, galvenais būvuzņēmējs, atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, autoruzraugs, pašvaldības būvinspektors un pašvaldības arhitekts.

Būvvalde pārbauda visu nepieciešamo dokumentu esamību un pārbauda objekta atbilstību būvprojektam.

Par būves ekspluatācijas drošumu pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā ir atbildīgs būves īpašnieks.

Kā norāda Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs I.Vircavs, formāli visi projekta dokumenti ir bijuši kārtībā, taču nevar izslēgt, ka pirmās kārtas būvniecības procesā izmantoti neatbilstoši būvmateriāli vai otrās kārtas būvdarbu laikā, veicot labiekārtošanas darbus uz veikala jumta, notikušas atkāpes no darbu veikšanas projekta.

Karlīna Timofjeva/Foto: Mārtiņš Ziders

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību