Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 30. novembrī un 1. decembrī. FOTO. VIDEO

Šajā nedēļā notiks vairāki koncerti visām gaumēm, sākot no klasiskās mūzikas un beidzot ar šlāgeri un tautas mūziku. Rīgā uz trīs dažādiem koncertiem aicina mūzikas un mākslas festivāls „Bildes”, bet Rēzeknē izskanēs latviešu simfoniskās mūzikas klasiķa Jāņa Ivanova mūzikai veltīts koncertuzvedums par okeāna dzelmē nogrimušo Atlantīdu. Savukārt uz „Sapņu fabriku” aicināti šlāgermūzikas cienītāji, lai tur nosvinētu grupas „Klaidonis” un tās līdera Māra Slokas jubileju. Dailes teātrī svētdien skatāma moderna džeza dejas izrāde par Ņujorku – „Neitci visam, ko redzi”, bet „K.Sunī” ir unikāla iespēja iepazīties ar Kanādas eskimosu – inuītu kinomākslu. Protams, arī daudz jaunu izstāžu – franču vīns, Faluņgun apskaidrotība, Adventa vainagi un Latgales rudens.

Svētdien, 1. decembrī, ir 1. Adventa svētdiena un Ziemassvētku vainagā jāaizdedzina pirmā svecīte. Šajā nedēļas nogalē tiek svinīgi aizdegtas arī vairums Latvijas pilsētu un pagastu galvenās egles. Galvaspilsētā svētdien, 1. decembrī, svinīgi tiks iedegtas četras galvenās Rīgas egles: 11.novembra krastmalā netālu no Akmens tilta, Doma laukumā, Bērnu klīniskās slimnīcas pagalmā (Vienības gatvē 45) un pie kultūras pils „Ziemeļblāzma”. Pirms tam – sestdien, 30. novembrī, varat svinīgi egli iedegt citās Latvijas pilsētās, kur pasākumi solās būt ne mazāk vērienīgi kā Rīgā. Lūk, dažas iespējas piedalīties svētku egļu svinīgajā iedegšanā:

* Dobeles vēsturiskajā Tirgus laukumā sestdien, 30. novembrī pulksten 18.00 ne tikai iedegs svētku Lielo egli, bet arī atklās Dobeles IV Sniegavīru saietu, būs dažādas rotaļas un atrakcijas. Dobele jau izslavēta ar saviem milzīgajiem sniegavīriem, kuri pirms Ziemassvētkiem, izmantojot vietējos ražojumus, top pilsētas ielās un laukumos. Šoziem Dobelē būs apskatāmi vairāk nekā 30 dažādi tēli. Jau iepazītajiem sniegavīriem klāt pievienosies arī dažādu profesiju pārstāvji - piemēram, šoferis, sētnieks, santehniķis un maizes cepējs. Sīkāk internetā: www.dobele.lv.

* Savukārt Liepājā šajā nedēļas nogalē pirmo reizi tiek rīkota akcija „Liepājas izpārdošana”, kurā iesaistās tūrisma un tirdzniecības uzņēmumi un kultūras un sporta pasākumu rīkotāji, lai vēstītu, ka pilsētā ir gana daudz aktivitāšu arī salīdzinoši klusākā sezonā. Kamēr valsts mērogā tiek risinātas metalurģijas uzņēmuma „Liepājas metalurgs” problēmas, Liepājas tūrisma un tirdzniecības uzņēmumi ar saukli „Mēs Liepāju neatdodam, mēs Liepāju izpārdodam!” organizē akciju „Liepājas izpārdošana”. Savukārt Liepājas Ziemas festivāla laikā sestdien, 30. novembrī, pulksten 17.00 Rožu laukumā simboliski tiks iedegta pirmā svecīte Adventa vainagā. Sīkāk internetā: www.liepajaskultura.lv.

* Cilvēki sestdien, 30. novembrī, pulksten 17.00 pulcēsies arī Rožu laukumā Cēsīs, kur tiks iedegta pilsētas galvenā egle. Svinīgā brīža apmeklētājus Ziemassvētku brīnumam aicinās noticēt teātra „Pārsteiguma tēli” radošais kolektīvs, kas visus priecēs ar sirsnīgu un jautru masku izrādi „Ziemas pasaka”. Sīkāk internetā: www.cesis.lv.

* Pilsētas galvenā egle sestdien, 30. novembrī, pulksten 17.00 tiks iedegta arī Ventspils Rātslaukumā. Pasākumā piedalīsies „Ventspils Brass” mūziķi, popstudija „Jūras akmentiņi”, deju studija „Prieks” un viesmāksliniece dziedātāja Liene Greifāne. Svētkus vadīs Pilsētas Rūķis – kultūras pasākumu vadītāja Indra Vītiņa. Sīkāk internetā: www.ventspils.lv.

* Lielās egles varat turpināt iedegt arī svētdien, 1. decembrī, kad tās iedegs ne tikai Rīgā, bet arī Smiltenē (pulksten 15.00), Saldū (pulksten 17.00), Tukumā (pulksten 19.00) un daudzās citās pilsētās. Tā kā sekojiet līdz informācijai par ziemas saulgriežu pasākumiem savā pilsētā, novadā un pagastā!

2. Ciparu un burtu mākslas un mūzikas festivāls „Bildes”

Klāt vecākais Latvijas mūzikas festivāls „Bildes”! Šogad jau 28. reizi. Festivāls, kas apvieno Latvijas džeza, roka, folka un citu visdažādāko žanru un stilu mūziķus, kuri festivāla laikā savu talantu izmēģina arī radot vizuālās mākslas darbus, šajā nedēļas nogalē Rīgas Kongresu namā sniegs festivāla noslēdzošos - visvairāk gaidītos koncertus.

* Sestdien, 30. novembrī, pulksten 19.00 uzstāsies mūziķu grupas kopprojektos ar radošām personībām. Piemēram, „Dabasu Durovys” uzstāsies kopā ar aktieriem Andri Buli un Māri Korsieti, „Gain Fast” – ar TV seju Anna Rozīti, būs arī citas interesantas radoši muzikālas apvienības. Koncertu vadīs Ēriks Loks. Biļešu cenas: Ls 6.

* Savukārt bērnus uz koncertu „Bildes” aicina svētdien, 1. decembrī, pulksten 12.00. Koncertā, kuru vadīs Māra Ulme un Nikolajs Puzikovs, uzstāsies „Dzeguzīte”, Nils Īle ar dēlu Fabiasu un draugiem, „Jūras akmentiņi”, „Knīpas un knauķi”, Juris Kaukulis un Marts Kristians Kalniņš ar ģimenēm, kā arī daudzi citi. Biļešu cena: Ls 5.

* Toties „Bilžu” veterānu koncertā svētdien, 1. decembrī, pulksten 18.00, ko vadīs Varis Vētra, uz skatuves kāps daudz pazīstamu estrādes mākslinieku, tostarp arī Antra Stafecka, Normunds Jakušonoks, „Dzelzs vilks”, Ķiģelis, Viktors Zemgals, „Credo”, „Liepājas brāļi” un citi. Biļešu cena: Ls 8.

Šajā nedēļas nogalēs Rīgas Kongresu namā apskatāma arī tradicionālā „Bilžu” izstāde, kuras tēma šogad ir „Ciparu un burtu spēles”, kurā apskatāmi 29 autoru 34 darbi. Biļetes uz „Bilžu” koncertiem iegādājamas „Biļešu paradīzes” tīklā. Sīkāk internetā: www.bildes.lv .

Līgas Libertes dejas teātris svētdien, 1. decembrī, pulksten 15.00 un 18.00 Dailes teātrī izdejos pirmizrādi Ņujorkas stāstam – džeza dejas stilā ieturēto izrādi „Netici visam, ko redzi”. Galvenā iedvesma šim darbam horeogrāfei ir radusies 2012. un 2013. gadā, kad viņa kopumā četrus mēnešus pavadīja Ņujorkā, mācoties Brodvejas deju skolā.

Par piedzīvoto Ņujorkā Līga Liberte – diplomēta horeogrāfe, kura vada savu džeza deju studiju „Body and Soul” un Līgas Libertes dejas teātri – stāsta: „Esmu sapratusi, ka Ņujorka ir salauzto siržu un vientuļo cilvēku pilsēta, kur seksuālai orientācijai var būt tikpat liela nozīme kā CV. Pa gabalu Ņujorka šķiet kā skaisti iesaiņota dāvana, taču, ņemot nost pa kārtai iesaiņojuma papīru, tu atklāj, ka kastītē iekšā ir kaut kas pavisam cits. Kad liekas, ka jau pazīsti šo pilsētu, tā atkal pārsteidz tevi nesagatavotu. Tu to gribi ienīst, jo viss te ir tik uzbāzīgs un pārspīlēts, bet saproti, ka par spīti visam - tu arvien dziļāk iemīlies šajā debesskrāpju mekā. Paldies, Ņujorka, ka tu man iemācīji redzēt un just ar acīm ciet.”

Jaunajā uzvedumā piedalīsies desmit Līgas Libertes dejas teātra dejotāji, kas ir izturējuši atlasi uz šo modernā džeza dejas stilā ieturēto izrādi. Kā stāsta izrādes autore, „jaunā izrāde būs īsta enerģijas bumba, kur skatītājs tiks provocēts ar notiekošo uz skatuves. Izrādei esmu izvēlējusies ļoti spēcīgu mūziku, līdz ar to dejotājiem būs jāizdejo sarežģīta horeogrāfija, savukārt skatītājiem būs jāpiedzīvo negaidītas emocijas un kaislības uz skatuves.” Biļešu cenas: Ls 6 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.bodyandsoul.lv.

Dejas izrāde „Netici visam ko redzi”

4. Šlāgermūzikas jubileja „Sapņu fabrikā”

 „Sapņu fabrikā” (Lāčplēša ielā 101, Rīgā) sestdien, 30. novembrī pulksten 19.00 uz dubultsvētkiem aicina grupa „Klaidonis” un tās līderis Māris Sloka – lielkoncertā „Man pieder tas, ko sauc par laimi” tiks atzīmēta populārās kantrī grupas desmit gadu jubileja un tās līderim Māra Slokas 50. dzimšanas diena. „Ceru, mums izdosies radīt sirsnīgu atmosfēru un kā tas bieži noticis - izdosies kārtīga sadziedāšanās”, teic jubilārs Māris Sloka.

Grupas „Klaidonis” vārds šobrīd Latvijā ir pazīstams daudziem vietējās mūzikas cienītājiem. Viņu mūziku iemīļojuši gan kantrī, gan šlāgera cienītāji, jo „Klaidonis” spēj prasmīgi savienot tos abus, klāt pielikdami arī roka un blūza elementus. Citiem vārdiem runājot – tā ir un paliek klaidoņmūzika, ikreiz neatkārtojama savā skanējumā, spējot būt gan romantiski apcerīga, gan sadzīviski asprātīga.

Klausītājiem koncertā tiks piedāvātas daudzu jau iemīļotās dziesmas - „Vecais skroderis”, „Tik ātri aizskrien laiks”, koncerta tituldziesma „Prieks” un citas, kā arī skanēs pavisam jaunas dziesmas.

 „Klaidonis” jubilejas koncertā muzicēs pilnā sastāvā: Māris Sloka (balss, basģitāra), Elmārs Jirgensons (sitaminstrumenti), Vīgants Murelis (pedal-steel ģitāra), Valdis Rēbuks (soloģitāra, balss), kā arī Zigmunds Pogulis (taustiņinstrumenti), pievienosies arī Māra meita Evija Sloka (balss, tamburīns, vijole). Lielkoncertā uz skatuves kāps arī grupas draugi un kolēģi - populāri Latvijas šlāger un kantrī mūzikas izpildītāji un grupas, tostarp Aina Poiša, „Apvedceļš”, Aldis Rullis un „Emburgas zēni”, Linita un citi.

Biļešu cenas: Ls 4 – 10 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.klaidonis.lv .

Kanādas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Tallinas Melno nakšu kinofestivālu Rīgas kinoteātrī „K.Suns” (Elizabetes ielā 83/85, Berga bazārā) piedāvā Kanādas inuītu kino dienas. Tajās skatītājiem ir iespēja iepazīties ar četrām Kanādā veidotām filmām:

* 30. novembrī pulksten 16.00 un 1. decembrī pulksten 18.00 demonstrēs 2008. gadā uzņemto filmu „Diena pirms rītdienas”, kas veidota pēc dāņu rakstnieka Jerna Rīla tāda paša nosaukuma romāna par inuītu ģimenes dzīvi 19. gadsimta vidū, kad eiropiešu ierašanās uz visiem laikiem izmainīja inuītu kopienas dzīvi;

* 30. novembrī pulksten 18.00 un 1. decembrī pulksten 20.00 varēsiet redzēt 2006. gadā uzņemto Kanādas un Dānijas kopražojuma filmu „Knuta Rasmusena dienasgrāmatas”, kas skatītāju aizvedīs uz Kanādas ziemeļiem 20. gadsimta sākumā - būtisku pavērsiena brīdi inuītu vēsturē, kad viņi pirmo reizi sastopas ar ieceļotājiem no Eiropas un kristietību. Filmas vēstījuma centrā ir pēdējais izcilais šamanis Ava un Umiks Inuks, kurš vadīja pāreju uz kristietību;

* 30. novembrī pulksten 20.00 demonstrēs 2001. gadā uzņemto pirmo spēlfilmu inuītu valodā – „Atanarjuats: Leģenda par Ātro skrējēju”. Filma veidota balstoties uz senu inuītu leģendu. Tās darbība noris pirmā gadu tūkstoša sākumā un vēsta par brāļiem Amakjuaku Stiprinieku un Atanarjuatu Ātro skrējēju;

* 1. decembrī pulksten 16.00 varēs redzēt 2008. gadā uzņemto „Dzīvei nepieciešamais”. Tā vēsta par laiku pagājušā gadsimta četrdesmitajos un piecdesmitajos, kad Kanādas Ziemeļos dzīvojošajā inuītu kopienā izcēlās tuberkulozes epidēmija. Filmas galvenais varonis, izrauts no ierastās vides, lai ārstētos Kvebekas pilsētas slimnīcā, piedzīvo gan pamatīgu kultūras šoku, gan sastopas ar negaidītām cilvēcīgām attiecībām.

Jāatgādina, ka inuīti jeb eskimosi ir Grenlandes pamatiedzīvotāji, kuri dzīvo plašās Kanādas un Grenlandes teritorijās.

Filma tiks rādītas inuītu valodā (subtitri angļu valodā, sinhrons tulkojums latviešu valodā). Biļešu cenas: Ls 2 (skolēniem, studentiem un senioriem bez maksas). Sīkāk internetā: www.kinogalerija.lv.

Pirmā spēlfilma inuītu valodā „Atanarjuats: Leģenda par Ātro skrējēju”

Atzīmējot ievērojamā latviešu klasiskās mūzikas autora, komponista Jāņa Ivanova (1906- 1983) 4. simfonijas „Atlantīda” pirmatskaņojuma 70. gadadienu, režisors Uģis Brikmanis sadarbībā ar diriģentu Mārtiņu Bergu izveidojis ambiciozu projektu – Jāņa Ivanova klaviermūzikas un „Atlantīdas” koncertuzvedumu, kuru sestdien, 30. novembrī, varēs redzēt un dzirdēt Austrumlatvijas koncertzālē jeb Latgales vēstniecībā „Gors” Rēzeknē (Pils ielā 4).

Koncertuzveduma atskaņojumā piedalīsies Jēkabpils kamerorķestris, kā arī mūziķi no Madonas, Gulbenes, Rēzeknes un Rīgas – trīskāršais simfoniskais orķestris 64 mūziķu sastāvā, kā arī Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas meiteņu koris. Datorgrafiski apstrādātas ūdens projekcijas vizuāli tonēs orķestra skanējumu, maksimāli tuvinoties Jāņa Ivanova krāsu izjūtai. Koncerta laikā skatītāji varēs izjust ūdens klātbūtni, tā ritmiku, dinamiku un pulsāciju.

Koncertuzvedums būs divās daļās – pirmajā daļā skanēs Jāņa Ivanova klaviermūzika Riharda Plešanova izpildījumā, otrajā daļā – koncertuzvedums „Atlantīda”. Jāatzīmē, ka „Atlantīda” tapa laikā no 1939. līdz 1941.gadam un tajā ieliktais emocionālais komponista pārdzīvojums un priekšnojautas par tuvojošos vēstures katastrofu - Latvijas Republikas pastāvēšanas beigām, filozofiskā pamatdoma par varenas civilizācijas bojāeju Atlantijas okeānā dara šo darbu aktuālu arī mūsdienās. Tā ir drāma, pirmais Jāņa Ivanova darbs, kur tādā spilgtumā izcelts nesavienojamu spēku pretstats un sadursme – bargā nāve un cilvēka dzīvības skaistums. Biļešu cenas: Ls 3 – 4 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.rezekne.lv.

7. Izstāžu ceļvedis: Francija vīns, Adventa vainagi, laikmetīgā apskaidrotība un Latgales rudens

* Latvijas Universitātes Botāniskā dārza (Kandavas ielā 2, Pārdaugavā) Palmu mājas vestibilā līdz 5. janvārim izstādē „Pušķojam Ziemassvētkus” apskatāmi Adventa vainagi un dažādi Ziemassvētku rotājumi no dabas materiāliem.

Vienlaikus izstādes laikā notiks paraugdemonstrējumi un meistarklases, kā arī būs iespēja iegādāties gan rotājumus, gan dažādus dabas materiālus to gatavošanai. Paraugdemonstrējumi notiks no pulksten 13.00 līdz 13.40 sestdienās un svētdienās - 30. novembrī, 1., 7., 8., 14., 15., 21. un 22. decembrī. Savukārt meistarklases notiks sestdienās un svētdienās pulksten 16.00 (30. novembrī, 1., 7. un 8. decembrī to tēma būs „Adventes vainags”, bet 14., 15., 21. un 22. decembrī - „Ziemassvētku rotājumi”; dalība meistarklasē – Ls 10). Ieeja Botāniskajā dārzā: pieaugušajiem – Ls 1,5, pensionāriem un studentiem – Ls 1, skolēniem – Ls 0,5. Sīkāk internetā: http://www.botanika.lu.lv .

* Francijas institūtā (Elizabetes ielā 59, Rīgā) līdz 14. decembrim skatāma interaktīva izstāde „Vīna pagrabā aromāti”, kura interaktīvā un izklaidējošā veidā aicina iepazīt franču, tostarp Burgundijas, brīnumaino un daudzveidīgo vīna pasauli. Uz divpadsmit ozolkoka mucām parādītas divpadsmit aromātu saimes.

Tās atklāj izcilās smaržas īpašības, kas piemīt baltvīniem un sarkanvīniem, jauniem un vecākiem vīniem, kā arī parāda vīnu nogatavināšanu jaunās mucās. Uz tām izvietotie stikla baloni ļaus lielajiem un mazajiem apmeklētājiem dabiskā veidā ar ožas palīdzību iepazīt vīnos sastopamo aromātu nianses. Izstādes darba laiks: no otrdienas līdz piektdienai no pulksten 10.00 līdz 15.00 un no 17.00 līdz 19.00; sestdienās - no 10.00 līdz 16.00. Ieeja bez maksas. Sīkāk internetā: www.institut-francais.lv .

* Vecrīgas mākslas galerijā „Arkādija” (Riharda Vāgnera ielā 12, ieeja no Mucenieku ielas) sadarbībā ar gleznotāja Viļņa Eglīša (1938 – 2005) atklāta mākslinieka piemiņas izstāde „Bez rāmjiem”. Mākslas zinātāji teic, ka Viļņa Eglīša gleznas nevar sajaukt ar citu kolēģu darbiem. Tiesa gan, viņš strādāja tradicionālos žanros – ainavā, aktā, klusajā dabā un portretā, taču viņa gleznu krāsu valoda, pigmentu uzliciens ir nesajaucams. Gleznotāja mākslā sastopamies ar ļoti vīrišķīgu mākslinieku, kura gleznās atspoguļojas viņa šķietami mazliet bravurīgā, bet patiesībā ārkārtīgi jūtīgā un trauslā dvēseles dzīve. Izstāde būs apskatāma līdz 14.decembrim no otrdienas līdz sestdienai no pulksten 12.00 līdz 18.00. Paralēli galerijas izstādei, Vilnim Eglītim veltīta ekspozīcija ir skatāma arī grāmatu namā „Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24).

* Laikmetīgās mākslas centrā „kim?” (Maskavas ielā 12/1, Rīgas centrāltirgus Spīķeros) atklātas divas jaunas izstādes: Armanda Zelča personālizstāde un starptautiskā grupas izstāde „Underground”. Armanda Zelča beznosaukuma personālizstādes centrā ir noteiktu sajūtu un jautājumu kopums. Jaunajā izstādē mākslinieks demonstrē vēlmi strādāt ar formām, ko rada nevis autors pats, bet gan veido situācija un apstākļi. Mākslinieks pievēršas netīši radītām formām - kādu jēgpilnu darbību blakusproduktiem.

Savukārt izstādes „Underground” veidotāji ir mākslinieku grupa, kas pēc ceļojumiem un vērienīgu izstāžu projektiem Eiropā un ārpus tās, iegriežas Rīgā, lai turpinātu 2010. gadā grupas izstādē „kim?” auditorijā aizsākto - rakt risinājumus, vēsturniekus, distancētus argumentus, kopīgo zemi un senus paradumus. Abas izstāde būs apskatāmas līdz nākamā gada 2. janvārim. Sīkāk internetā: www.kim.lv.

* Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16/18) skatāma starptautiska izstāde „Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā”, kas stāsta par cilvēka iekšējās garīgās pasaules skaistumu, tās pilnveidošanu un cilvēktiesību pārkāpumu traģēdiju.

Izstādi, ko organizē Baltijas Faluņgun un Faluņ Dafa asociācija un biedrība „Apskaidrotā māksla” (Faluņguņ ir Ķīnā radusies, bet pašreiz komunistiskajā Ķīnas Tautas Republikā aizliegta reliģiski - filozofiska skola, kuru praktizē vairāk nekā 80 pasaules valstīs), būs skatāma līdz 22. decembrim. Izstādes ekspozīcijā tiek risinātas septiņas būtiskas tēmas. „Budu valdnieka ierašanās”, „Pilnveidošanās krāšņums”, „Vajāšanas Ķīnā”, „Miermīlīgā pretošanās”, „Karmiskā atmaksa”, „Bezgalīgā Budas žēlsirdība” un „Liktenīgā robeža”. Sīkāk internetā: www.falunart-izstade.lv .

* Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) līdz 14. decembrim jau 18. gadu pēc kārtas skatāma tradicionālā Latgales mākslinieku darbu izstāde „Rudens 2013”. Tajā piedalās 69 Latgales profesionālie, aktīvi strādājošie un Latvijas Mākslas akadēmijā studējošie jaunie mākslinieki, piedāvājot iepazīt 90 mākslas darbus. Izstādē pārstāvēti visdažādākie mākslas žanri - glezniecība, grafika, tēlniecība, tekstilmāksla un citi. Mākslas darbu tematikā šogad iezīmējas citādo kultūru ienākšana un dažādu emociju sajaukšanās. Sīkāk internetā: www.rezekne.lv .