Kā "Maxima" mūs okupēja, un kāpēc pazuda Centis Ūbele
Cik pamatots ir ierosinājums boikotēt "Maximas" - tas katram jālemj pašam. Taču iemesli ir, un ne tikai Zolitūdes traģēdija, bet kompānijas attieksme kopumā.
Sabiedrība

Kā "Maxima" mūs okupēja, un kāpēc pazuda Centis Ūbele

Jauns.lv

Kā veikali "Maxima" ienāca Latvijā? Kāpēc pazuda reklāmas onkulis Centis Ūbele? Kāpēc šajos veikalos aura ir sliktāka kā citos? Kā jūtas teju 7500 darbinieku, un cik viņi saņem? Latvijas Radio žurnālists Viktors Pupiks veicis apjomīgu pētījumu par to, kā klājies "Maximai" kopš ienākšanas Latvijas tirgū.

Kā "Maxima" mūs okupēja, un kāpēc pazuda Centis Ūb...

Lietuviešu veikali Latvijā ienāk ap 2000.gadu. Sākumā bodes sauc "T-market", vēlāk "Saulīte", bet atpazīstamības pētījumos īpašnieki konstatē, ka vislabāk Latvijā "aizies" veikali ar nosaukumu "Maxima". Jaunas celtnes veikaliem būvēja igauņu un lietuviešu strādnieki, un tolaik viņi ļoti izjutuši migrācijas pārvaldes uzraudzīgo aci. Tolaik, kad neviens tādu uzņēmumu nepazina, arī vietējie preču tirgotāji skatījās ar aizdomām. Kamēr bija vien 20 tirgotavas, neviens ar lietuviešu uzņēmumu nerēķinājās kā ar kaut ko nopietnu, taču nākamajos 4 gados "Maxima" pārņēma to nesakārtoto tirgus daļu, ko vēl nebija aptvēris "Rimi".

Tīkla izplešanās bija atkarīga no pašvaldībām. Bija tādas, kurās bijis ļoti grūti ienākt. Runāja, ka "Maxima" dempingojot piena cenas. Toreizējais atbildīgais par "Maximas" ienākšanu - Jānis Stakens - teic, ka nevis cenu dempings bija pamatā konkurences veidošanai, bet gan lētas darba un vides izmaksas - cilvēki tāpat strādāja par mazu naudu un nebija iemesla pazemināt cenas kādai atsevišķai pārtikas produktu grupai.

Tomēr pircēji ievēroja, ka cenas toreizējos veikalos bija zemākas nekā "Rimi" un citos.  Vēl bez tā, ka "Maximas" tīkla veikalos valdījusi lielāka netīrība, nekulturālība un kopumā sliktāka aura nekā citos veikalos, parādījās pirmās nepatikšanas, kas iedragāja tēlu, proti, ap 2008.gadu siltajā kartupeļu biezputrā tika konstatēta salmonella, vairāki cilvēki saindējās.

Taču tīkls izpleties tālāk milzu tempos. Lietuvas uzņēmējs Latvijā atvēra 14-20 jaunus veikalus gadā, un panākumus veicināja vai neveicināja pašvaldības. Piemēram, šogad jaunākais veikals atvērts Jēkabpilī, turklāt - pilsētas vēsturiskajā centrā. "Maxima" ilgi centusies to panākt un beidzot izdevies. Šis veikals nu nodrošina darbu 61 jēkabpilietim, bet sarunas par izveidi "Maximai" prasīja sešus gadus, jo daudzi nevēlējās "šķūni" pilsētas vēsturiskajā centrā. Pašvaldība pagājušo vēlēšanu gaisotnē tik tiešām neļāva celtni veidot, jo ļaudis negribēja, taču pēc vēlēšanām tomēr deva tīklam atļauju būvēties vēsturiskajā centrā. Līdzīgā ilgā sarunu ceļā "Maxima" izkarojusi iespēju vērt veikalus arī daudzviet citur.

Latvijā ir 141 "Maxima" veikals

Igaunijā to ir uz pusi mazāk kā Latvijā, Polijā - 20, Bulgārijā -42, bet Lietuvā - 226 "Maxima" veikali. Kapitāls tīkla izveidei gūts galvenokārt 1998.gadā, grupai medicīnas studentu, topošo uzņēmēju, pārdodot Dānijai Lietuvas cukurfabriku akcijas.

Šie 9 studenti savu apvienību deviņdesmitajos nosauca par "Viļņas tirdzniecības grupu", kuras kapitāls veidojās dažādos ceļos, bet veiksme sākās līdz ar darījumu ar Dāniju. Tas sakrita ar brīdi, kad Lietuvas valdība bija nestabila. Lietuvas televīzijas žurnāliste Jolanta Lapeņina saka: "Tā bija traka nauda, ko viņi [studenti] ieguva. Viņi labi draudzējās ar toreizējo premjeru Vagnori, bet tas dāņiem solīja lielu pretimnākšanu visādā ziņā. Pēc laika premjers atkāpās un dāņi palika ar garu degunu. Nekāda starpvalstu sadarbība tālāk nenotika, bet Viļņas tirdzniecības grupa šo lielo naudu aizbīdīja tālāk savu biznesu attīstīšanā," intervijā Latvijas Radio pauda lietuviešu žurnāliste.

Lietuvieši nelepojas ar "Maxima" zīmolu

Šī pati Viļņas tirdzniecības grupa no Lietuvas dabūjusi pretrunīgu naudu par invalīdu nodarbināšanu, un tas nav vienīgais šīs grupas naudas līdzekļu iegūšanas veids. Spriežot pēc lietuviešu žurnālistes sacītā, grupa deviņu gudrinieku Lietuvu "apjājusi" daudz un dažādos - tomēr legālos! - veidos, papildinot savu kapitālu. Valstī gan aizlāpīja caurumus likumos, taču tā šķērmā notikumu aste "Maximas" dibinātāju grupai velkoties līdzi vēl tagad.  Cilvēki atceras grupiņas uzņēmīgo viltības, melus, alkatību. Uzņēmīgie puiši prasmīgi izmantojuši visus likumdošanas caurumus, lai dabūtu naudu.

Šie paši cilvēki vēlējušies lauzties arī Lietuvas elektroenerģijas biznesā, taču tur gan nekas nav izdevies. Kompānija pat spējusi pārliecināt Lietuvas valdību, ka jātaisa konsorcijs, kas ar Latviju un Igauniju būvēs atomelektrostaciju. Taču Lietuvas Centrālā banka laikus skaļi saukusi, ka ar "Maxima" notiek visādas akciju dīvainības, pārliecinot valdību, ka ar šiem puišiem dižus plānus nedrīkst sliet, - viss esot afēra. Dažādi jokaini savstarpēji naudas darījumi to arī apliecināja, tomēr grupai atkal izdevās no valdības dabūt 140 miljonu kompensāciju par nenotikušu darījumu elektroenerģijas biznesā. Viņi bija spiesti atkāpties no saviem grandiozajiem biznesa plāniem, un šajā brīdī akcionāru starpā sākušies arī strīdi.

Galvenais īpašnieks - ļoti taupīgs cilvēks, taču palīdzēts ir

Pats galvenais "Maxima" īpašnieks Nerijus Numavičs esot ārkārtīgi taupīgs cilvēks. Tomēr "Maxima" ir nodarbojusies arī ar labdarību, palīdzot, piemēram, Rīgas Bērnu slimnīcai.  Sponsoringa ziņā veikals iestājies par ģimeni un izglītību. Pats Numavičs, kā runā, pievērš uzmanību zeķu cenām, taču netaupa naudu savam hobijam - golfam. Bet mūsu Bērnu slimnīcā vecāki pārtiku izņem no viņa gādātiem ledusskapjiem un to silda viņa sarūpētās mikroviļņu krāsnīs.

Šis ir Lietuvas bagātākais cilvēks.
Šis ir Lietuvas bagātākais cilvēks.

Gan Numavičs gan citas augstās "Maximas" personas bieži vien dzīvo ārvalstīs, bet Lietuvā viņiem ir pašiem savs dzīves ciemats, saukts par "Lauriem". Tur nepiederošie nevar viegli iekļūt. Tas ir oligarhu ciemats.

Kāpēc pazuda tik iemīļotais Centis Ūbele?

Kādu laiku TV ekrānos zibēja izveidots personāžs Centis Ūbele, kurš atraktīvā manierē skaidroja ar "Maxima" produktu kvalitāti saistītus jautājumus, kuru tobrīd gan netrūka arī konkurentiem. Cilvēkiem patika Ūbeles labestīgais, aicinošais stils, reklāmas rullīši bija viens par otru jaukāki.

Bet amizantais Centis pēc laiciņa pazuda. Kāpēc? Izrādās, kampaņā tika pieļauta nepiedodama kļūda: salātu mazgāšana. Par to, ka "Maximā" vecos salātus izmazgā no majonēzes un pārdod kā svaigus, protams, baumoja, tomēr baumotāji bija salīdzinoši neliela patērētāju daļa. No Centa Ūbeles reklāmām visi pircēji varēja uzzināt, ka "Maximā" tātad salātus mazgā. Līdz tam tikai runāja, ka veikalos mazgā salātus, taču efektologs Ūbele kadrā rādīja, kā caur sietiņu to dara - kā mazgā salātus, papildinot pretīgo ainu ar tekstu, ka "redziet, salātus izmazgāt nevar!"

Daudzu gadu laikā Pārtikas un veterinārajam dienestam nav izdevies gūt apliecinājumu tam, ka veikalu tīklā salāti tiek mazgāti. Tomēr apliecinājies, ka tajā mēdz cept vecas vistas. Savulaik no kāda veikala atlaista darbiniece, kas atteicās tirgot vecu vistas gaļu, kas apčurkstināta taukos apetītlīgi brūna.

"Maxima" - vai tiešām vissliktākā darba vieta?

Žurnāliste Inga Spriņģe veikusi izpēti, kurā konstatējusi, ka "Maxima" nebūt nav tas vissliktākais darba devējs. Algas lielums, protams, ir diskutējams jautājums, tomēr tur nemaksā tās viszemākās algas. Ir arī veselības apdrošināšanas polises, ir kompensācijas vecākiem uz 1.septembri...

Pirms kāda laika Spriņģes Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra komandas žurnāliste eksperimenta nolūkos iefiltrējās darbā "Maximā", lai noskaidrotu, kādi ir darba apstākļi. Secinājumi: "Viņi izmanto visus likumdošanas punktus, lai izspiestu tos cilvēkus, cik nu vien ir iespējams. Bet - tiklīdz kā tu sāc runāt pretī, tava dzīve maksimāli pasliktinās. Klajš piemērs - pārdevēja Anna, kura ir arī darbinieku arodbiedrības vadītāja. Viņa aicināja savas kolēģes iestāties biedrībā, bet drīz pēc tam Annu pazemināja darbā. Un pēc tam, kad Anna sniedza interviju televīzijā, viņu pazemināja vēlreiz - uz amatu ar vēl sliktākiem darba apstākļiem," LR1 pauda Inga Spriņģe.

Annai kopumā ļoti paticis viņas darbs un patikusi arī "Maxima", taču viņa vēlējusies pārstāvēt savējos un runāt par to, kas nav labi. Par runāšanu arī diskreditēta.

"Maxima" paudusi, ka neliek nekādus šķēršļus darbinieku arodbiedrībām. Tomēr Inga Spriņģe izmanto salīdzināšanu: "Es negribu teikt, ka "Rimi" ir labāki, bet viņi tomēr ir adekvāti. "Rimi" ir trīs koplīgumi ar arodbiedrības cilvēkiem, bet "Maxima" ļāva aktīvistei stāvēt ārā pie biroja durvīm ilgi. "Rimi" savus līgumus ar arodbiedrību ieliek mājaslapā, bet "Maxima" protokolē un noslepeno. Problēma ir attieksmē - kā tu pret tiem cilvēkiem izturies? Pasaki taču viņiem kādreiz Paldies...," spriež Inga Sprinģe.

"Maxima" ir viens no pašiem lielākajiem darba devējiem Latvijā. "Maximās" strādā vairāk kā 7000 cilvēku, kamēr "Rimi" tīkla veikalos - ap 4000. "Maxima" ir arī viens no līderiem darba tiesību un darba drošības pārkāpumos. Kā atzīst sūdzības saņēmušie, lielākā problēma ir tāda, ka informāciju par pārkāpumiem cilvēki sniedz anonīmi, jo atklāti runāt par lietuvieša biznesa nezvēru darbinieki baidās.


Astrīda Bomis, Kasjauns.lv/Foto: Ieva Čīka, Artūrs Arājs/LETA

,

ekrānuzņēmums no 15min.lt