Skandāli virmo ap savulaik prestižo Rakstnieku māju Rīgā

Rakstnieku māja uzbūvēta 1978. gadā, tolaik tā bija prestiža ēka ar plašiem dzīvokļiem. Tos saņēma lielākoties pazīstami rakstnieki, vairāki tika arī citu radošo profesiju pārstāvjiem. Šeit savas dzīves nogali pavadīja arī leģendārais aktieris Kārlis Sebris.

Vieni rakstnieki jau devušies aizsaulē, citi dzīvokļus pārdevuši, tomēr vairāki šeit dzīvo vēl šobaltdien – Zigmunds Skujiņš, Māra Zālīte, Jānis Peters, Māra Svīre, Pauls Putniņš, arī gleznotājs un prozaiķis Uldis Zemzaris.

Pirms pāris gadiem radās iecere namu renovēt, tomēr lielākā daļa iedzīvotāju nobalsoja pret un nolēma atteikties no iepriekšējā apsaimniekotāja pakalpojumiem, lai turpmāk māju apsaimniekotu paši. Namā ir 47 dzīvokļi, piedāvātā renovācijas cena bija 250 000 latu – tātad, vidēji rēķinot, 5300 latu no katra mājokļa. Uz 15 gadiem būtu jāņem kredīts, kas, procentus neskaitot, izmaksātu ap 30 latu vienam dzīvoklim mēnesī. Vairākumam tas šķita par dārgu, un viņi izvēlējās maksāt par dārgāku apkuri – pašlaik tie esot 1,5 lati par kvadrātmetru.

Viens no aktīvākajiem renovācijas atbalstītājiem bija dzīvokļa saimnieks, uzņēmējs, atkritumu apsaimniekošanas kompānijas Eco Baltia līdzīpašnieks Māris Simanovičs. Pēc piedzīvotās neveiksmes viņš vairs nemaksā par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, un parāds sasniedzis jau aptuveni 5000 latu. Daudzi kaimiņi to vērtē kā klaju bezkaunību un vēlmi atriebties. Turklāt Simanovičs nav nekāds nabadziņš, viņš ir vairāku firmu īpašnieks un vadītājs, kandidējis uz Latvenergo šefa posteni.

Tēva un dēla projekts?

Rakstnieku mājas biedrības valdes pārstāvis, kinorežisors Arvīds Krievs Kas Jauns Avīzei apgalvo, ka ir pamatotas aizdomas par vairāku personu vēlmi ar siltināšanas projektu pasildīt rociņas.

“Agrāk mūsu māju apsaimniekoja Simanovičam pietuvinātā firma Sava vide, kur vienu no vadošajiem amatiem ieņēma viņa tēvs. Bija paredzēts, ka siltināšanu veiks šī pati firma. Kad iedzīvotāju vairākums nobalsoja pret, turklāt vēl atteicās no Savas vides pakalpojumiem, Simanovičs vienkārši apvainojās un tagad nemaksā ne par apsaimniekošanu, ne komunālajiem pakalpojumiem. Turklāt mēs noslēdzām daudz izdevīgāku līgumu ar citu kompāniju par atkritumu izvešanu. Kā vēlāk uzzinājām, tā firma, kas agrāk izveda atkritumus, pieder Simanovičam, un arī par to viņš apvainojās. Tagad Simanovičs mūsu mājā maksā vienīgi par gāzi un elektrību, jo to var atslēgt,” stāsta Krievs.

Rakstnieku mājas biedrības valde iesniedza tiesā prasību par parāda piedziņu, bet tad atklājās, ka Simanovičam ir reģistrēts laulības līgums par visas mantas šķirtību, un 137 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis pārgājis viņa sievas Zandas Simanovičas īpašumā. Tagad apsaimniekotāji gatavojas vērsties tiesā pret uzņēmēja sievu.

Māris Simanovičs sarunā ar Kas Jauns Avīzi neslēpj sarūgtinājumu un teic, ka gribējis labāko, bet pretī saņēmis apvainojumus. Viņš ar lielu entuziasmu ķēries pie mājas renovācijas projekta, kur lielu darbu bija ieguldījusi arī cita šīs mājas iedzīvotāja – Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna.

“Tika veikts energoaudiots un izskaidrots, kāpēc nepieciešama renovācija. Bet daudzi mājas iedzīvotāji nemaz negribēja iedziļināties, jo viņiem neko nevajag. Viņu galvenais arguments – ja ņemsim kredītu, nonāksim zviedru banku verdzībā,” teic Simanovičs.

Jautāts, kāpēc nemaksā par dzīvokli, Simanovičs apgalvo, ka tagadējā apsaimniekošana ir slikta un neprofesionāla: “Apsaimniekotājs neuzņemas nekādu atbildību un neko negarantē. Arī apsaimniekošanas līgums sastādīts neprofesionāli, tāpēc to neesmu parakstījis.” Simanovičs vairs negribot iedziļināties šajā lietā, un tagad visus jautājumus kārtos viņa sieva kā dzīvokļa īpašniece.

Kaķu tantes baros arī parādnieku

Arvīds Krievs spriež, ka nams ir būvēts no ķieģeļiem un tam ir pietiekami laba siltumizolācija. Viņaprāt, siltināšanas efekts būtu minimāls. Tikmēr ar Simanoviču izveidojusies paradoksāla situācija. “Dažas pensionāres šeit baro vietējos miskastes runčus, un viņas spriež, ka tagad nāksies uzturēt arī uzņēmēju Simanoviču. Diemžēl mēs būsim spiesti visiem mājas iedzīvotājiem pacelt apsaimniekošanas maksu, lai samaksātu viņa parādus.”

Krievs parādnieka pretenzijas pret apsaimniekošanu noraida kā nenopietnas un sadomātas. “Viss tiek nodrošināts – gan apkure, gan siltais ūdens, gan atkritumu izvešana, gan viss pārējais. Ko viņš īsti grib? Simanoviču var salīdzināt ar cilvēku, kas veikalā paņem produktus un aiziet nesamaksājis, un pēc tam apgalvo, ka viņam ir tiesības nemaksāt, jo nepatīk pārdevēja.”

Režisors atzīst, ka Simanovičs ir gudrs un izmanīgs zellis: “Es pieļauju, ka mēs no viņa neko nepiedzīsim. Visticamāk, tiesāšanās ilgs vairākus gadus, kuru laikā viņš to dzīvokli vienkārši pārdos. Šis ir uzskatāms piemērs, kā mūsu likumdošana ļauj vienam veiklam cilvēkam pavisam mierīgi dzīvot uz citu rēķina un visus vazāt aiz deguna.”