Lauku skolotāji nepiekrīt, ka Rīgas ģimnāzijās izglītības līmenis ir augstāks. VIDEO
Nesen tika veikts starptautisks pētījums, kurš liecināja, ka Rīgas ģimnāzistu izglītības līmenis ir augstāks nekā lauku skolu audzēkņu zināšanas. Lauku skolu pedagogi šim pētījumam nepiekrīt un teic – laukos, salīdzinājumā ar lielajām pilsētām, ir zemāks sociālekonomiskais attīstības līmenis, bet ne izglītības kvalitāte.
Nedēļas sākumā Latvijas Universitātē tika prezentēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izglītības kvalitātes pētījuma „Latvijas skolēnu kompetence matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā starptautiskā salīdzinājumā” rezultāti. Tajā ir salīdzinātas Latvijas skolēnu zināšanas ne tikai ar vienaudžiem ārzemēs, bet arī analizētas Latvijas bērnu zināšanas iekšzemē - gan lauku novados, gan pilsētās. Viens no pētījuma secinājumiem ir tāds, ka galvaspilsētas ģimnāziju skolēnu sasniegumi ir labāki nekā lauku skolu bērnu zināšanu līmenis. Šim apgalvojumam nepiekrīt lauku skolu pedagogi, kuri uzsver – iespējamās atšķirības ir nevis izglītības jautājums, bet gan sociāla rakstura problēma.
Lauku novados ģimenes ir nabadzīgākas un sociāli mazāk aizsargātas, tādēļ tajās izglītības problēmām tiek pievērsts mazāk uzmanības, bet tas nenozīmē, ka izglītības kvalitāte ir zemāka.
Pūres pamatskolas direktore Dace Strazdiņa LTV raidījumam „Panorāma” saka: „Laukos tāpat kā pilsētās bērni ir attīstīti. Jautājums ir savādāks: varbūt sociālekonomiskā situācija laukos atšķiras no pilsētas. Tādēļ varbūt vērojama mācību rezultātu atšķirība, bet pilnībā negribu piekrist tam, ka pilsētās bērni ir daudz attīstītāki nekā laukos.” Sīkāk, kā Pūres skolā vērtē izglītības kvalitāti, skatieties „Panorāmas” videosižetā.
