Dombrovskis stāsta par problēmām valdībā un demisijas aizkulisēm
Valsts prezidents Andris Bērziņš nav mēģinājis atrunāt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) neatkāpties no amata, lai gan arī spiediens pieņemt šādu lēmumu no prezidenta puses neesot bijis. Vaicāts par demisijas iemesliem, Dombrovskis neslēpj, ka valdības problēmu sakne bija iebūvēta, jau veidojot koalīciju.
Intervijā žurnālam "Ir" Dombrovskis uz jautājumu, vai tikšanās laikā prezidents viņu necentās atrunāt no šāda soļa speršanas, premjers atbildēja īsi, nē.
Tomēr viņš noliedza izskanējušās runas, ka prezidents būtu izdarījis spiedienu, jo saruna bijusi ļoti gara un cilvēciska, tās laikā tika pieņemts lēmums, kuru prezidents atbalstīja.
Tad no Melngalvju nama Dombrovskis zvanījis Saeimas priekšsēdētājai un "Vienotības" līderei Solvitai Āboltiņai, kā arī partijas Saeimas frakcijas vadītājam Dzintaram Zaķim, tādējādi informējot viņus par pieņemto lēmumu.
Dombrovskis: problēmas sakne bija iebūvēta, jau veidojot koalīciju
Līdzšinējās valdības koalīcijas problēmas saistītas arī ar tās veidošanā pieņemtajiem lēmumiem, intervijā žurnālam "Ir" atzīst Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
"Kaut kādā mērā problēmas sakne bija iebūvēta, jau veidojot šo koalīciju, kad parādījās sarkanās līnijas un neproporcionāls amatu sadalījums koalīcijā," norāda premjers.
Pēc Dombrovska teiktā, bijusi kļūda ministru amatu sadalē, apvienībai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atvēlot būtiski mazāk ministru amatus nekā Reformu partijai. Šī kļūda traucējusi koalīcijas darbu jau divu gadu garumā. Viens koalīcijas partneris juties līdz galam nenovērtēts vai apdalīts vai nejutās kā līdzvērtīgs partneris koalīcijā.
Tankus nevajag. Vajag piedāvāt vairāk krēslu
"Protams, tam ir bijuši iemesli. Mēs labi zinām, ka Zatlera Reformu partija pēc vēlēšanām pēkšņi paziņoja, ka veidos koalīciju ar Saskaņas centru un tikai ar tankiem šo viedokli var mainīt. Izrādījās, ka tankus nevajag, pietiek piedāvāt pietiekami daudz krēslu, bet tas savukārt iebūvēja citu problēmu," atzīst premjers
Dombrovskis arī norāda, ka atbalsta koalīcijas paplašināšanu, jo tādejādi valdība nebūtu atkarīga no vienas politiskās partijas balsīm. Proti, ja kādai partijai ir atšķirīgs viedoklis, koalīcija pieņemtu lēmumu ar balsu vairākumu un būtu spējīga to īstenot.
"Tā tas notika manas valdības pirmajā gadā - 2009.gadā, 2010.gada sākumā, līdz Tautas partija aizgāja no koalīcijas. Zinot dažu partiju tieksmi uz ultimātiem - vai principiālu rīcību, kā viņiem pašiem to patīk saukt -, acīmredzot ir nepieciešamība pēc plašākas koalīcijas, kas nodrošinātu efektīvāku darbu," skaidro premjers.
Gadu pirms vēlēšanām strādāt mazākumvaldībā ir riskanti
Premjers neuzskata, ka bija iespējams panākt plašāku atbalstu bez demisijas un jaunas koalīcijas veidošanas, jo strādāt mazākumvaldībā gadu pirms vēlēšanām ir "ļoti riskants scenārijs".
"Katrs balsojums ir atsevišķi jāskaņo ar opozīciju, kura tad arī vienmēr prasa - kāda mums ir motivācija balsot par šiem priekšlikumiem? Mums ir citi jautājumi, kas mūs interesē, mēs tur gaidām atbalstu. Tas nav scenārijs, kurā var noturēt normālu fiskālo disciplīnu. Tas var aiziet populismā un potenciāli finansiālā nestabilitātē," norāda Dombrovskis.
Kā ziņots, pirms nedēļas Ministru prezidents paziņoja par atkāpšanos no amata. Demisiju premjers saistība ar 21.novembrī notikušo traģēdiju, kad Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" griestiem, gāja bojā 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus savainojumus. Toreiz dzīvību zaudēja arī trīs ugunsdzēsēji.
Dombrovskis valdību vadīja kopš 2009.gada marta. Pirmo reizi Ministru prezidenta amatā viņš tika apstiprināts 2009.gada 12.martā, otro reizi - 2010.gada 3.novembrī. Savukārt trešo reizi par valdības vadītāju viņš tika apstiprināts 2011.gada 25.oktobrī.
