Valdība neatbalsta azartspēļu ieņēmumu virzīšanu augstas klases sporta atbalstam; piedāvā veidu, kā pārvirzīt naudu sporta skolu treneru algām
Valdība neatbalsta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputātu rosinājumu palielināt finansējumu augstas klases sportam gadījumos, kad faktiskie ieņēmumi no interaktīvo azartspēļu nodokļa pārsniedz plānotos, liecina Ministru kabineta atzinums par Saeimā iesniegtajiem priekšlikumiem nākamā gada budžetam.
Priekšlikumu valsts budžeta otrajam lasījumam iesniedza parlamentārieši Alīna Gendele (JV), Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) un Oļegs Burovs (GKR).
Viņi rosināja papildināt budžeta likumu ar jaunu normu, kas nākamajos trīs gados ļautu finanšu ministram palielināt Izglītības un zinātnes ministrijas apropriāciju programmai "Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam", paredzot atbalstu augstas klases sportam, ja attiecīgā ceturkšņa ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumiem no interaktīvajām azartspēlēm pārsniedz prognozi. To varētu darīt pēc Ministru kabineta lēmuma, ja Saeimas Budžeta un finanšu komisija piecu darba dienu laikā neiebilst.
Valdība priekšlikumu nav atbalstījusi. Tā norāda, ka azartspēļu nodoklis tiek plānots un uzskaitīts kopā par visu gadu, nevis pa azartspēļu veidiem vai ceturkšņiem. Ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm netiek uzskaitīti atsevišķi, tāpēc nevar noteikt, cik tieši no kopējiem nodokļu ieņēmumiem veido tieši šīs spēles.
Savukārt no nākamā gada sporta skolu pedagogu algām un sociālajām iemaksām plānots novirzīt vienu miljonu eiro no iezīmētā finansējuma dotācijām sporta organizācijām, pasākumiem un programmām, liecina Ministru kabineta atzinums par iesniegtajiem priekšlikumiem nākamā gada budžetam.
Šobrīd sporta organizācijas administratīvajiem izdevumiem drīkst izmantot līdz 20% no piešķirtā valsts finansējuma. Šo proporciju plānots samazināt, lai lielāka daļa finansējuma nonāktu tiešajam sporta atbalstam, nevis birokrātijai. Finansējuma pārdale ļaus nodrošināt valsts līdzfinansējumu arī jaunām profesionālās ievirzes sporta skolām.
Kā vēstīts, valdība otrdien atbalstīja papildu resursu piešķiršanu 22,3 miljonu eiro apmērā 2026. gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā. Līdzekļi papildu resursiem tiek rasti, samazinot valsts parāda vadības izdevumus desmit miljonu eiro apmērā, kā arī papildu līdzekļi valsts budžetā tika rasti no AS "Latvijas valsts meži", pārskatot dividendēs plānotos ieņēmumus 12,3 miljonu eiro apmērā, valdības sēdē informēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Vienlaikus valdība noraidīja lielāko daļu Saeimas opozīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā. Kopumā nākamā gada budžetam un to pavadošo likumprojektu paketei saņemti 585 priekšlikumi, valdības sēdē informēja Ašeradens. Tostarp 481 priekšlikums saņemts Saeimā, 89 priekšlikumus iesniegušas ministrijas, kā arī iesniegti 15 Ministru kabineta alternatīvie priekšlikumi.
