Latvijas Futbola federācija apsverot iespēju atpirkt "Skonto" stadionu
Latvijas Futbola federācija (LFF) apsver iespēju ar Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) finansējuma palīdzību atpirkt "Skonto" stadionu, kas patlaban pieder ārvalstu investoriem, norāda TV3 raidījums "Nekā personīga".
Valdība šonedēļ atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nacionālā futbola stadiona projektu, paredzot publiskās un privātās partnerības modeli. Projekta izmaksas tiek vērtētas robežās no 60 līdz 120 miljoniem eiro atkarībā no risinājuma un ietilpības, bet konkrēta vieta un finansējuma sadalījums vēl nav noteikts.
LFF prezidents Vadims Ļašenko raidījumam apstiprinājis, ka federācija noturējusi sarunas ar "Skonto" stadiona īpašniekiem, taču neatklāj, par kādām summām runāts. Viņš norādījis, ka UEFA gatava šim mērķim piešķirt līdz 15-16 miljonus eiro, un šobrīd notiek komunikācija ar potenciālajiem partneriem par projekta iespējamo finansējuma modeli.
Zemesgrāmatas dati liecina, ka "Skonto" stadiona īpašnieks ir uzņēmums "Adventika Group", kura patiesie labuma guvēji ir Šveices un Vācijas pilsoņi, bet kompānija pieder Belizā reģistrētam ofšoram "Silverton Enterprises Limited". Agrāk īpašums piederējis bijušajam LFF prezidentam Guntim Indriksonam, kura uzņēmumiem tiesībsargājošās iestādes 2014. gadā uzlika arestus iespējamās krāpšanas un naudas atmazgāšanas lietā.
Kā norāda raidījums, stadiona koncepcijas izstrādē piesaistītais arhitektu birojs "SEP" iepriekš darbojies kā apakšuzņēmējs Krievijas koncerna "Titan-2", kas ir valsts korporācijas "Rosatom" stratēģiskais partneris, īstenotajos atomenerģētikas projektos Somijā, Turcijā, Ēģiptē un Ungārijā. "SEP" pārstāvji skaidro, ka sadarbība notikusi tikai tehniskā līmenī un pārtraukta pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
"SEP" vadītājs ir Vladimirs Mhitarjans, kurš vada arī uzņēmumu "Balticovo". Stratēģiskās attīstības direktores amatā darbojas savulaik ar Edgara Jaunupa politiskajiem projektiem saistītā Baiba Bļodniece. "SEP" rakstiski noliedz, ka Bļodniece līdzdarbotos futbola stadiona koncepcijas izstrādē, bet kāds cits uzņēmuma pārstāvis raidījumam apgalvojis pretējo, proti, ka Bļodniece šajā projektā ir iesaistīta "administratīvā ziņā".
Projekta izstrādē kā starptautiskais partneris piedalās arī arhitektu birojs "Populous", kas projektējis vairākus starptautiskus stadionus. LFF un IZM pārstāvji norāda, ka pašlaik notiek scenāriju izvērtēšana, lai noteiktu, vai Latvijā ekonomiski pamatotāk būtu būvēt jaunu stadionu vai atjaunot esošu infrastruktūru.
Vienlaikus sporta nozarē pieaug kritika par kopējo valsts sporta finansēšanas politiku. Žurnālisti un sporta federāciju vadītāji norāda, ka budžetā trūkst līdzekļu pamatfunkciju nodrošināšanai, tostarp bērnu un jauniešu sporta programmām. Piemēram, Volejbola federācija ziņojusi par 700 000 eiro deficītu, bet aptuveni 4000 bērnu sporta skolās patlaban nesaņem valsts dotācijas.
Eksperti uzsver, ka sporta pārvaldē valda neskaidrība un politiska ietekme, kas apgrūtina ilgtermiņa plānošanu. Tiek norādīts, ka pat plānotiem sporta pasākumiem finansējums bieži tiek piešķirts no sadaļas "Izdevumi neparedzētiem gadījumiem".
