Dadzīte: Krievijas un Baltkrievijas sportistu statusa atjaunošana IPC ir sliktas ziņas
Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) sestdienas lēmums atjaunot Krievijas un Baltkrievijas sportistu statusu IPC ir sliktas ziņas Baltijas valstīm, paziņoja Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte.
IPC Ģenerālā asambleja sestdien nolēma atcelt Krievijas un Baltkrievijas sportistu daļēju diskvalifikāciju, kas bija spēkā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
LPK ziņo, ka lēmums par abu agresorvalstu - Krievijas un Baltkrievijas - dalības tiesību atjaunošanu nozīmē, ka turpmāk abu agresorvalstu paralimpiskās komitejas atgūs visas biedru tiesības IPC, tostarp tiesības startēt starptautiskajās parasporta sacensībās, tai skaitā 2026.gada Milānas-Kortīnas d'Ampeco ziemas olimpiskajās spēlēs, izmantojot savas valsts karogu, nacionālās krāsas un atribūtiku.
"Esam ļoti sarūgtināti un neapmierināti ar Ģenerālajā asamblejā pieņemto lēmumu, jo balsojām pret to," saka Dadzīte.
Tās esot sliktas ziņas visām Baltijas un citām Eiropas valstīm, kas iestājās pret agresorvalstu dalību starptautiskās sacensībās.
LPK pilnībā atbalsta Ukrainu cīņā pret agresorvalstīm. "Kamēr karš turpinās, agresorvalstu dalība starptautiskās parasporta sacensībās nav iespējama," uzsver LPK prezidente.
LPK vēsta, ka, pieņemot šo lēmumu, IPC dalīborganizācijas - nacionālās paralimpiskās komitejas, starptautiskās federācijas un starptautiskās sporta organizācijas cilvēkiem ar invaliditāti - vispirms balsoja par priekšlikumu pilnībā diskvalificēt Krievijas Paralimpisko komiteju. 111 balsis bija pret, 55 - par, bet 11 delegāti atturējās. Pēc tam tika noraidīts priekšlikums arī par daļēju diskvalifikāciju (91 pret, 77 par, astoņi atturējās).
Līdzīgs balsojums notika arī par Baltkrieviju, noraidot priekšlikumu gan par pilnīgu diskvalifikāciju (119 pret, 48 par, deviņi atturējās), gan par daļēju diskvalifikāciju (103 pret, 63 par, desmit atturējās).
LPK prezidente norāda, ka pirms balsojuma Seulā varēja just daudzu valstu labvēlību pret Krieviju un Baltkrieviju, aicinot balsojumā nodalīt politiku no sporta. Īpaši atbalstošas bija Āfrikas valstis.
"Protams, mēs tam nepiekrītam, jo sports ir Krievijas maigās varas politikas izpausme, ko pēc tam viņi izmanto savā propagandā," komentē Dadzīte.
Tiek ziņots, ka mulsinošs ir bijis arī pats balsošanas process, kas sākotnēji tika plānots 26.septembrī ar elektronisko balsošanas sistēmu, taču tehnisku iemeslu dēļ balsošana pārcelta uz 27. septembri, izmantojot manuālu balsu skaitīšanu.
Tāpat ne Latvijas, ne Igaunijas pārstāvjiem nav bijis iespējas debatēt pirms balsojuma, organizatoriem to pamatojot ar ierobežotām iespējām laika trūkuma dēļ.
LPK ziņo, ka šobrīd IPC Ģenerālajā asamblejā uz nenoteiktu laiku ir izsludināts pārtraukums un balsojums par valdes locekļiem turpināsies tiešsaistē. Ņemot vērā šos apstākļus un dažādas citas darbības pirms vēlēšanām, Dadzīte apšauba Ģenerālajā asamblejā veikto balsojumu godīgumu.
Ukrainas sporta ministrs Matvijs Bidnijs paziņoja, ka tie, kas IPC Ģenerālajā asamblejā Seulā balsoja par šo lēmumu, ir nodevuši "savu sirdsapziņu un olimpiskās vērtības".
Lai arī abu agresorvalstu sportistu statuss IPC ir atjaunots, tomēr sacensības sešos programmas sporta veidos regulē starptautiskās federācijas, kas līdz šim ir saglabājušas Krievijas un Baltkrievijas sportistu diskvalifikāciju.
Lai varētu pretendēt uz dalību spēlēs, katram sportistam parakalnu slēpošanā, paradistanču slēpošanā, parasnovbordā, parabiatlonā, parahokejā un ratiņkērlingā, kur pašlaik ir apturēta abu valstu dalība sacensībās, ir jāsaņem savu starptautisko federāciju izsniegtas licences 2025./2026. gada sezonai.
LPK norāda, ka Starptautiskā Kērlinga federācija agresorvalstu pārstāvjiem liedza dalību starptautiskos turnīros jebkādā statusā. Tādēļ tās pārstāvjiem šobrīd kvalificēties paralimpiskajām spēlēm vairs nav iespējams.
IPC lēmums ir pieņemts astoņas dienas pēc tam, kad Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) atļāva Krievijas un Baltkrievijas sportistu klātbūtni Milānas-Kortīnas d'Ampeco olimpiskajās spēlēs zem neitrāla karoga un ievērojot stingrus neitralitātes nosacījumus.
Milānas-Kortīnas d'Ampeco paralimpiskās spēles notiks 2026. gada martā. Tajās startēs arī astoņi sportisti no Latvijas, tostarp gan jaukto pāru kērlinga komanda, gan Latvijas ratiņkērlinga izlase.
