Kvēps: bez Tihonova Latvijas hokejs nebūtu tādā līmenī, kādā tas ir tagad

Kvēps kā Rīgas "Dinamo" ārsts strādāja Tihonova vadītajā Rīgas "Dinamo", veicot ceļu no PSRS čempionāta 2. līgas (pēc spēka trešās) līdz augstākajai līgai. "Kad Tihonovs 1968. gadā ieradās Rīgā, te viss juka un bruka, taču ar viņa fanātisko darbu, pašatdevi un visas komandas pūlēm izdevās tikt līdz augstākajai līgai," sacīja Kvēps.

Hokeja dakteris kopā ar Tihonovu savulaik ir "apēdis ne vienu vien pudu sāls", braukājot pa Krievijas hokeja ārēm, kur notika zemāko līgu čempionātu spēles. "Viņš bija stingrā stila treneris, tāpēc tie, kuri negribēja iet viņa ceļu un nebija gatavi sevi ziedot tikai hokejam, no tiem viņš atbrīvojās," Tihonova rakstura iezīmes atklāja Kvēps.

Tihonovs bijis ne tikai stingrs treneris, bet disciplīnu pieprasījis arī no hokejistiem, cenšoties viņiem rādīt piemēru. "Viņš līdz 50 gadu vecumam pats skrēja krosus un vienmēr bija citiem pa priekšu, spēlētāji viņam netika līdzi. Viņš pats savulaik bija labs hokejists, četrkārtējs PSRS čempions, izturība viņam bija laba," atcerējās Kvēps.

Tihonovs savulaik uz Latviju sev līdzi atveda vairākus hokejistus no Krievijas, taču tas Latvijas hokejam nācis tikai par labu. "Viņš atbrauca kopā ar četriem spēlētājiem - Nazarovu, Kļinšovu, veļako Krievijas hokeja federācijas prezidentu Stebļinu un tādu Novikovu. Pēc tam parādījās Vorobjovs un Deņisovs. Tihonovs savā komandā vēlējās tādus spēlētājus uz kuriem var paļauties, jo daudzi vietējie nebija gatavi viņa izvirzītajām prasībām. Tas nemaz nebija tik slikti. Tagad jau arī Rīgas "Dinamo" ir pilns ar leģionāriem," piebilda Kvēps.

Vjačeslavs Nazarovs un Aleksandrs Kļinšovs joprojām ir Latvijas jaunatnes hokeja treneri, abi savulaik ir strādājuši arī Latvijas izlasē, tāpat kā Vorobjovs, kurš 2006. gada pasaules čempionātā Rīgā bija valstsvienības galvenais treneris.

Pēdējo reizi Kvēps Tihonovu viņu saticis vienā no pēdējiem pasaules čempionātiem, bet ilgāka tikšanās bijusi pirms trīs vai četriem gadiem, kad Tihonovs viesosies Rīgā, tiekoties ar Latvijas hokeja sabiedrību. "Zinu, ka viņš pēdējos divus mēnešus slimoja un bija slimnīcā. Viņam tomēr bija jau 84 ar pusi gadu. Ņemot vērā, kadā ritmā viņš dzīvoja, to nervu slodzi, kam viņš visu dzīvi gāja cauri, viņš nodzīvoja garu un ļoti darbīgu mūžu," uzskata Kvēps.

Jau ziņots, ka Tihonovs no Maskavas 1968. gadā pārcēlās uz Rīgu. Vietējo komandu viņš no otrās līgas (trešās pēc spēka) jau 1973. gadā ieveda augstākajā, bet 1977. gada pavasarī pēc ceturtās vietas izcīnīšanas PSRS čempionātā, atgriezās Maskavā, lai vadītu PSRS izlasi un strādātu vietējā CSKA, ko izveidoja par Eiropas mēroga superklubu.

Tihonovs  divreiz (1984. un 1988. gadā) aizvedis PSRS izlasi un vienreiz (1992. gadā) Neatkarīgo valstu savienības (NVS) izlasi līdz zelta medaļām ziemas olimpiskajās spēlēs. Tihonova vadītā PSRS izlase astoņas reizes kļuva par pasaules čempioni, kā arī izcīnīja Kanādas kausu.

Atvadīšanās no trenera paredzēta 27. novembrī CSKA ledus arēnā, bet bēres tajā pat dienā notiks Vagaņkova kapsētā, kur apglabāts Viktora Tihonova dēls Vasīlijs, kurš pērn neskaidros apstākļos gāja bojā, izkrītot pa logu.