
Krievijas kamaniņu braucēji grib uz olimpiskajām spēlēm un izdara pamatīgu spiedienu uz Einaru Fogeli

Krievijas Kamaniņu sporta federācija (FSSR) paziņojusi, ka grasās juridiski apstrīdēt Starptautiskās kamaniņu sporta federācijas (FIL) lēmumu izslēgt sportistus no 2026. gada ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas procesa, pat neitrālo sportistu statusā.
Kā norāda olimpisko kustību aprakstošais izdevums “Inside the Games”, lēmums tika pieņemts FIL kongresā Tamperē, Somijā, kur 24 dalībvalstis nobalsoja par aizlieguma Krievijas sporttisiem piedalīties sacensības saglabāšanu, septiņas nobalsoja pret, bet vienas dalībvalsts balsojums tika atzīts par nederīgu. Aizliegumu tika ieviests 2022. gadā kā atbilde Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā. Tajā pašā balsojumā FIL arī noraidīja neitrālo sportistu programmas ieviešanu sacensību dalībniekiem, faktiski izslēdzot jebkādu iespēju valsts kamaniņbraucējiem piedalīties sacensībās.
FSSR šonedēļ paziņoja, ka ir oficiāli informējusi FIL par savu nodomu sākt tiesvedību. Federācija paziņoja Krievijas ziņu aģentūrai TASS, ka pārsūdzēs lēmumu Sporta arbitrāžas tiesā (CAS): “Mēs aizstāvēsim mūsu sportistu tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs 2026. gadā,” pavēstīja FSSR prezidente Natālija Garta.
FIL publiski nav komentējusi šo jautājumu, taču tās prezidents Latvijas sporta funkcionārs Einars Fogelis skaidrojis, ka lēmums pieņemts godīguma, drošības un sacensību integritātes interesēs. Viņš arī norādīja uz sportistu paustajām bažām konfidenciālā aptaujā, kurā, uzskaitot bažas par Krievijas sportistu iekļaušanu sacensību apritē, minētas tādas problēmas kā olimpisko kvotu sadale, dopinga noteikumu ievērošana un nosacījumi, kādos tiks nodrošināta neitralitāte.
FIL Congress excludes Russian athletes from Milano-Cortina 2026 #FILuge #Russia #excluded #FIL #competitions https://t.co/bjlvkNs9x9 pic.twitter.com/meEcmid3gS
— FIL Luge (@FIL_Luge) June 18, 2025
Kopš 2022. gada marta FIL ir apturējusi sportistu un amatpersonu dalību starptautiskajos kamaniņu sporta pasākumos. Kamēr šis aizliegums ir spēkā, plašākā sporta pasaule ir pieņēmusi dažādas pieejas Krievijas un Baltkrievijas dalībai. Starptautiskā Olimpiskā komiteja, kas uzstāj, ka Krievijas nacionālās komandas ir aizliegtas 2026. gada spēlēs, ir piedāvājusi sistēmu, kas ļauj atsevišķiem sportistiem no Krievijas un Baltkrievijas sacensties stingros neitrālos apstākļos. Saskaņā ar SOK vadlīnijām šiem sportistiem nedrīkst būt saistība ar militārajiem vai valsts drošības dienestiem, tiem jāiziet pastiprinātas antidopinga pārbaudes un jāizpilda kvalifikācijas prasības, izmantojot apstiprinātus neitrāla statusa kanālus.
Tikmēr citas sporta organizācijas, piemēram, pasaules vieglatlētikas federācija un Starptautiskā bobsleja un skeletona federācija turpina ievērot pilnus aizliegumus. FIL lēmums to ierindo starp stingrākajām starptautiskajām federācijām, jo tā ne tikai saglabā izslēgšanu, bet arī aktīvi bloķē neitrāla ceļa izveidi sportistiem, kuri vēlas ievērot SOK noteikumus.
At its 73rd Congress in Tampere, Finland, the International Luge Federation (FIL) has voted to continue the exclusion of Russian athletes from FIL competitions, including the qualification process for the Olympic Winter Games Milano-Cortina 2026. The decision was made through a…
— FIL Luge (@FIL_Luge) June 18, 2025
FSSR apgalvo, ka izslēgšanas saglabāšana ir pārmērīga un ka FIL ir pārkāpusi savas pilnvaras. Iepriekšējā lietā FSSR daļēji uzvarēja FIL pašas šķīrējtiesas sistēmā, kas nolēma, ka daži sākotnējās diskvalifikācijas procedūras aspekti nav bijuši pareizi ievēroti. Tomēr šis iepriekšējais lēmums neatjaunoja olimpisko dalības tiesības. FSSR tagad lūdz CAS plašāku spriedumu, kurā tiks novērtēts, vai FIL rīcība ir juridiski saderīga ar starptautisko sporta pārvaldību un vai tā ir tās pilnvaru taisnīga piemērošana.
Šo lietu uzmanīgi sekos citas federācijas un juridiskie novērotāji, jo tā skar starptautiskā sporta autonomijas robežas sankciju piemērošanā saistībā ar ģeopolitiskajiem konfliktiem. Krievijas sportistiem tā ir pēdējā iespēja piedalīties nākamajās ziemas spēlēs. Vadības institūcijām tiesas spriedums varētu precizēt, cik lielā mērā politiskais konteksts var ietekmēt lēmumus par dalības tiesībām un veidot turpmāko neitralitātes regulējumu.