Liela daļa Parīzes olimpisko spēļu “brāķēto” medaļu nodotas atjaunošanai
Francijas monētu kaltuve, kas atbild par olimpisko medaļu izgatavošanu, ir saņēmusi 220 lūgumus no sportistiem aizstāt tikai pirms dažiem mēnešiem iegūtās godalgas. Šie pieprasījumi veido 4% no olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs piešķirtajiem apbalvojumiem.
Francijas monētu kaltuve paziņojusi, ka jaunās medaļas būs identiskas oriģinālajām, bet tām būs aizsargpārklājums, lai palielinātu to izturību. Kaltuve ziņo, ka kopš 2024. gada augusta ir “darījusi visu iespējamo, lai nodrošinātu attiecīgo medaļu nomaiņu”. Ievērojamas atšķirības pastāv starp to, kā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un monētu kaltuve definē šo problēmu, kas ir skārusi vienu no olimpisko spēļu galvenajiem simboliem. SOK janvārī paziņoja, ka medaļas ir “brāķētas”, savukārt ražotāji tās labprātāk dēvē par “bojātām”, vēsta olimpisko kustību aprakstošais izdevums "Inside the Games".
Bažas par kvalitāti sākās janvārī, kad sportisti publiski sūdzējās par to straujo bojāšanos - tikai četrus mēnešus pēc medaļu saņemšanas.. Sacensību dalībnieki ziņoja par medaļu krāsas maiņu un krāsojuma atlūzumiem. Viens no pirmajiem sportistiem, kas pauda bažas, bija amerikāņu skeitbordists Nija Hustons, kurš 29. jūlijā izcīnīja bronzu skeitbordā ielas sacensībās. “Šīs olimpiskās medaļas izskatās lieliski, kad tās ir pavisam jaunas, bet pēc tam, kad ļāvu tām nedaudz pasēdēt uz ādas, izskalojot sviedrus, un pēc tam nedēļas nogalē ļāvu tās nēsāt saviem draugiem, tās acīmredzot nav tik kvalitatīvas, kā varētu domāt!”
“[Medals] are apparently not as high quality as you would think… I mean, look at that thing.”
— ClutchPoints (@ClutchPoints) August 9, 2024
Team USA skateboarder Nyjah Huston says his Bronze Medal is already losing color 😳
(via @nyjah / IG)pic.twitter.com/x8UtOUYwf4
Arī franču peldētājs Johans Ndoije Broārs sociālajos tīklos publicēja fotogrāfiju, kurā redzams, ka viņa bronza no 4x100 m stafetes ir stipri izbalējusi no abām pusēm. Līdz šim no 5084 olimpiskajās spēlēs pasniegtajām godalgām ir iesniegti 220 pieprasījumi par to nomaiņu.
Sākotnēji tika ziņots, ka ,edaļas kalis Francijas luksusa juvelierizstrādājumu un pulksteņu ražotājs “Chaumet”, kas dibināts 1780. gadā un šobrīd pieder LVMH (“Moët Hennessey Louis Vuitton”) konglomerātam. Tomēr, kā vēsta britu laikraksts “Daily Mail”, LVMH bija iesaistītas tikai projektēšanas procesā, nevis pašā izgatavošanā. Parīzes olimpisko medaļu dizains ir unikāls – jo tām klāt ir sešstūrains elements, kas veidots no Eifeļa torņa dzelzs. Šī īpašā iezīme palielina medaļas svaru par 18 gramiem.
Eifeļa tornis bija 1889. gada Pasaules izstādes raksturīgākais elements. Sākotnējais tornis bija izgatavots no dzelzs. Kad 20. gadsimtā Eifeļa tornis tika atjaunots, tika saglabāti oriģinālā dzelzs gabali un glabāti noliktavā. No šiem gabaliem tagad veidota sešstūra figūra olimpiskās medaļas vidū.
Parīzes olimpisko spēļu organizatoru komitejas Dizaina nodaļas vadītājs Joahims Roncins teica: “Zelta medaļa jau ir kaut kas neticams. Taču mēs vēlējāmies pievienot šo franču pieskārienu, un mēs domājām, ka Eifeļa tornis būtu šis ķirsis uz tortes. “Ja mums ir gabaliņš no tā, tas ir vēstures gabaliņš.”
Patiesībā jau pēdējos gados zelta medaļai zelts ir palicis tikai nosaukumā, jo tās lielākoties ir gatavotas no sudraba. Olimpisko spēļu zelta medaļai ir jābūt izgatavotai no vismaz 92,5 procentiem sudraba, kam jābūt klāt vien sešiem gramiem zelta. Savukārt sudraba un bronzas medaļas ir pilnībā izgatavotas no attiecīgajiem metāliem. 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu zelta medaļu vērtība bija aptuveni 640 eiro, bet sudraba medaļu 350 eiro, kamēr bronzas vien aptuveni sešus eiro. Kā zināms, varš un cinks (ko sakausējot rodas bronza) ir ļoti izplatīti un ne pārāk vērtīgi metāli.
