Filmas “Lidosta” stāsts atkārtojas realitātē. Atgriezties dzīvē var palīdzēt futbols

Daudzi, iespējams, atceras ikonisko Stīvena Spīlberga filmu “Lidosta” ar Tomu Henku galvenajā lomā. Leģendārais Režisors stāsta pamatā izmantojis Irānā dzimušā Merana Karimi Naseri dzīvi, kurš, paliekot bez mītnes zemes, 18 gadus dzīvoja Šarla de Golla lidostā Parīzē, kur arī aizgāja mūžībā. Mazliet līdzīgā situācijā nonāca arī Fosi Vandži – 27 gadus vecs kamerūnietis.

Pirms diviem gadiem, bēgot no pilsoņu kara Kamerūnā, Vandži devās uz Dienvidkorejas galvaspilsētu Seulu, kur viņa cerības uz patvērumu tika sagrautas ar birokrātisku atteikumu. No 2022. gada oktobra viņš bija spiests dzīvot Inčonas lidostas 2. terminālī, bez skaidras nākotnes perspektīvas. Tomēr, pateicoties futbolam, viņa dzīve ir sākusi mainīties, jo viņš nonāca līdz spēlēšanai Pasaules kausā bezpajumtniekiem, pārstāvot Dienvidkoreju - valsti, kuras pilsonis viņš vēl nemaz nav kļuvis.

“Man bija vieta, kur es varēju uzklāt segu,” Vandži atceras, aprakstot smagos apstākļus, kuros viņam nācās dzīvot lidostā. "Es dalīju šo vietu ar citiem patvēruma meklētājiem, no kuriem daudzi bija krievi, kas bēga no iesaukšanas karam Ukrainā," viņš piebilst, uzsverot grūtības, kas viņam lika pārbaudīt gan fizisko, gan emocionālo izturību.

Lai gan Dienvidkoreja ir parakstījusi starptautiskus līgumus par bēgļu tiesībām, tā piešķir patvērumu tikai 1,29% no visiem pieteikumiem. Kopš 1994. gada ir iesniegti vairāk nekā 116 000 lūgumu, taču tikai 1507 no tiem ir apstiprināti. Vandži joprojām ir viens no tiem, kas gaida atbildi.
Šī gada maijā viņam notika būtisks pavērsiens – pievienošanās Dienvidkorejas komandai, kas gatavojās savās mājās Seulā notiekošajam Pasaules kausam bezpajumtniekiem. Šīs starptautiskās sacensības, kas notiek kopš 2003. gada un ko beidzot atzinusi arī Starptautiskā futbola federāciju asociācija (FIFA), cenšas nodrošināt ne tikai sportisku konkurenci, bet arī iespēju mainīt dzīves tiem, kuriem nepieciešama palīdzība.

Vandži dalība turnīrā ir bijusi kā viņa glābiņš no nenoteiktības, kurā viņš bija nonācis. "Bez viņa aizsardzības mēs būtu ielaiduši daudz vairāk vārtu," norāda viņa komandas biedrs Hongs Sjunvu. Kamerūnietis ne tikai stiprinājis komandas aizsardzību, bet arī palīdzējis uzbrukumā.

Šogad Pasaules kausa izcīņa bezpajumtniekiem pirmo reizi notiek Āzijā, piedaloties 52 komandām no 38 valstīm. Vandži šis turnīrs ir vairāk nekā tikai futbols – tā ir viņa iespēja pierādīt, ka viņš ir pelnījis palikt Dienvidkorejā, valstī, kuru viņš jau uzskata par savām mājām.
2023. gada septembrī Dienvidkorejas tiesa atcēla Tieslietu ministrijas sākotnēji noraidīto patvēruma lūgumu un piešķīra Vandži pagaidu uzturēšanās atļauju. Taču viņa cīņa vēl nav beigusies – nav zināms, vai viņam ļaus palikt valstī. "Es lūdzu Dievu, lai man piešķir patvērumu," viņš atzīst, ar cerību un izmisumu balsī.

Tikmēr Pasaules kausa izcīņa turpinās, un Vandži cīnās par katru bumbu, it kā tā būtu viņa pēdējā. Viņa cīņa par cilvēka cienīgu dzīvi Dienvidkorejā turpinās, un viņš cer, ka gan futbolā, gan dzīvē uzvara būs viņa.

Pasaules kauss bezpajumtniekiem, kas Seulā norisinās no 21. līdz 28. septembrim, izceļas ar to, ka daudziem dalībniekiem ir skarbi un ļoti interesanti stāsti, kā nonākuši uz ielas, tomēr viņi nepadodas un cer sakārtot savu dzīvi.

Pasaules kausa izcīņā bezpajumtniekiem visvairāk titulu izcīnījusi ir Meksikas komanda – vīriešiem četras reizes, sievietēm astoņas reizes. Tikmēr Dienvidkorejas komanda līdz šim nav bijusi augstāk par 19. vietu. Turnīrā piedalījusies savulaik piedalījusies arī Igaunijas izlase, bet Lietuva ir regulāra dalībniece, kas pērn ASV sasniedza savu visu laiku augstāko panākumu vietu – septīto.