Annija Kļaviņa: "Pēc avārijas es mācījos dzīvot no jauna"

Brīdī, kad notika liktenīgā avārija, Annijai bija 18 gadu. Viņa atzīst, ka tas 5. septembris izdzēsa ļoti daudz sapņu un cerību, tomēr uzskata, ka visam, kas dzīvē notiek, ir kāds iemesls, un to viņa joprojām cītīgi meklē. Jaunās sievietes albumā ir fotogrāfija, kurā viņa smaidīga sēž saulespuķu pļavā. Tieši tajā dienā,5. septembrī pirms 11 gadiem, viņas dzīve apmeta kūleni, un pēc tam nekas vairs nebija kā iepriekš. "Nav iespējams nevienam izstāstīt, ko man nācies pārvarēt, cik grūti un sarežģīti tas ir bijis. Varu tikai teikt, ka man bija jāmācās dzīvot no jauna. Katra mazākā lieta."

Pieņemt neizbēgamo

Avārijas sekas – muguras smadzeņu bojājums. Viņa nejūt kājas. Smagi cietušas plaušas, un arī tā sekas joprojām jūtamas, lai gan, kā atzīst pati Annija, kaut gan īstā elpa vēl nav atgūta, dziedāt un sportot viņa jau var. Ar sev raksturīgo pozitīvo domāšanu meitene piebilst, ka varēja būt vēl sliktāk, – ja būtu nopietnāk cietuši kakla skriemeļi, nekustīgas būtu arī rokas. "Sākumā man bija ļoti optimistisks skats uz dzīvi, domāju, ka atkal staigāšu, ka es to varēšu... Pozitīvisms manī neizzuda, taču ar laiku pieņēmu, ka  tas vairs nebūs iespējams. Dažkārt man šķiet, ka citiem cilvēkiem to pieņem ir grūtāk."

Annija Kļaviņa uzsver, ka pati spēj sevi iedvesmot, bet neatsverams ir ģimenes un draugu atbalsts. “Es savus draugus arī uztveru kā daļu ģimenes un, ejot cauri šiem grūtajiem dzīves nogriežņiem, esmu novērtējusi, cik ļoti svētīta ar viņiem es esmu."

Lielā pieredze – bobslejs

Neraugoties uz skarbo dzīves pieredzi, Annija ir gatava doties riskantos piedzīvojumos. Kā gan citādi nodēvēt braucienus kamanās milzīgā ātrumā lejup pa ledus trasi? Parabobsleju meitene dēvē par vienu no dzīves lielajām iespējām un pieredzi. "Tas ir ļoti bīstams sporta veids. Tas prasa ārkārtīgi lielu koncentrēšanās spēju, unes esmu ļoti pateicīga par laiku, kas man bija veltīts un dots, kādas man pavērās iespējas un ko es baudīju. Bobslejs mani ļoti mainīja." Annija atzīst, ka bobsleja viņas dzīvē pietrūkst, tomēr lēmumu to pamest, lai dibinātu ģimeni, nenožēlo. Galu galā tas pasargāja no iespējamām traumām, ko var gūt tik bīstamā sporta veidā.

Sapņi un īstenība

Pēc 11 gadiem ratiņkrēslā Annija saprot, ka cerību nostāties uz kājām nav, tomēr viņaturpina staigāt – sapņos. "Sapņos es staigāju arī tagad, pēc 11 gadiem, bet kaut kur blakus vienmēr ir arī ratiņi. To laikam var saukt par pozitīvo programmēšanu – nezaudēt cerību, lai gan medicīniski tas laikam vairs nav iespējams."

Annija pārsteidz ar neticami gaišo un pozitīvo attieksmi pret dzīvi. Tajā nav uzspēlēta patosa vai samākslotības. Vienmēr klātesošais ratiņkrēsls atgādina, ka ikkatrs vārds, ikkatra doma ir radusies un slīpēta, pārvarot milzu grūtības un pieņemot dzīvi tādā krāsā, kādā tā ir patiesībā. "Svarīgi ir saprast, ka staigāšana manā dzīvē neko daudz vairs nemainītu. Ir tik daudz cilvēku, kuri staigā un ir nelaimīgi, bet es cenšos dzīvot ar gaismu, mīlestību. Es neticu, ka kāds no ģimenes mani tāpēc mīlētu vairāk. Tas noteikti būtu skaisti – atkal staigāt, bet es jau vairs īsti neatceros, kā tas bija…"

Sapnis par labāku pasauli

Tāpat kā citiem cilvēkiem ar invaliditāti, arī Annijai Kļaviņai nākas saskarties ar visām tām pašām sadzīviskajām problēmām – nepielāgoto infrastruktūru, kas apgrūtina pārvietošanos un piekļūšanu dažādiem objektiem. Viņa uzsver arī sabiedrības neiekļaujošo attieksmi, piemēram, pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tomēr par savu likteni nesūdzas. "Avārija man lika pieaugt un saprast, ka dzīves mērķis ir plūstošs. Mums ir tam jāpielāgojas, jācenšas izkulties pa vienu vai otru pusi – kur mūs tā upe nes. Šobrīd es ļaujos, lai tā upe mani nes, un paļaujos uz iespējām, kas rodas. Es nesapņoju par materiālām vērtībām, bet vairāk tādām mazliet utopiskām – lai būtu miers, lai mazinās ļaunums. Es noteikti mums katram novēlētu sevī atrast gaismu, mīlestību, prieku, pateicību un noteikti strādāt pie tā, lai tas viss vairojas."

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Annija Kļaviņa: "Pēc avārijas es mācījos dzīvot no jauna"" saturu atbild Izdevniecība "Rīgas Viļņi".