Gribu spēlēt basketbolu: ceļvedis groza bumbas prasmju slīpēšanā
Basketbols ir viens no populārākajiem sporta veidiem Latvijā. To pierāda ne vien statistikas dati, Latvijas sieviešu un vīriešu pieaugušo valstsvienību rezultāti, bet arī sporta veida pieejamība. Tas ir demokrātisks sporta veids, kas neprasa prāvus ieguldījumus no vecākiem, bet izbūvētā infrastruktūra ļauj ar šo sporta veidu nodarboties 12 mēnešus gadā. Diezgan bieži aktuāls ir jautājums, kad labāk sākt nodarboties ar šo sporta veidu, tāpat kā tēmas par fizisko sagatavotību un apvienošanu ar mācībām skolā.
Pozitīvie piemēri ar agrīno un vēlo specializāciju basketbolā
Basketbols ir komandu sporta veids un ne visi pēc jauniešu vecuma kļūst par profesionāliem sportistiem. Tomēr nodarbošanās ar basketbolu ļauj bērna un jaunieša vecumā izkopt dažādas rakstura īpašības, kas vēlāk var lieti noderēt dzīvē – darbu komandā, uzticēšanos, uzņēmību un komunikāciju. Nodarbojoties ar basketbolu, var uzlabot koordināciju, fizisko sagatavotību, prasmes uzturēt sevi labā tonusā arī pieaugušo dzīves laikā, kā arī daudz ko citu.
Pastāv dažādi scenāriji, kad labāk sākt nodarboties ar basketbolu. Visbiežāk novērots, ka ar basketbolu bērni dodas nodarboties no pirmās klases, tas ir, sešu vai septiņu gadu vecumā. Šajos gados tiem tiek ielikti pamati groza bumbas spēlēšanā – dribls, metiens un kopējā izpratne par spēles noteikumiem. Tikai vēlāk nāk nopietnāka specializācija šajā sporta veidā ar dažādām taktiskām un tehniskām niansēm gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, nopietnas fiziskās sagatavotības bāzes ielikšanu vasarā un daudzām spēlēm Jaunatnes basketbola līgā, kā arī citos turnīros. Gadījumā, ja bērns vai jaunietis ar basketbolu sāks nodarboties no pirmās klases, visai iespējams, ka tieši ar šo sporta veidu viņš saistīs savu jaunieša dzīvi.
Vairāki vēlāk profesionāli spēlējoši basketbolisti ar šo sporta veidu sākuši nodarboties visai vēlu. Dažādu Latvijas Basketbola līgas klubu pārstāvis Jānis Pozņaks, kurš šobrīd spēlē pēc spēka otrajā līgā, basketbolam pievērsās vien 17 gadu vecumā. Pirms tam viņš bija izmēģinājis spēkus peldēšanā, handbolā un citos sporta veidos. Vien 16 gadu vecumā basketbolam pievērsās viens no šī brīža Latvijas izlases līderiem Andrejs Gražulis. Koknesē augušais basketbolists vispirms spēkus mēģināja vieglatlētikā soļošanā, lodes grūšanā, vesera mešanā un šķēpmešanā. Basketbola pamatus viņš apguva Ventspilī un pats pauž, ka vēlīnā specializācija iespējama garā auguma basketbolistiem, bet ne aizsargiem. Tas visdrīzāk skaidrojams ar to, ka saspēles vadītājiem un aizsargiem daudz jāspēlē ar bumbu, kamēr garajiem basketbolistiem lielākā cīņa ir groza tuvumā. Modernais basketbols gan liek tiem būt kustīgiem, prast mest no visām pozīcijām, un veiksmīgi spēlēt abos laukuma galos. To laika gaitā Gražulis labi iemācījies, tiekot līdz ULEB Eirolīgas līmenim.
Pretstatā pret iepriekš nosauktajiem gadījumiem ir arī iespēja atrasties basketbola zālē no zīdaiņa vecuma. Basketbolam bieži vien pievēršas sportistu atvases, tādējādi turpinot godāt sabiedrībā zināmus uzvārdus – Latvijā par piemēriem šobrīd var minēt Bertānu ģimeni (Dāvis, Dairis), Helmaņu ģimeni (Krišs) un citas. Šīs atvases basketbola bumbu rokās paņēmušas rokās krietni agrāk par pirmo klasi, un basketbola laukuma tuvumā praktiski uzauguši.
Testi, vadlīnijas un pakāpeniska slodžu palielināšana
Latvijas jaunatnes izlašu rezultāti pēdējos gados rosinājuši diskusijas par jauniešu fiziskās sagatavotības rādītājiem. Rezultātā Latvijas Basketbola savienība (LBS) kopā ar fiziskās sagatavotības treneriem Oskaru Ernšteinu un Ivaru Ikstenu izstrādājusi plašas fiziskās sagatavotības vadlīnijas, kas kalpo kā ieteikumi darbam ar jauniešiem visām Latvijas sporta skolām.
Plašākā sarunā LBS raidierakstā “Basketstudija 2+1” Ernšteins detalizēti skaidro esošo fiziskās sagatavotības situāciju jauniešiem, vadlīniju izstrādes motīvu un dažādajiem risinājumiem, kas var palīdzēt uzlabot situāciju. “Ārzemju literatūrā vecums no 6 – 9 gadiem tiek saukts vārdā “fundamentals”. Līdz 10 – 11 gadiem galvenais ir prieks, kas dod motivāciju jauniešiem turpināt iet uz treniņiem.” Basketbols kā komandu sporta veids tiek uzskatīts par vidējās specializācijas sportu no 12 līdz 16 gadu vecumam. Var uzskatīt, ka treniņu un noslodzes metodikā pastāv četras vecuma grupas, bet, ņemot vērā, ka meitenes nobriest ātrāk nekā puiši (12 gados pret 14 gados puišiem), tad viņām treniņu process 12 gados var būt vērsts nopietnākā līmenī.
Kā galveno uzsvaru jaunieša progresa noteikšanā un noslodzes uzstādījumos, Ernšteins uzskata jauno sportistu fiziskās sagatavotības testus. “Lai treniņu darbs būtu kvalitatīvs, testēšana ir nepieciešama pašos pamatos,” viņš saka. Latvijas izlases fiziskās sagatavotības treneris pauž, ka vispirms jāveic funkcionālie testi, nosakot auguma, roku izvērsuma īpatsvaru, dažādu locītavu amplitūdu un mobilitāti. Pēcāk jau seko snieguma testi, kas pielāgoti basketbola situācijām. Piemēram, sprints netiek skriets 50 vai 100 metru distancē, bet gan 22.98 metros. Šī distance ir pielāgota NBA nometnēm un var kalpot kā motivējošs faktors jaunajam sportistam, kurš bez sava rezultāta var redzēt arī NBA, Eirolīgas vai Latvijas izlases spēlētāja rezultātu identiskā distancē.
Fizisko testu aizvadīšanā var būt dažādas pieejas. Viena no tām ir dozēšanas pieeja, katru nedēļu testējot ko citu. Piemēram, vienā nedēļā vertikālo lēcienu, citā horizontālo, bet atkal citā – 10 metru sprintu. Kāpēc testēšana var būt noderīga jaunā sportista dzīvē? Jo tādā veidā iespējams dozēt treniņu darbu, pielāgojot to individuāli jaunieša spējām. Var noteikt mērķus, uz kuriem tiekties, un ar nākamo testu palīdzību saprast, vai manāms progress. Tas atkal ļauj palīdzēt uzlabot vispārējo fizisko sagatavotību jaunajam basketbolistam.
Ņemot vērā augstākminēto, pirmajos soļos basketbolā allaž jāsāk ar pamatu apguvi un ne tikai basketbola prasmju slīpēšanu. Dažādas rotaļas un pat citu sporta veidu spēlēšana, kā, piemēram, futbola, var nākt par labu bērnu vecumā gūt prieku par apmeklētajām nodarbībām. Īpašāka vērība fiziskās sagatavotības procesam jāpievērš no 10 – 11 gadu vecumam, kad bez ierastas iesildīšanās pirms nodarbības var būt ap desmit minūšu mērķtiecīgs darbs ātruma un veiklības attīstīšanai. Lai arī daudzās sporta skolās ir piesaistīts fiziskās sagatavotības treneris, šī brīža viena no problēmām ir nodarbību apjoms vien reizi nedēļā un ne visu jauniešu apmeklējumā. To var risināt ar dozēšanas palīdzību, fiziskās sagatavotības elementus pievienojot katrā no treniņiem uz īsu brīdi.
Ar vadlīnijām visām vecumu grupām var iepazīties ŠEIT. Tāpat Latvijas Basketbola savienības paspārnē izstrādātas vadlīnijas treniņu metodikai no 13 gadu vecuma. Tās paredz, ka 13 un 14 gadu vecumā uzsvars jāliek uz ātrā uzbrukuma pilnveidošanu, caurgājienu, piespēli, kā arī presingu visā spēles garumā, mainīšanos pie blokiem un daudz ko citu. 15 gadu vecumā papildus tam nāk ātrā uzbrukuma pilnveidošana 5-4 situācijā, “hand off” (bumbas nodošana no rokas rokā), cīņu par atlēkušajām bumbām uzbrukumā un komandas aizsardzību. No 16 līdz 18 gadu vecumam papildus vērība jau jāpievērš visa veida aizsegu pielikšanai, darbību pret zonas aizsardzību, visa veida aizsardzību un daudz ko citu. Visos vecumos tiek uzsvērta savstarpējā komunikācija. Ar vadlīnijām iespējams iepazīties ŠEIT.
Svarīga ir arī izglītība
Bērnu un jauniešu vecumā svarīga ir arī pamata un vidējās izglītības iegūšana. Lai motivētu jauniešus nodoties mācībām un iegūt labas sekmes, Latvijas Basketbola savienība kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju jau astoņus gadus īsteno projektu, kā rezultātā reizi gadā apbalvo jaunatnes basketbola izcilnieki mācībās. Var teikt, ka basketbols šobrīd ir vienīgais sporta veids Latvijā, kas īsteno šādu praksi – motivē jaunos sportistus labi mācīties, tādā veidā dodot tiem iespēju arī atvēlēt kvalitatīvu laiku basketbola nodarbībām.
Saskaņā ar šo iniciatīvu LJBL licencētie spēlētāji, kuru atzīmes visos priekšmetos mācību gada laikā (katrā semestrī un gada vērtējumos) nav bijušas zemākas par septiņi, saņem īpašas atzinības balvas. 2024. gadā izcilnieki tika pie unikālas balvas – īpaši izveidotām medaļām, kuras jaunie sportisti un labas atzīmes guvušie jaunieši var pievienot jau citām iegūtajām godalgām. “Mācības, manuprāt, ir pirmajā vietā. Sportošana ir sekundāra,” saka LBS prezidents Raimonds Vējonis.
Izglītības nozīmi ņem vērā arī daudzi jaunatnes treneri, kuri neapmierinošu sekmju dēļ var likt jaunajam censonim nedoties uz nozīmīgām spēlēm. Tas var ļaut viņam pārdomāt savas sekmes skolā. 2024. gadā par izcilniekiem tika atzīti veseli 300 jaunie sportisti un ar katru gadu to skaits pieaug, kas norāda uz veiksmīgo programmu, ko izveidojusi LBS kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Uz to norāda arī fakts, ka starp duālo karjeru – studijas augstskolā apvienošanu ar sportošanu, veidojošiem sportistiem Latvijā vislielāko daļu veido tieši basketbolisti.
