"Emocijas ir jāieliek šķēpā!" Kāds bija leģendārais Jānis Lūsis - visu laiku labākais šķēpmetējs pasaulē
Jānis Lūsis – visu laiku labākais šķēpmetējs pasaulē. Viņa kontā ir visas trīs olimpiskās medaļas, viņš uzņemts Starptautiskās vieglatlētikas federācijas Slavas zālē. Sportists spēja izturēt fantastiski smagas treniņu slodzes, varēja trenēties četras piecas stundas no vietas – un tā katru dienu. Tieši šīs rakstura īpašības arī ļāva viņam tik ilgu laiku būt slavas zenītā.
Jāņa Lūša sportisko sasniegumu saraksts ir visai iespaidīgs. Viņam ir trīs olimpiskās medaļas, divi pasaules rekordi, četras reizes iegūts Eiropas čempiona tituls, 12 reizes kļuvis par PSRS čempionu, vienu reizi – par Latvijas čempionu. Nevar nepieminēt Lūša pārsteidzošo 45 uzvaru sēriju no 1967. gada 31. jūlija līdz 1970. gada 24. jūlijam, kad viņš šķēpmešanas sektoru atstāja nepārspēts. Pārsvarā tās bija augstākās raudzes sacensības. 1987. gadā Starptautiskajā vieglatlētikas federācijas aptaujā Jāni Lūsi atzina par visu laiku labāko šķēpmetēju pasaulē. Sporta pasaulē viņa vārds vēl joprojām tiek godāts un respektēts. Piemēram, kad 2012. gadā vasaras olimpiskās spēles notika Londonā, līdzās citiem pasaules slavu guvušiem sportistiem Lūša vārdā tika nodēvēta viena no metro stacijām.
Treniņu biedri zina stāstīt, ka Jānim bijis savs redzējums un viņš vienmēr teicis, ko domājis, nekad nav runājis aplinkus. Savā būtībā viņš bijis vienkāršs, taču ļoti noteikts, apveltīts ar lielām darbaspējām, gribasspēku un mērķtiecību.
Jāteic gan, ka sportista karjeras sākumā Jānis nav spējis tikt galā ar emocijām, tāpēc studenta gados sacīkstēs šķēpmešana tik labi nevedusies. Pie tā vajadzēja piestrādāt, un Jānis to arī darīja. Prasmi savaldīt emocijas un koncentrēties uz galveno sportists attīstīja apzināti. “Uzskatu, ka emocijas ir jāieliek šķēpā. Citi, netiekot ar emocijām galā, sadeg burtiski pirms starta. Tas nekur neder! Tā man arī sākumā bija, bet ar to jātiek galā, citādi nekas nevar sanākt,” sprieda Lūsis.
Jānis bija darbarūķis, viņš koncentrējās tikai uz sportisko attīstību un rezultātiem. Kolēģi stāsta, ka sporta dzīves laikā olimpietis ballītēs nav piedalījies un treniņu laikā pat mūziku fonā nav klausījies. Viņam vienmēr bija jāmācās, jātrenējas, tāpēc nekam citam laika īsti neatlika. “Acīmredzot man tāds raksturs – ja es ar kaut ko nodarbojos, tam arī atdodu sevi pilnībā,” atzina Lūsis. “Ja esmu izvirzījis kādu mērķi, tad, kamēr neesmu to sasniedzis, man nekas cits neeksistē.”
Vērtējot Lūša sasniegumus, eksperti atklāj viņa trumpjus – spēcīgs un samērīgs augums, skaidra galva, maksimāla koncentrēšanās un lieliska fiziskā sagatavotība. Tiek pieminēts arī cits fenomens – savdabīga, gandrīz vai unikāla šķēpmešanas tehnika. Tā, kā šķēpu meta Jānis Lūsis, to nedarīja neviens cits. Kustības bija mierīgas un plūstošas, līdz šķēps pēkšņi izlidoja kā no katapultas. Un tieši šī tehnika ļāva viņam valdīt šķēpa mešanas pasaulē gandrīz 15 gadu. Jāņa labākie metieni bija teju vai ideāli, daudzi sportisti pēc videoierakstiem mācījās mest šķēpu.
Visu stāstu lasi žurnāla “Latvijas Leģendas” jaunajā numurā. Vēl žurnālā lasi par aristokrāti, Latvijas vēstures pērli Elīzu fon der Reki, izcilo latviešu ķirurgu Viktoru Kalnbērzu, aktieri Arni Līcīti, dzejnieku Raini, leģendāru teātra izrādi Esplanādē un visu laiku labāko Latvijas tenoru Jāni Zāberu. Rubrikā “Leģendāra intervija” piedāvājam Sandras Landorfas sarunu ar aktrisi Baibu Indriksoni; intervija notika 2015. gadā.
