Latvijas hokeja izlasei izšķirošā cīņa par olimpisko ceļazīmi pret spēcīgo un neparocīgo Franciju

Abas favorītes turnīra gaitā jau apliecinājušas savu favorītu statusu, ja mājinieki ar 4:2 pieveica nedisciplinēto Slovēniju un ar 5:1 sakāva ukraiņus, tad francūži “Arēnā Rīga” pagaidām bijuši vēl pārliecinošāki - 7:2 sagrauta Ukraina (mača gaita gan līdz galam neatbilda rezultātam) un ar 5:1 apspēlēti diezgan sagurušie slovēņi.

22 gadu pauze

Francijas hokeja izlase ir patstāvīga elites divīzijas dalībniece pasaules čempionātā. Tajā francūži spēlē kopš 2008. gada. 2019. gadā Francija izkrita no elites, taču vispirms talkā nāca Covid-19 pandēmija un nenotikušais čempionāts 2020. un 2021. gadā, bet pēcāk Krievijas invāzija Ukrainā, kāpēc no Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) rīkotajiem turnīriem tika diskvalificētas Krievijas un Baltkrievijas hokeja izlases. Tas ļāva Francijai atgriezties elites čempionātā.

Labākais rezultāts gūts 2014. gadā Minskā, kad tā vienīgo reizi spēlējusi ceturtdaļfinālā. Vairākkārtīgi Francijai pasaules čempionātu ietvaros bijušas spēles pret Latviju un kopš 2015. gada tās allaž bijušas ļoti sīvas. Pirmās trīs uzvaras tika gūtas samērā komfortabli – 1997. gadā ar 6:2, 1999. gadā ar 8:5, bet 2009. gadā ar 7:1.

Tālākajos mačos jau nācies krietni piepūlēties. 2013. gadā latvieši bija pārāki ar 3:1, bet divus gadus vēlāk piedzīvojusi vienīgo zaudējumu pret Franciju elites divīzijā, piekāpjoties pēcspēles metienos ar 2:3. Toreiz Latvija bija tuvu tam, lai vispār izkristu no elites divīzijas. Pie rezultāta 2:2 dažas sekundes līdz pamatlaika beigām, spēlējot vairākumā, kļūdījās Kristaps Sotnieks, kas ļāva Francijas uzbrucējam Žuliēnam Derosjē izslidot izgājienā pret Edgaru Masaļski. Tobrīd Latvijas pirmais numurs vārtos nebija caursitams, kas ļāva izcīnīt vajadzīgo vienu punktu un palikt elitē.  

Pēdējo reizi komandas pasaules čempionātos tikušās nesen – 2024. gada maijā. Toreiz uzvarētājs noskaidrojās papildlaikā, tā pēdējā sekundē laimīgus divus punktus Latvijai atnesot kapteinim Kasparam Daugaviņam. Komandas savstarpēji cīnījušās arī olimpiskajā kvalifikācijā – cīņā par vietu 2022. gada spēlēs Latvija izšķirošajā spēlē uzvarēja tikai ar 2:1, bet 2013. gadā, cīnoties par vietu 2014. gada spēlēs Sočos, tā ieguva vajadzīgo punktu, zaudējot papildlaikā ar 2:3. Abas bija arī grupā, kad iekļuva Soltleiksitijas spēlēs, toreiz nospēlējot neizšķirti 1:1.

Tieši 2002. gada ziemas spēles Soltleiksitijā bijusi pēdējā reize, kad Francija startējusi ziemas olimpiskajās spēlēs. Toreiz priekšsacīkšu B grupā francūži spēlēja neizšķirti pret Šveici (3:3) un zaudēja Baltkrievijai (1:3), kā arī Ukrainai (2:4). Cīņā par 13. vietu tā ar 1:7 kapitulēja Slovākijai, olimpiskās spēles noslēdzot pēdējā, 14. vietā.

Merzļikina komandas biedrs un meistarīgi veterāni

Francijas izlasē pēc pasaules čempionāta notika izmaiņas treneru štābā. Par galveno kļuva ilggadējais valstsvienības uzbrucējs Joriks Treijs, kurš izlases sastāvā piedalījies 13 pasaules čempionātos, kā arī pēdējā dalības reizē olimpiskajās spēlēs.

Lai iekļūtu olimpiskajās spēlēs, Francija sakopojusi praktiski labākos spēkus. Vienīgais nopietnais iztrūkums ir 28 gadus vecais Kevins Bozons, kurš nevarēs spēlēt krona slimības dēļ. Viņš jau vairākas sezonas spēlē Šveices augstākās līgas vienībā “Ajoie”, pagājušajā sezonā iekrājot sešus punktus (4+2).

Ja iztrūkst Bozons, tad ierindā ir citi Francijas vadošie spēlētāji ar veterāniem Pjēru Eduāru Belmāru, Sašu Treju (galvenā trenera brāli) un Stefanu da Kostu priekšgalā. 39 gadus vecais Belmārs iepriekšējo sezonu pavadīja Sietlas “Kraken”, kuras sastāvā 40 spēlēs tika pie septiņiem punktiem (4+3). Karjeras laikā viņš Nacionālajā hokeja līgā (NHL) spēlējis arī tādās komandās kā Filadelfijas “Flyers”, Kolorādo “Avalanche”, Lasvegasas “Golden Knights” un Tampabejas “Lightning”. 35 gadus vecais da Kosta ilgstoši pārstāv dažādus Kontinentālās hokeja līgas klubus, pēdējos gados to darot Jekaterinburgas “Avtomobilist” sastāvā (18+36 60 2023./2024. gada sezonas spēlēs), joprojām esot starp rezultatīvākajiem okupantu līgas spēlētājem. Tikmēr 36 gadus vecais Trejs pēc laika dažādās Eiropas līgās jau piecas sezonas spēlē mājās “Grenoble” rindās (15+18 pagājušās sezonas 40 spēlēs).

Pieraksts NHL ir diviem Francijas izlases uzbrucējiem – Aleksandram Teksjē un Pjērikam Dubē. Teksjē kopš 2018./2019. gada sezonas pārstāvēja Kolumbusas “Blue Jackets”, esot arī Elvja Merzļikina komandas biedrs. Pagājušajā sezonā viņam 30 rezultativitātes punkti 78 mačos (12+18), bet starpsezonā Teksjē pārcēlies uz Sentluisas “Blues”. 23 gadus vecais Dubē atrodas Vašingtonas “Capitals” sistēmā, iepriekšējās sezonas laikā piedzīvojot debiju hokeja Mekā. Vairāk gan viņš spēlēja AHL Heršijas “Bears” rindās, kļūstot par Kaldera kausa ieguvēju.

Amerikas hokeja līgā (AHL) pieraksts ir arī raženajam uzbrucējam Žistēnam Adamo (198 centimetri). Pagājušo sezonu Adamo pavadīja Pitsburgas “Penguins” fārmklubā Skrentonā, tiekot pie četriem punktiem. Nākamajā sezonā viņš Ziemeļamerikā vairs nespēlēs, jo ir vienojies par līgumu ar Čehijas augstākās līgas komandu “Trinec”. Starp uzbrucējiem Čehijā spēlē Valentēns Klero un Žordans Perē, bet Šveicē – Tims Bozons un Florāns Duē.

Vārtsargu līnijā izvēle būs starp trim hokejistiem – Žiljēnu Žinkā, Kantēnu Papijonu un Antuānu Kelleru. Žinkā iepriekšējo sezonu pavadīja Austrumkrasta hokeja līgā (ECHL) un AHL klubos, bet pasaules čempionātā vārtos stājās trijās spēlēs (87,9% atvairīti metieni, 4,19 ielaistas ripas spēlē). Nākamajā sezonā Žinkā spēlēs Eiropā un būs Kaspara Daugaviņa, kā arī Renāra Krastenberga komandas biedrs “Michalovce” komandā. Kventins Papijons bija Francijas vārtsargs abās iepriekšējās olimpiskās kvalifikācijas spēlēs. Viņš pagājušo sezonu pavadīja vietējās līgas klubā “Bordeaux”, bet 2024. gada pasaules čempionātā vārtos stājās četrās spēlēs (3,68 ielaistas ripas, 91,6% atvairīti metieni). Trešā vārtsarga loma atvēlēta 19 gadus vecajam Kelleram, kurš pēc sezonas Kvebekas junioru hokeja līgā nākamajā gadā pievienosies Šveices komandai “Lausanne”.

Zaudējumi abās pārbaudes spēlēs

Francija plānveidīgi gatavojusies olimpiskās kvalifikācijas turnīram. Pirmie treniņi notika jau jūlijā, bet Norvēģijā pēdējais sagatavošanās posms. Tieši pret norvēģiem Francijas izlase aizvadīja vienīgās divas pārbaudes spēles pirms turnīra, abās zaudējot (0:9, 2:3 pagarinājumā). Tiesa, pārbaudes mačos nepiedalījās vairāki būtiski spēlētāji, kuri izlasei pievienojās tikai Rīgā.

Tas gan nav liedzis pārliecinoši uzsākt turnīru. Ceturtdien pirmajā spēlē Francija jau otrās trešdaļas vidū bija iemetusi piecas ripas ukraiņu vārtos, tādējādi noņemot jautājumus par jebkādu intrigu spēlē. Arī pret slovēņiem francūži ātri vien izšķīra mača uzvarētāja likteni.

Tieši 1. septembra vakarā noskaidrosies, kura komanda – Francija vai Latvija -, izcīnīs vietu Itālijā gaidāmajās olimpiskajās spēlēs. Nav gan izslēgts, ka ar zaudētāji varētu tikt pie ceļazīmes, tur gan ļoti būtiska ir pēdējā mača vārtu starpība un notiekošais citās grupās. Pagaidām agresorvalsts Krievija, kur IIHF absurda dēļ (katrs neaizvadītais pasaules čempionāts tiek pielīdzināts pēdējā aizvadītā čempionāta rezultātam – trešajai vietai. Ņemot vērā rangu, Krievijas hokeja izlase pagaidām ir iekļauta Milānas-Kortīnas olimpisko spēļu dalībnieku vidū, tomēr oficiālais lēmums vēl nav pieņemts.

Ja Krievijai neļaus piedalīties olimpiskajās spēlēs (kas būtu tikai loģisks lēmums), tad pie iespējas tiks arī labākā no trīs kvalifikācijas turnīru otrajām vietām. Francija pagaidām ir E apakšgrupas līdere ar 6 punktiem un vārtu attiecība +9, Latvijai ir 6 punkti un +6. D grupā mājiniecei Slovākijai ir 6 punkti un +5, kamēr Kazahstānai 6 punkti un +4. Savukārt F grupā Norvēģijai ir 6 punkti un +6, kamēr mājiniekiem Dānijai 5 punkti un +3. Arī citās grupās trešajā kārtā spēkosies turnīra līdervienības, kas noskaidros olimpisko ceļazīmju ieguvējus.