Kāpēc nepārspējamais Duplantiss pasaules rekordu labo par vienu centimetru un tikai vienu reizi? Tam ir ļoti racionāls iemesls

Spožas personības un izcili atlēti, bet vien 24 gadus vecā Duplantisa ērā sacensības kļuvušas mazliet vienveidīgas: ierodas sportisti, sacenšas par otro vietu, Mondo (zviedra iesauka) viņus apsteidz un tas pārņem sektoru savā pārziņā, lai cīnītos ar sevi (jeb dažādiem rekordiem).

Parīzes olimpiskās spēles nebija izņēmums Duplantiss pārliecinoši pārspēja grieķi Emanuli Karalisu un amerikāni Semu Kendriksu un uzsāka cīņu ar sevi jeb vieglatlētikas vēsturi. Vispirms pārliecinoši tika labots olimpiskais rekords, kas uz īsu brīdi bija 6 metri un 10 centimetri, bet tad pienāca kārta pašam Mondo piederošajam pasaules rekordam, ko zviedram trešajā piegājienā izdevās veiksmīgi labot par vienu centimetru un tagad nostādīja 6 metru un 25 centimetru augstumā.

Daži sporta līdzjutēju cer, ka Duplantiss varēt turpināt sacensības un censties pacelt pasaules rekordu vēl neticamākos augstumos, tomēr tā nenotika un olimpiskā kārtslēkšana beidzās. Daži jutās mazliet vīlušies, tomēr tam ļoti pamatots iegansts.

Duplantiss droši vien vēl nebija tik noguris un varētu mēģināt sasniegt vēl iespaidīgāku pasaules rekordu, taču, kā izrādās,  vieglatēti par katru labotu pasaules rekordu saņem 100 000 ASV dolāru (92 000 eiro). Šis arguments noteikti izskaidro, kāpēc kārtslēkšanā rekorda labošana allaž notiek tikai viena centimetra diapazonā, tomēr neatbild, kāpēc 80 000 klātbūtnē “Stade de France” netika mēģināts nopelnīt vēl 100 000 dolāru.

Tomēr, kā ziņo "Forbes", rekordu labošanā ir tāds papildu nosacījums, ka naudu var saņemt tikai par vienu labotu rekordu konkrētā disciplīnā vienu sacensību ietvaros. Īsi sakot, ja Duplantiss vēlreiz labotu rekordu viņš tik un saņemtu 100 000 ASV dolāru. ,

"Tāds sportists kā Duplantiss, kurš to izprot, apzinās, ka var palielināt savu finansiālo turību, nogaidot, lai vēlreiz labotu pasaules rekordu," piebilsts ziņojumā.