Patiesība par meliem: olimpiskā iekļaušana šķeļ vēl vairāk nekā vieno
Pēc Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas kaislības virmoja visā pasaulē. Vieni saskatījuši kristietības zaimošanu un “deģenerātu izrādi”, otri uzskata, ka šovs bijis krāšņs un izdevies un bieži vien abas puses gāna viena otru.
Pie gara galda Jēzu ar 12 apustuļiem nomainījuši frīkaini kvīri, tāds daudziem ir secinājums par redzēto – izraisīta asociācija ar Leonardo da Vinči slaveno fresku “Pēdējais vakarēdiens”, tapušu 15. gadsimta beigās. Šī bija tikai viena aina no četras stundas garās ceremonijas, bet reakcija ir visskaļākā tieši uz to.
Vieniem zaimi, citiem teātris
Režisors Alvis Hermanis “Facebook” ierakstījis: “Olimpisko spēļu atklāšanas režijas galvenais uzdevums bija būt maksimāli politkorektiem un iekļaujošiem. It īpaši labi tas izdevās ar parodiju par svēto vakarēdienu, jo izdevās uzreiz vienā piegājienā aizvainot 2,4 miljardus kristiešu, kas ir 31% no zemeslodes iedzīvotājiem. Parodijas par musulmaņu reliģiju šoreiz izpalika, tā ka iekļaušana līdz galam tomēr nesanāca.”
“Maza meitene kopā ar gejiem, lesbietēm, transpersonām un kvīriem – tā nav pedofilu balle, bet Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija. Pasaule ir sajukusi prātā,” tvītoja Krišjānis Kļaviņš, aicinot nepieļaut to Latvijā.
“Kāds sakars tam karnevālam ar sportu, atlētismu, veselību un skaistumu? Tās ir vai nav olimpiskās spēles?! Dažādība? Labi. Tad tiem citādākajiem arī vajadzēja parādīt savu veselīgo un sportisko dzīvesveidu, nevis resnule, zils tirliņš un citi ķēmi...” “Facebook” skarbi komentē Endija Dzilna.
Ir arī pretēji viedokļi. Anita Galiņa: “Kolosāls šovs – radoši, ar plašu tvērienu, pavisam citādāks, nekā bija redzēts līdz šim. Franči malači, drosmīgi!”
Malda Aija Siliņa: “Mani tas netraucēja, jo tas bija tikai teātris.” Egils Lauters: “Izcili labs priekšnesums. Francijas vēsture, kultūra, tradīcijas, sasniegumi un mūsdienu atspoguļojums atklāšanas ceremonijā. Mietpilsoņu (visā pasaulē) jūtas tika aizskartas ar Patiesības parādīšanu “Kādi Mēs esam TE un TAGAD!”
Ja nejūsmo, tad vatņiks
Ja arī režisors savdabīgo scēnu ar LGBT+ eksponēšanu bija domājis kā vēstījumu par iekļaujošu sabiedrību, iznākums drīzāk vairojis abpusēju naidīgumu. Nosaukšana par mietpilsoņiem vēl ir maigs veltījums tiem, kas nesaprot mākslu. Sociālajos tīklos viņus dēvē arī par vatņikiem, tarakāniem un gandrīz vai Kremļa piekritējiem.
Tomēr sašutuši nav tikai tie latvieši, kas netiekot vaļā no padomiskās domāšanas. Itālijas premjerministrs Mateo Salvīni redzēto nosauca par aizvainojošu miljardiem kristiešu. “Šajā ceremonijā diemžēl ir iekļautas izsmiekla un ņirgāšanās ainas par kristietību, par ko mēs paužam ļoti dziļu nožēlu,” teikts Francijas katoļu bīskapu konferences paziņojumā.
ASV advokāte Dženna Elisa, kas piedalījās Donalda Trampa 2020. gada vēlēšanu kampaņas komandā, tvīto, ka “Jēzu nomainīja aptaukojusies sieviete, kamēr kvīri un transi (ieskaitot bērnu!) atainoja viņas apustuļus”. Elisa ceremonijā saskatījusi atklātu “pagānisma un sātanisma simbolismu”.
Franču feministe atzīstas kaunā
Kā jau varēja gaidīt, daudzi sašutušie pārstāv konservatīvo labējo spārnu, bet ne tikai. “Tātad visa pasaule aptver, cik tālu Francija ir aizgājusi transpropagandā. Man ir tāds kauns par to, kāda kļūst mana valsts,” vietnē X raksta francūziete Mārgareta Sterna – rakstniece, grāmatas “Transmania” līdzautore un feministe.
Viņai ir 33 gadi, tātad nebūtu arī saucama par vecu kraķi, kas nekā nesaprot no mūsdienām. Turklāt Sterna ir piedalījusies LGBT aizstāvības akcijās, tostarp Tunisijā, un šajā valstī pacelt varavīksnes karogu ir daudz riskantāk nekā dīvainā skatā uzstāties Parīzē. Viņai laimējās tikt cauri ar sešu stundu arestu un izraidīšanu.
Olimpa dievi, nevis Kristus apustuļi
Un ko saka paši ceremonijas rīkotāji? Olimpisko spēļu oficiālajā X kontā pausts, ka bija domāta atsauce nevis uz “Pēdējo vakarēdienu”, bet gan sengrieķu auglības un vīna dievu Dionīsu. Šajā ziņā par pagānismu ir taisnība.
Mākslas pazinēji aicina atslābt – šī esot atsauce uz holandiešu gleznotāja Jana Harmensa van Beilerta gleznu “Dievu svētki” (1635) – divpadsmit Olimpa dievi svin Tetīdas un Pēleja, Ahilleja nākamo vecāku, kāzas.
Priekšplānā gozējās zilā nokrāsots Dionīss ar ziedu vainagu galvā, lomā iejutās franču aktieris un dziedātājs Filips Ketrīns. Galda vidū ar kroni galvā bija domāts mākslas aizbildnis sengrieķu mitoloģijā Apollo (nevis Jēzus Kristus) – tēloja Francijas lesbiešu aktīviste, dīdžeje Barbara Buča, nodēvēta par LGBT ikonu, kas gādāja par mūziku ceremonijas dažādības sadaļai.
“Dāmas un kungi, dziļi ieelpojiet, tad atslābiniet savu stulbumu un palaikam atveriet kādu mākslas grāmatu (Bībele neskaitās),” “Facebook” iesaka Inga Agnese Kondrāte.
Gribējuši visus iekļaut
Organizatori atvainojušies tiem, kurus aizskāra atklāšanas ceremonija, un noliedz “jebkādu nodomu izrādīt necieņu kādai no reliģiskajām grupām”.
Parīzes olimpisko spēļu orgkomitejas vadītājs Tonijs Estanguets paudis: “Mēs iztēlojāmies ceremoniju, kas parādītu mūsu vērtības un principus, tāpēc sniedzām apņēmības pilnu vēstījumu.” Šovā bijusi vēlme popularizēt LGBTQ+ un arī sieviešu tiesības, pēdējās gan uz kvīru fona diez ko manāmas nebija.
“Tā ir Francijas ceremonija Francijas spēlēm – tāpēc mēs uzticējāmies mūsu mākslinieciskajam vadītājam. Mums Francijā ir vārda brīvība, un mēs gribējām to aizsargāt,” argumentē Estanguets.
Ceremonijas mākslinieciskais vadītājs Tomā Žolī paudis neizpratni par negatīvo reakciju un noraida ieceri kādu aizvainot, izsmiet vai šokēt: “Mūsu ideja bija iekļaušana. Protams, kad mēs gribam visus iekļaut un nevienu neizslēgt, rodas jautājumi. (..) Mums Francijā ir mākslinieciskā brīvība. Mums Francijā ir paveicies dzīvot brīvā valstī.”
Daudz tiesību, bet ne visiem
Žolī arī uzsver: “Mums ir tiesības mīlēt to, ko mēs vēlamies. Mums ir tiesības nelūgt Dievu. Mums ir daudz tiesību, un to es gribēju pateikt.”
Skan cēli, taču Francijas olimpiskajā basketbola komandā vieta neatradās jaunajai sporta zvaigznei Diabai Konatē. Iemesls nebija nepietiekami laba prasme mest grozā, bet gan hidžābs – musulmaņu sieviešu lakats, kas nosedz matus. Francijas Basketbola federācija ir aizliegusi to valkāt sporta arēnās. Olimpiskajās spēlēs gan atļauts izņēmums citu valstu sportistēm.
Francijā sekulārisms ir sava veida reliģija, un jebkādi ticības simboli daudzviet ir aizliegti – te iekļaušana beidzas. Acīmredzami, ka ar dažādību saprasts vienīgi LGBT+ virziens, nevis pasaules tautu, tradīciju, reliģiju plašā palete.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Olimpiskā iekļaušana šķeļ vēl vairāk, nevis vieno” saturu atbild Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.
