"Deģenerātu ārprāts! Mums tas nav jāpieņem!" ļaudis sašutuši par "frīkšovu" olimpisko spēļu atklāšanā

Soctīklā "X" lasāmi neskaitāmi sašutuma pilni ieraksti:

"Tātad visa pasaule aptver, cik tālu Francija ir aizgājusi trans- propagandā. Man ir tāds kauns par to, kāda kļūst mana valsts," raksta kāds soctīkla "X" lietotājs.

"Būdama patiesi patriotiska franču meitene, es di-solidarizējos no šī frīkšova un atvainojos jums, pasaulīt!"

Kāds cits komentētājs rakstīja: "Francija ir oficiāli kritusi."

"Tas ir traki. Atklājot savu pasākumu, Jēzu un viņa mācekļus pēdējās vakariņās nomaina pret dragkvīniem."

"Cilvēki aicina boikotēt olimpiādi. Ko tu domā?"

Jau vēstīts, ka valstu parāde Sēnas upē sākās pie Austerlicas tilta un noslēdzās Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot aptuveni 300 000 skatītājiem. 

Latvijas delegācija bija 42. laivā un delegācijas karoga turētāji bija pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbolists Nauris Miezis. Lielākā daļa latviešu sportistu gan nepalika līdz ceremonijas beigām, lai izvairītos no saaukstēšanās.

Atklāšanas ceremonijā piedalījās apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Ceremonijas noslēgumā pie Eifeļa torņa norisinājās gaismas šovs un pēc tam tika iedegta 2024.gada vasaras olimpisko spēļu uguns, simbolisko stafeti veicot vairāku sportistu grupai. Olimpiskā uguns, kuru iededza vieglatlēte Marija Žozē Pereka un džudists Tedijs Rinērs, ar gaisa balonu pacēlās gaisā.

Klātienē ceremoniju vēroja arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Parīze un Londona ir vienīgās pilsētas, kurās olimpiskās spēles ir notikušas trīsreiz. Parīzē spēles ir notikušas arī 1900. un 1924.gadā.

Parīzei olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2017.gada 13.septembrī, kad Parīze kļuva par 2024.gada un Losandželosas - par 2028.gada spēļu organizētājām. Kopā ar Parīzi uz 2024.gada spēļu rīkošanu pretendēja arī Losandželosa, Hamburga, Roma un Budapešta.

Olimpiskās spēles Francijas galvaspilsētā norisināsies līdz 11.augustam, turklāt ne tikai Francijas galvaspilsētā, bet arī 16 citās vietās, ieskaitot Francijas aizjūras teritoriju Franču Polinēziju. Spēļu programmā ir iekļauti 32 sporta veidi, un tiks sadalīti 329 medaļu komplekti.

Šoreiz kopš iepriekšējām vasaras sporta spēlēm ir pagājuši vien trīs gadi, jo Covid-19 pandēmijas dēļ Tokijas spēles tika pārceltas no 2020. uz 2021.gadu.

2028.gadā sportisti pulcēsies Losandželosā, bet 2032.gadā - Austrālijas pilsētā Brisbenā.

Pēc olimpiskajām spēlēm turpat Parīzē no 27.augusta līdz 8.septembrim norisināsies paralimpiskās spēles.

Parīzes spēlēs Latviju pārstāvēs 29 sportisti 14 sporta veidos: 3x3 basketbolā, BMX superkrosā un frīstailā, daiļlēkšanā, jāšanas sportā, kalnu riteņbraukšanā, ložu šaušanā, modernajā pieccīņā, peldēšanā, pludmales volejbolā, svarcelšanā, šosejas riteņbraukšanā, tenisā un vieglatlētikā.

Latvijas olimpiskās komandas sastāvs Parīzes olimpiskajās spēlēs:

Zigmārs Raimo, Francis Lācis, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis (visi - 3x3 basketbols), Līna Mūze-Sirmā, Anete Sietiņa, Agate Caune, Gunta Vaičule, Rūta Kate Lasmane, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs (visi - vieglatlētika), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Daniils Bobrovs, Ieva Maļuka (abi - peldēšana), Džeja Patrika (daiļlēkšana), Toms Skujiņš, Anastasija Karbonāri (abi - šosejas riteņbraukšana), Mārtiņš Blūms (kalnu riteņbraukšana), Veronika Monika Stūriška, Kristens Krīgers (abi - BMX superkross), Ernests Zēbolds (BMX frīstails), Tīna Graudiņa, Anastasija Samoilova (abas - pludmales volejbols), Aļona Ostapenko (teniss), Kristaps Neretnieks (jāšanas sports), Agate Rašmane, Lauris Strautmanis (abi - ložu šaušana), Ritvars Suharevs (svarcelšana).