Blaževiča pārsteigta, ka viņas rezultāts 200 metros bija konkurētspējīgs Latvijas čempionātā

Uzvarētājas Latvijas čempionātā Beātes Bukas rezultāts 200 metros priekšskrējienā bija 24,91 sekunde, bet par sekundes simtdaļu priekšskrējienu ātrāk veica Vendija Mauriņa, kura finālā nestartēja. Turklāt Blaževiča 200 metrus 24,66 sekundēs veica ar pretvēju 0,8 metri sekundē, bet Mauriņai bija 0,8 metru sekundē pavējš.

"Startēšu divās distancēs - 100 metru barjerskrējienā un 200 metros. Par 200 metriem biju nedaudz pārsteigta, jo negaidīju, ka mans rezultāts varētu būt konkurētspējīgs Latvijas čempionātā," priecīga ir Blaževiča. "Man piedāvāja, un es ļoti priecājos, jo tās būs divas dažādas disciplīnas divās sacensību dienās."

Viņa pamatoti lēš, ka lielākas iespējas šonedēļ sasniegt augstu vietu būs barjerotajā distancē: "Mans personiskais rekords 100 metru barjerskrējienā ir viens no maniem vērtīgākajiem daudzcīņas disciplīnu rezultātiem, šī disciplīna man dod visvairāk punktu un ir viena no manām mīļākajām disciplīnām."

Latvijā Blaževiča šobrīd ir ātrākā 100 metru barjerskrējēja, bet 200 metros ir otrā aiz olimpietes Guntas Vaičules.

"Vaičule skrien ātrāk, daudz ātrāk," atzīst vieglatlēte.

Vasaras sezonā Blaževiča ASV startēja divās septiņcīņas sacensībās, kļūstot par Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) "Big 12" konferences čempioni un izcīnot trešo vietu NCAA čempionātā.

"Aprīlī guvu nelielu traumu - savainoju kājas aizmugures muskuli," par apstākli, kura dēļ pēdējā sezona Teksasas Universitātes Ostinā studentei izvērtās grūta, atklāj Blaževiča. Savainojuma dēļ viņa nevarēja startēt "Mt. SAC Relays" sacensībās Kalifornijā, kurās "varēja dabūt ļoti labus ranga punktus", kaut arī pirms tam viņa bija sasniegusi teicamu sportisko formu.

Pēc atpūtas treniņprocess bija jāsāk no jauna.

Ziemas sezona sportistei iznāca intensīva, to vainagojot ar trešo vietu NCAA čempionātā.

"Biju priecīga, taču šī man jau bija ceturtā vai piektā trešā vieta. Diemžēl tas ir augstākais, ko man sanāca sasniegt koledžā, kaut es vienmēr cerēju uz uzvaru. Un es zinu, ka varēju, bet pieņemu, ka tas tā bija lemts," sasniegto Teksasas Universitātes Ostinā rindās apkopo Blaževiča.

Pēc Valsts prezidenta balvas sportiste atpūtīsies un augustā dosies atpakaļ uz ASV, lai turpinātu studijas Ilinoisas Universitātē. Viņa ir pateicīga par iepriekšējās augstskolas ieguldījumu latvietes rezultātu izaugsmē, taču uzskata, ka viņai bija vajadzīgas pārmaiņas, jo izaugsme bija apstājusies.

"Mērķi ir augsti - gribu beidzot Gecisā nostartēt," par plāniem, kas saistīti ar startu par daudzcīņnieku maču meku uzskatītajā Austrijas pilsētā, stāsta Blaževiča. "Un jātiek uz pasaules čempionātu Tokijā."

Sportiste atzīst, ka nav pārliecināta, vai Valmierā ir startējusi Valsts prezidenta kausā, taču viņa zina, ka mamma Jeļena Blaževiča ir startējusi šajās sacensībās. Trīssoļlēcēja un tāllēcēja Blaževiča 1996. un 1997.gadā kļuva par augstvērtīgākā rezultāta autori un ieguva individuālo kausu.

"Mājās mums ir tāds plaukts, kur stāv gan manas, gan mammas trofejas, un lielākās un skaistākās ir tieši no Valsts prezidenta balvas," stāsta vieglatlēte.

"Man ir gods uzvilkt Latvijas formu, bet šogad tā diemžēl būs vienīgā reize, kad tas notiks," saka Blaževiča, kura Eiropas čempionāta laikā startēja NCAA čempionātā un Parīzes olimpiskajām spēlēm nekvalificējās.

Viņa cer, ka būs izdevies atjaunojusies pēc Latvijas čempionāta daudzcīņā, ceturtdien aizvadot pirmo pilnvērtīgo treniņu.

"Šosezon vēl neesmu startējusi individuālajās disciplīnās. Tāpēc man ir ļoti interesanti, cik ātri es varu noskriet 200 metrus ar "svaigām kājām", nevis pēc veiktiem trim daudzcīņas veidiem," stāsta Blaževiča. "Ceru pietuvoties saviem sezonas labākajiem rezultātiem un, protams, personiskajiem rekordiem."

100 metru barjerskrējiens notiks sestdien, bet 200 metru skrējiens - svētdien.

Sportisti divu dienu sacensībās cīnīsies gan par uzvaru komandu vērtējumā, gan pirmo vietu savā disciplīnā, gan augstvērtīgāko rezultātu vīriešu un sieviešu konkurencē.

30. Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā, kas vienlaikus ir 61. Baltijas valstu čempionāts, Jāņa Daliņa stadionā norisināsies no 6.jūlija līdz 7.jūlijam, Latviju pārstāvot diviem sportistiem katrā disciplīnā. Latvijas izlases sastāvu dalībai šajās sacensībās ir apstiprinājusi LVS Treneru komisija.

Sacensībās sieviešu konkurencē Latviju pārstāvēs Elizabete Kociņa, Madara Lungeviča, Kristīne Blaževiča, Beāte Buka, Līga Velvere, Invida Mauriņa, Līga Velvere, Elīna Gumarova, Amanda Radava, Marta Luize Pētersone, Alise Petrova, Madara Lungeviča, Kitija Zaula, Emmija Ivule, Laura Ozola, Albertīna Rudņeva, Modra Liepiņa, Brigita Mūrniece-Krišāne, Kitija Paula Melnbārde, Adriana Krūzmane, Rūta Kate Lasmane, Ieva Turķe, Patrīcija Jansone, Sofija Petrova, Luīze Geistarde, Anna Gulbe, Dace Šteinerte, Vineta Krūmiņa, Anna Gulbe, Elīna Lazdoviča, Katrīna Sirmā, Elza Lazdiņa, Paula Kļaviņa, Sima Aškinezere, Elizabete Kociņa, Madara Lungeviča, Vendija Mauriņa un Daniela Lasmane.

Sacensībās vīriešu konkurencē Latviju pārstāvēs Oskars Grava, Rinalds Valts Zariņš, Aleks Pelcmanis, Mikus Pētersons, Aleksandrs Tiščenko, Emīls Lamba, Oskars Bambals, Ņikita Bogdanovs, Kristers Kudlis, Ņikita Bogdanovs, Dmitrijs Serjogins, Lauris Lapsa, Ralfs Zazerskis, Jānis Bērziņš, Dmitrijs Ļašenko, Iļja Zilis, Edgars Šumskis, Rojs Puks, Raivo Saulgriezis, Arnis Rumbenieks, Sandis Dzenītis, Emīls Bangevics, Sandis Dzenītis, Elvijs Misāns, Valters Jansons, Daniels Ģiedris, Edgars Berķis, Ralfs Eduards Gauja, Aleksandrs Volkovs, Artūrs Ozols, Igors Sokolovs, Edgars Gailis, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs, Mareks Ārents, Oskars Grava, Roberts Jānis Zālītis, Aleks Pelcmanis, Rinalds Valts Zariņš, Mikus Pētersons, Aleksandrs Tiščenko, Dmitrijs Ļašenko un Iļja Zilis.

2023.gadā par uzvarētājiem ar 279 punktiem kļuva Igaunijas vieglatlēti, otrajā vietā ar 269 punktiem finišējot Latvijai un trešajā ar 245 punktiem - Lietuvai.

Individuālos kausus par vērtīgāko rezultātu sasniegšanu izcīnīja Arnis Rumbenieks 10 000 metru soļošanā un Rūta Kate Lasmane trīssoļlēkšanā.

No pirmajām Valsts prezidenta balvas vieglatlētikā sacensībām 1995.gada 17.jūlijā Jāņa Daliņa stadionā Valmierā to patrons ir Valsts prezidents.