Tiesas prāva ar šokējošu spriedumu. Amerikāņu futbola leģendas Simpsona lieta

Orientala Džeimsa Simpsona lieta radīja ļoti plašu sabiedrisku rezonansi – slepkavību izmeklēšanai un tiesas procesam sekoja teju ikviens amerikānis. Katru dienu sabiedrība tika informēta par jauniem pierādījumiem un negaidītiem pavērsieniem lietas izmeklēšanā. Mediju pieaicinātie eksperti analizēja visniecīgāko informāciju un izvirzīja visneticamākās versijas, bet bulvārprese pievērsa uzmanību dažādām baumām un tiesas procesa dalībnieku privātajai dzīvei. Futbola leģendas tiesas prāva kļuva par vienu no visu laiku iespaidīgākajiem mediju notikumiem; pēdējo sēdi, kurā pasludināja spriedumu, televīzijas kanālos vēroja vairāk nekā puse ASV iedzīvotāju.

Orientals Džeimss Simpsons jeb vienkārši O. Dž. Simpsons septiņdesmitajos gados bija viens no Amerikas populārākajiem sportistiem – Nacionālās futbola līgas superzvaigzne un Bufalo Bills komandas simbols. Savulaik viņš laboja vairākus NFL rekordus, tika atzīts par līgas un Visu zvaigžņu spēles labāko spēlētāju.

Ar pārsteidzošu brutalitāti

Pirms tiesas procesa Simpsona dzīvesstāsts bija viens no tiem, kuru amerikāņi ar lielu patiku stāstīja citiem, proti, Amerika ir lielo iespēju zeme, kur ikviens ar savu talantu un darbu var sasniegt augstas virsotnes. Simpsons bija audzis nabadzīgā ģimenē, turklāt viņam bija problēmas ar veselību, taču ar savu uzcītību un neatlaidību viņš kļuva par izcilu sportistu. Tomēr viņa dzīve vienā mirklī apgriezās ar kājām gaisā, kad viņu apsūdzēja par bijušās sievas Nikolas Braunas Simpsones un viņas drauga Ronalda Goldmana slepkavību. 

Tika noskaidrots, ka 1994. gada 12. jūnijā Nikola Brauna Simpsone vakariņoja kādā Losandželosas restorānā un tur nejauši atstāja brilles. Viņa zvanīja uz restorānu, un oficiants Ronalds Goldmans, kas bija Nikolas draugs, apsolīja aizvest brilles uz viņas mājām. Drīz pēc pusnakts tika atrasti abu līķi. Tos atklāja kaimiņš, kas bija izvedis pastaigā suni. Viņš izsauca policiju, kas nekavējoties ķērās pie notikuma izmeklēšanas.

Abi bija nogalināti ar daudziem naža dūrieniem un sakropļoti gandrīz līdz nepazīšanai. Simpsonei teju vai pilnībā bija nogriezta galva, uz ķermeņa bija daudzi naža dūrieni, savukārt Goldmanam bija vairākas nāvējošas brūces kaklā, krūtīs un vēderā, seja bija sagraizīta. Slepkavību vietā iegūtie pierādījumi – apavu nospiedumi, asins un matu paraugi – liecināja, ka iespējamais vainīgais var būt O. Dž. Simpsons, kurš tika aicināts labprātīgi pieteikties policijā.

 Noteiktajā laikā Simpsons neieradās, tāpēc tika izsludināts meklēšanā. 17. jūnija vakarā policisti ievēroja Simpsona drauga un bijušā komandas biedra Ela Koulingsa Ford Bronco džipu, kurā kā pasažieris atradās arī Simpsons. Policija sāka sekot un konstatēja, ka Koulings nemaz negrasās bēgt. Bija skaidrs, ka abi vīrieši cenšas iegūt vairāk laika, lai izdomātu, kā rīkoties tālāk. Policija sekoja no attāluma, jo Simpsons turēja pie savas galvas pistoli un draudēja izdarīt pašnāvību. Par incidentu tika informēti mediji, kas nekavējoties ieradās notikuma vietā. Simpsona vajāšanu tiešraidē translēja gan radiostacijas, gan televīzijas kanāli. Telekanāls NBC šī notikuma atspoguļošanai pat pārtrauca NBA finālsērijas piektās spēles tiešraidi, bet Simpsona bijušais treneris pa radio aicināja ciņu padoties. Kad pēc pāris stundām Simpsons piebrauca pie savas mātes mājas, policijai izdevās viņu pierunāt izkāpt no automašīnas un padoties.

Advokātu smagā artilērija

Līdz baisajām slepkavībām un krimināllietai O. Dž. Simpsona publiskais tēls bija ļoti pievilcīgs – skaists, sportisks, smaidīgs un labvēlīgs pret apkārtējiem. Bez augstprātības – gatavs jebkurā laikā dot autogrāfu un sniegt interviju. Pabeidzis sportista gaitas, Simpsons kļuva par populāru sporta komentētāju televīzijā, vēlāk veiksmīgi veidoja kinoaktiera karjeru, piedaloties vairākās Holivudas filmās. Vislielāko popularitāti viņš ieguva ar filmu Kailais ierocis, kurai sekoja vairāki turpinājumi. Tomēr Simpsona spožumam bija arī ēnas puses, kas kļuva zināmas pēc apsūdzības uzrādīšanas, piemēram, viņš nekorekti izturējās pret savu pirmo sievu, no kuras izšķīrās pēc nelaimes gadījuma, kad baseinā noslīka abu jaunākā meita. Saspringtas attiecības viņam izveidojās ar nākamo sievu – Nikolu.

Viņi apprecējās 1985., bet izšķīrās 1992. gadā. Atklātībā nonāca fakts, ka 1989. gadā Nikola bija zvanījusi uz policiju un lūgusi palīdzību, jo O. Dž. Simpsons bija draudējis viņu nogalināt. Kad policisti ieradušies Simpsonu mājās, viņi konstatējuši, ka Nikola ir piekauta. Tomēr vēlāk Nikola atsaukusi savu iesniegumu, tāpēc policija vairs nevarēja saukt O. Dž. Simpsonu pie kriminālatbildības.

Tiesas process par slepkavībām sākās 1995. gada janvārī. Apsūdzības uzturētāji bija sagatavojuši virkni pierādījumu par Simpsona vainu, ieskaitot DNS analīzes. Tā kā process atradās nemitīgā mediju uzmanības centrā, tiesnesis Lānss Aito, prokurore Mārsija Klārka un aizstāvības komanda ar advokātu Džoniju Kohreinu un Robertu Šapiro priekšgalā kļuva par ļoti populārām personām visā Amerikā. Uzmanības lokā pirmo reizi parādījās vēlāk labi zināmā ģimene – Kardašjanu dzimta, kuras patriarhs Roberts Kardašjans, Simpsona labs draugs, bija aizstāvības komandas sastāvā. Aizstāvība izvirzīja versiju, pie kuras palika visu procesa laiku, proti, Simpsona krimināllieta ir safabricēta, tā ir Losandželosas policijas sazvērestība pret izcilo sportistu rasistisku iemeslu dēļ. Tāpēc pierādījumiem nevar īsti ticēt.

Visvairāk pārmetumu tika Losandželosas policistam Markam Furmanam – viņš tika atzīts par neuzticamu liecinieku ar apšaubāmu un neobjektīvu liecību. Simpsona advokāti bija sarūpējuši gandrīz desmit gadu vecu interviju, kurā viņš, runājot par melnādainajiem, vairākas reizes bija lietojis rasistisko apzīmējumu nigers. Šīs intervijas ieraksta, kaut arī saīsināta, publiskošana vēl vairāk saasināja jau tā nokaitēto gaisotni ap Simpsona tiesas procesu.

Simpsona advokātu taktika bija aptuveni šāda – ja reiz Furmans ir aizspriedumains un neobjektīvs pret afroamerikāņiem, viņam nekādā gadījumā nedrīkst uzticēties konkrētajā lietā. Viņš ir falsificējis pierādījumus, lai iesēdinātu cietumā vienu no afroamerikāņiem, kurus tik ļoti necieš. 

Aizstāvība izmantoja arī citas metodes. Slepkavības vietā tika atrasts cimds, un DNS analīzes uzrādīja, ka asinis uz cimda gandrīz noteikti pieder Simpsonam, taču advokātus šis fakts nemaz nesamulsināja. Viņi centās noskaidrot elementāru lietu, proti, vai teorētiski ir kaut niecīga – kaut par tūkstošo vai desmit tūkstošo daļu – iespēja, ka tās tomēr nav Simpsona asinis? Apsūdzētāji bija spiesti atzīt – jā, ļoti niecīga iespēja tomēr pastāv. Ja reiz tāda pastāv, sprieda advokāti, tad jāņem vērā, ka tās var arī nebūt Simpsona asinis. 

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka slepkavības vakarā O. Dž. Simpsons bija aizlidojis uz Čikāgu, taču tas neko nenozīmēja, jo bija pieļaujams, ka uz Čikāgu viņš devies tūlīt pēc tam, kad paveicis slepkavības. Tiesā ļoti ilgi un detalizēti tika apspriests jautājums, kā Simpsons savainojis roku. Apsūdzība uzstāja, ka Simpsons to savainojis slepkavību laikā, taču futbolista advokāti apgalvoja, ka viņš roku sagriezis Čikāgā. Aizstāvība pat atrada vairākus lieciniekus, kas apgalvoja, ka redzējuši Simpsonu lidostā un viesnīcā ar nesavainotu roku, bet atpakaļceļā no Čikāgas uz Losandželosu jau ar sagrieztu roku.

Bija vēl kāda būtiska epizode – tika veikts eksperiments tiesas zālē. Viens no Simpsona advokātiem Džonijs Kokrens pārliecināja prokurora palīgu likt Simpsonam uzlaikot ādas cimdu, ko nozieguma vietā bija atstājis slepkava. Par spīti agrāk pieņemtajam lēmumam to nedarīt un citu prokuroru iebildumiem, ka cimds izmircis asinīs, vairākas reizes sasaldēts un atkal atsaldēts, šāds eksperiments tomēr notika. Kad cimdu Simpsona rokai uzvilkt neizdevās, sportista advokāti triumfēja.

Apsūdzība palika pie versijas, ka slepkavības veicis viens cilvēks, bet aizstāvība apgalvoja, ka divi. Aizstāvība nemaz necentās rast atbildi, kas nogalināja Nikolu Braunu Simpsoni un Ronaldu Goldmanu; tās uzdevums bija tikai radīt šaubas, vai to izdarījis Simpsons.

Melnie pret baltajiem

Tiesas procesam ieejot finiša taisnē, amerikāņu nācija ar lielu nepacietību gaidīja tā iznākumu. 1995. gada 3. oktobrī vienos pēcpusdienā zvērināto tiesa beidza apspriedi, kas bija ilgusi tikai nedaudz vairāk par trīs stundām. Gan apsūdzība, gan aizstāvība, gan daudzie televīzijas skatītāji bija pārliecināti, ka tik ātra sprieduma pieņemšana var nozīmēt tikai vienprātīgu Simpsona atzīšanu par vainīgu, tomēr visiem bija liels pārsteigums un pat apjukums, kad zvērināto tiesa atzina apsūdzēto Orentalu Džeimsu Simpsonu par nevainīgu. Vēlāk daudzi mediji šo spriedumu nodēvēja par šokējošu un sensacionālu.

Milzīgā sabiedrības uzmanība, kas bija pievērstaa Simpsona lietai, nerimās vēl ilgi pēc tiesas procesa beigām. Lielākā daļa juristu uzskatīja, ka savāktie pierādījumi pret Simpsonu bija ļoti pārliecinoši un viņam par attaisnošanu jāpateicas neprasmīgai apsūdzētāju rīcībai. Vinsents Buljozi, viens no slavenākajiem ASV prokuroriem, pēc prāvas beigām pārmeta apsūdzībai vairāku svarīgu pierādījumu nedemonstrēšanu un paviršu apsūdzības runas sagatavošanu. Turklāt šis tiesas process aktualizēja rasisma problēmu, jo amerikāņu attieksme pret notikušo bija krasi atšķirīga. Vēl 2004. gadā – gandrīz desmit gadu pēc notikušā – veiktās aptaujas parādīja, ka tikai nepilna trešdaļa aptaujāto tumšādaino amerikāņu uzskata O. Dž. Simpsonu par vainīgu, turot policiju un tiesu sistēmu aizdomās par nevienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā 87 procenti aptaujāto balto bija pārliecināti par Simpsona vainu un attaisnojošo lēmumu skaidroja ar prāvas gaitā mainīto zvērināto sastāvu. Spriedumu pieņēma tiesa, kas sastāvēja no desmit tumšādainajiem un tikai diviem baltajiem zvērinātajiem. Viņuprāt, attaisnošanu veicināja arī varas pārstāvju bailes no iespējamiem grautiņiem. Vēl svaigā atmiņā bija nekārtības Losandželosā 1992. gadā, kad melnādainie pilsētas iedzīvotāji sešas dienas protestēja pret to, ka baltie policisti piekāva aizturētu melnādaino. Saasinātais rasu jautājums un Losandželosas policijas departamenta zemais uzticamības kredīts sabiedrībā kļuva par šīs skandalozās tiesas prāvas galveno motīvu, sadalot nāciju divās daļās. Melnādainie uzskatīja O. Dž. Simpsonu par policijas sazvērestības upuri, bet baltie bija pārliecināti, ka viņš ir brutāls un bezkaunīgs savas baltādainās sievas slepkava.

Tiesas procesa laikā Simpsona lieta izvērtās ļoti plaši, pārkāpjot jurisprudences jomu. Amerikāņi sāka diskutēt par jautājumiem, par kuriem agrāk nebija pieņemts runāt. Mediju pieaicinātie eksperti apsprieda konfliktus un vardarbību, kas notiek jauktajās amerikāņu ģimenēs, kur viens no partneriem ir baltais, bet otrs melnais. Kļuva skaidrs – lai cik ļoti Amerika reklamētu vienlīdzību un vienādas tiesības visiem neatkarīgi no rases, rasisma problēma tomēr pastāv. Aptaujas uzrādīja, ka aptuveni 21 procents amerikāņu atbalsta rasismu un nekaunas par to publiski runāt – par spīti tam, ka rasisms ASV ir likumpārkāpums, par kuru draud kriminālatbildība. Ja agrāk lielākoties runāja par melnādaino diskrimināciju no balto puses, nu arvien vairāk pievērsta uzmanība tika pretējai tendencei, kad melnādainie diskriminē baltos. Bija versija, ka miljonārs Simpsons vienkārši ir nopircis sev nevainību. Viņš noalgojis izcilus advokātus, kas godam atstrādājuši lielos honorārus. Tas daudzus tracināja un nomāca, viņiem šķita, ka nodarīts liels kaitējums Amerikas justīcijai un taisnīgas tiesas principam. Populārs kļuva joks – ja jums ir pietiekami daudz naudas, varat mierīgi nosist savu sievu… Vairums balto uzskatīja –Simpsonu attaisnoja tikai tāpēc, ka viņš ir bagāts afroamerikānis. Savukārt vairums melnādaino bija pārliecināti – tieši tāpēc, ka Simpsons ir bagāts afroamerikānis, viņš vispār tika apsūdzēts.

Versijas par vainīgo

Gan tiesas procesa laikā, gan arī pēc tā tika izvirzītas dažnedažādas versijas – ticamas un neticamas. 2000. gadā amerikāņu privātdetektīvs Viljams Dīrs publicēja grāmatu O. J. Is Guilty but Not of Murder (O. Dž. ir vainīgs, bet ne slepkavībā), kurā izklāstīja savu versiju par notikušo. Viņaprāt, Simpsons nenogalināja abus upurus, taču neilgi pēc notikušā patiešām atradās nozieguma vietā un, visticamāk, zina, kurš ir īstais vainīgais, tomēr nevēlas to atklāt. Privātdetektīvs kā iespējamo vainīgo minēja tobrīd 24 gadus veco futbolista dēlu no iepriekšējās laulības Džeisonu Simpsonu. Savu versiju detektīvs pamatoja ar vairākiem faktiem, proti, Džeisons esot bijis grūti audzināms bērns ar noslieci uz vardarbību un naida lēkmēm, kuru novēršanai tika lietoti pat speciāli medikamenti. Slepkavības laikā Džeisonam nav bijis alibi, turklāt viņš mēdzis sev līdzi nēsāt nažus, kas bijuši ļoti līdzīgi slepkavības ierocim. Pēc Dīra grāmatas tika uzņemta dokumentāla filma The Overlooked Suspect (Neievērotais aizdomās turamais).

Kaut gan krimināllietā O. Dž. Simpsons tika attaisnots, viņa likstas nebeidzās. Upuru radi iesūdzēja Simpsonu civiltiesā, kuru viņš zaudēja. 1997. gadā tiesa atzina Simpsonu par vainīgu Nikolas Braunas Simpsones un Ronalda Goldmana nāvē un piesprieda viņam samaksāt 33,5 miljonus dolāru kā kompensāciju cietušo ģimenēm. Spriežot par kompensācijas apjomu, tiesa ņēma vērā nozieguma smagumu un Simpsona materiālo stāvokli. Jāatzīmē, ka tiesā tika izteikti ļoti atšķirīgi viedokļi par viņa bagātību. Futbolista advokāts apgalvoja, ka O. Dž. Simpsonam nav ne centa un viņa parādi ir gandrīz pieci miljoni dolāru, savukārt otras puses advokāti norādīja, ka viņa īpašumu vērtība ir gandrīz desmit miljoni, viņš dzīvo greznā villā, algo kalponi, miesassargu, dārznieku un asistentu. Eksperti lēsa, ka visu atlikušo dzīvi viņš var nopelnīt līdz diviem miljoniem dolāru gadā, pārdodot autogrāfus, memuārus, filmu uzņemšanas tiesības un savu attēlus uz kafijas krūzēm. Ronalda Goldmana tēvs, kurš bija civilprasības ierosinātājs, uzsvēra, ka to dara taisnības, nevis naudas dēļ. Pēc lēmuma pasludināšanas viņš paziņoja, ka beidzot ir panākta taisnība un viņa ģimene ir pateicīga par sprieduma uzlikto atbildību.

Nokļuvis finansiālās grūtībās, Simpsons bija spiests izpārdot savus īpašumus. Viņš pat rīkoja speciālas izsoles, kurās pārdeva savas mantas un sporta trofejas. Interesanti, ka vairāki cilvēki tās iegādājās par lielām summām tikai tāpēc, lai protestētu pret Amerikas tiesu sistēmu. Viņi nopirka Simpsona sporta trofejas, lai pēc tam tās demonstratīvi iznīcinātu un sadedzinātu pie Losandželosas tiesas ēkas, kur O. Dž. Simpsonu 1995. gadā attaisnoja. Ugunī nonāca par 10 000 dolāru izsolītais sertifikāts par iekļaušanu Slavas zālē un futbolista krekli ar slaveno 32. numuru. Ar āmuru tika sadauzīts Lifesaver kauss, kas Simpsonam bija piešķirts par palīdzību labdarībai. Izsolē pavisam tika iegūti 430 000 dolāru, no tiem 255 000 – par Heismana kausu, ko katru gadu piešķir labākajam ASV augstskolu futbolistam.

Skandāli un ieslodzījums

Simpsona tiesas prāva bija ļoti jutīga tēma, un ik palaikam ap šo lietu uzvirmoja arvien jauni skandāli. 2006. gada nogalē O. Dž. Simpsons intervijā televīzijas kanālam Fox paziņoja, ka nolēmis izdot grāmatu ar Nikolas Simpsones un Ronalda Goldmana slepkavību iespējamo aprakstu. Viņam jau bija skaidrs grāmatas nosaukums: If I Did It, Here's How It Happened (Ja es to izdarīju, tas notika šādi). Simpsona paziņojums daudzos amerikāņos izraisīja nosodījumu, futbolistam tika pārmesta vēlme iedzīvoties uz slepkavību rēķina. Izskanēja aicinājumi boikotēt gaidāmo grāmatu vai arī vispār nepieļaut tās izdošanu. Un tā arī notika. Slepkavības upura Ronalda Goldmana ģimene iesniedza tiesā pretprasību. 2007. gada augustā ASV tiesa lēma, ka O. Dž. Simpsona versija par savas sievas un viņas drauga nāvi tomēr ir publicējama, bet ar būtisku atrunu – tiesības uz grāmatu un lielāko daļu ienākumu tika piešķirtas Ronalda Goldmana ģimenei, kas to vēlāk izdeva ar nosaukumu Confessions of the Killer (Slepkavas atzīšanās). Tiesa lēma, ka apmaiņā pret šīm tiesībām Ronalda Goldmana radiniekiem būs jāpārskaita O. Dž. Simpsona pilnvarotajam 10 % no pirmajiem grāmatu pārdošanā iegūtajiem četriem miljoniem dolāru. Tiesā arī tika noskaidrots, ka O. Dž. Simpsona meitas izveidotais uzņēmums, kas bija paredzējis izdot viņa grāmatu, ticis radīts, lai pēc tam pārskaitītu naudu pašam apsūdzētajam, nevis bērnu labdarības organizācijai, kā tika iepriekš solīts.

Tomēr vissmagākie pārdzīvojumi Simpsonam vēl bija priekšā. 2007. gada 13. septembrī viņš kopā ar vēl trim bruņotiem vīriešiem ielauzās kāda sporta trofeju tirgotāja Lasvegasas Palace Station viesnīcas numurā un nolaupīja sporta suvenīrus, kas, kā sportists vēlāk apgalvoja, viņam tikuši nozagti. Bijušais futbolists tika arestēts trīs dienas vēlāk Nevadas štatā. Viņš tika apsūdzēts bruņotā laupīšanā, un tiesa viņam piesprieda pārsteidzoši bargu sodu – 33 gadus ieslodzījumā. Bija skaidrs, ka tik skarbs sods Simpsonam piemērots, ņemot vērā viņa pagātni.

Prese rakstīja, ka O. Dž. Simpsons, atrodoties ieslodzījumā, ir emocionāli un fiziski salauzts, viņš vairs nelīdzinās tai populārajai sporta un kino zvaigznei, kas gadiem ilgi suģestēja amerikāņu sabiedrību. Cietumā bijušajam futbolistam vajadzēja atrasties līdz 2040. gadam, taču visu piespriesto termiņu viņš nenosēdēja – 2017. gadā Simpsonu apžēloja un atbrīvoja. Dzīves nogali bijušais sportists aizvadīja diezgan klusi, sabiedrība par viņu vairs neinteresējās. Sabiedrība par viņu atkal atcerējās, kad kādreizējā sporta un kino leģenda devās mūžībā, – šā gada 10. aprīlī. Ģimene pavēstīja, ka Simpsons zaudējis cīņā ar vēzi. Lai vai kā, tomēr savu vārdu vēsturē viņš bija ierakstījis. O. Dž. Simpsons no trūcīga afroamerikāņu puikas kļuva par multimiljonāru, piedzīvoja slavas virsotnes un pēc tam – totālu krahu.