Futbola federācija skaidro Nacionālā stadiona nepieciešamību un parāda, kāds tas varētu izskatīties Lucavsalā

Lai gan šobrīd Latvija ir tuvāk stadiona projekta īstenošanai kā jebkad, šauru interešu grupu centieni apturēt nacionālā stadiona projekta virzību draud ar projekta īstenošanas ievilkšanos par vēl vismaz desmit gadiem, portālam Jauns.lv skaidro Latvijas Futbola federācijā (LFF).

LFF norāda, ka šāda liela mēroga projekta īstenošana vienmēr raisa diskusijas un ir dažādu, bieži vien diametrāli pretēju interešu objekts, kur saduras sporta un kultūras, dažādu grupu ekonomiskās un biznesa intereses, kā arī šauri personiskas intereses. LFF apsveic sabiedrības aktīvu iesaisti kvalitatīvā diskusijā, bet noraida nepamatotus un populistiskus argumentus, kas tiek piesaukti bez kompetentu ekspertu iesaistes un izvērtējuma.

LFF uzsver, ka tās interese šī projekta īstenošanā ir tikai viena – izkustināt šo projektu no nulles punkta, uzsākot šī projekta īstenošanu un beidzot nodrošinot, ka Latvijā ir Eiropas un UEFA standartiem atbilstošs multifunkcionāls objekts, kurā var norisināties gan augstākā līmeņa futbola spēles, gan pasaules līmeņa koncerti un dažādi kultūras pasākumi, tostarp Dziesmu un deju svētku koncerti.

LFF ieskatā šobrīd ir īstais brīdis atmest personīgās ambīcijas un šaurās biznesa intereses, un beidzot uzsākt šī projekta īstenošanu, pretējā gadījumā riskējam arī nākamos 10 gadus būt Eiropas vienīgā valsts bez multifunkcionāla stadiona. Šobrīd ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi – lieliska vieta stadionam ar pamatotu un argumentētu pilsētplānošanas ekspertu izvērtējumu, pašvaldības politiskais atbalsts, starptautisko futbola organizāciju FIFA un UEFA atbalsts, liela mēroga pasākumu organizatoru, tostarp Dziesmu un deju svētku organizatoru pozitīvs novērtējums, līdz ar ko esam tuvu nacionālā stadiona projekta īstenošanai.

"Šis stadions ir kritiski nepieciešams ne tikai Latvijas futbolam – tas ir nepieciešams Rīgas, Latvijas un visiem tās iedzīvotājiem – gan kā sporta, gan kultūras pasākumu norises vieta, kas Rīgu iezīmēs vienā līmenī ar Helsinkiem uz reģiona pasākumu norises vietu kartes. Šī ir mūsu visu iespēja beidzot uzsākt šī ilgi gaidītā projekta īstenošanu, apsteidzot mūsu Baltijas kaimiņus ar multifunkcionālu objektu, kur notiek augsta līmeņa futbols un ko ievēro arī lielāko kultūras un izklaides pasākumu organizētāji," norāda Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko. LFF atgādina, ka Latvijas Nacionālās sporta padomes sēde Nacionālā futbola stadiona projekts iekļauts sporta politikas plānā, un tas ir atzīts par valstiski nozīmīgu projektu.

Lucavsalas kā labākās nacionālā multifunkcionālā stadiona atrašanās vietas izvēle nav LFF kaprīze vai kāda personīga ambīcija – tā ir balstīta kompetentu ekspertu vērtējumā un rekomendācijās. Izvērtējumu, vairākās kārtās vērtējot desmit potenciālās stadiona atrašanās vietas, ir veicis SIA "Grupa93" tā direktora Neila Balgaļa vadībā, kurš pats ir pilsētplānošanas eksperts ar darba pieredzi liela mēroga attīstības projektu realizācijā Rīgā, Latvijā un citās Eiropas valstīs.

Turklāt Lucavsalu kā plaša mēroga pasākumiem atbilstošu vietu ir novērtējuši un pieņēmuši gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi, par ko liecina gan pagājušā gada festivāla “Positivus” apmeklējums, gan 2019. gada augustā Lucavsalā notikušais grupas “Rammstein” koncerts, kas pulcēja 45 000 skatītāju, gan daudzi citi kultūras un izklaides pasākumi.

2022. gada 22. septembrī Rīgā viesojās Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) prezidents Aleksandrs Čeferins, kura klātbūtnē LFF ar Rīgas domes tā brīža mēru Mārtiņu Staķi parakstīja nodomu protokolu par nacionāla mēroga futbola stadiona būvniecību galvaspilsētā. Vilcināšanās un neizlēmība var novest pie nacionālā stadiona projekta īstenošanas atlikšanu uz vismaz desmit gadiem, kad šāda stadiona izmaksas būs augušas. 

"Viesojoties Latvijā, redzu uzlabojumus futbola infrastruktūrā, tomēr Latvijai ir nepieciešams savs nacionālais futbola stadions. Es tā nedomāju, es to zinu. Jūtu, ka starp lēmumu pieņēmējiem ir sapratne un pozitīva enerģija. Es šo neredzu kā politisku jautājumu, jo katram lielam politiskam spēkam būtu jāatbalsta šādas sporta infrastruktūras radīšana. Mēs esam gatavi iesaistīties šī projekta realizēšanā ar 30 līdz 40% finansējuma, tomēr visi izrietošie lēmumi un detaļas ir LFF, pašvaldības un citu potenciālo partneru pusē," toreiz norādīja Čeferins.

Ieguvumi no Nacionālā stadiona

• UEFA standartiem (4. kategorija) atbilstošs stadions, kur savas spēles aizvadītu Latvijas futbola izlases un mūsu klubi Eirokausos un citos lielas nozīmes lokālos mačos;
• apjumtas skatītāju sēdvietas un laba laukuma pārredzamība;
• deju svētku un koncertu norises vieta;
• daudzveidīga jaunuzceltā stadiona būves un apkārtējās teritorijas izmantošana radīs pozitīvu ietekmi no cilvēku/apmeklētāju perspektīvas, nodrošinot pilnvērtīgu izmantošanu visos gadalaikos; atstās pozitīvu ietekmi uz biznesa modeli, būtiski palielinot ieņēmumus; sekmēs videi draudzīgu aktivitāšu kopumu (ilgtspējīga transporta infrastruktūra, u.c.);
• futbols ir viens no spēcīgiem rīkiem, ar kuru palīdzību var pacelt valsts tēlu un nacionālo prestižu, nākotnē radot arvien lielāku pienesumu gan valsts ekonomikai, gan valstij kopumā (piemērs – tūrisma attīstība pateicoties lielmēroga futbola pasākumiem).

Situācija ar futbola stadioniem Latvijā

Kādu laiku Latvijas izlases mājvieta bija 2000. gadā uzbūvētais "Skonto" stadions, taču pēdējos desmit gados tas netika modernizēts atbilstoši starptautiskajām prasībām, un jau vairāk nekā piecus gadus UEFA sacensības tur iespējams aizvadīt tikai izņēmuma kārtā. UEFA ilgstoši bijusi pretimnākoša un līdz šim vēl nav likusi Latvijas izlasei mājas spēles aizvadīt ārpus Latvijas prom no saviem faniem un līdzjutējiem, bet pats fakts, ka Latvijai ilgtermiņā šādi reputācijas draudi pastāv, nav glaimojošs.

Kopš 2018. gada Latvijas futbola izlasei mājas spēļu aizvadīšanai pieejams arī renovētais "Daugavas" stadions, kas prasību ziņā ir tuvu UEFA 4. kategorijai. Taču tas ir vienīgais nacionālo izlašu stadions Eiropā, kurā absolūts vairums skatītāju vietu nav apjumtas, turklāt viens no nedaudziem, kur skatītāju tribīnes ir tik tālu no spēles laukuma. Latvijas simtgadei veltīto projektu "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkārtnē" īstenoja "Daugavas" stadions sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu. Projekts tika īstenots no pieejamajiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, ko papildināja valsts un pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Arī LFF veikusi būtiskas investīcijas stadiona labiekārtošanā, piemēram, laukuma kopšanā un jumta izbūvē pār daļu no centrālās tribīnes pirmā līmeņa.

LFF neapšaubāmi ir gandarīta par "Daugavas" stadiona pieejamību un atvērtību Latvijas futbola valstsvienībai un klubiem, taču tai pat laikā LFF un visas pašmāju futbola sabiedrības nepārprotama vēlme ir nodrošināt līdzjutējiem 21. gadsimtam atbilstošu pieredzi - iespēju vērot spēli zem jumta, neraizējoties par laikapstākļiem, kā arī būt tuvāk spēlētājiem. LFF ir svarīgs līdzjutēju un fanu viedoklis, kas sakrīt ar nākotnes redzējumu. 

Pretēji sabiedrībā dažkārt sastopamam viedoklim, ka futbola stadions Latvijā nepieciešams tikai futbolistiem vien, realitātē šādas modernas būves parādīšanās Rīgā būtu vērtīgs ieguvums daudz plašākam sabiedrības lokam. Vērts atgādināt, ka "Skonto" stadions uzņēmis ne tikai futbola mačus ar pasaules mēroga zvaigznēm, bet arī pulcējis desmitiem tūkstošu mūzikas baudītāju koncertos. "Skonto" stadionā savus priekšnesumus snieguši tādi mūziķi, kā Džo Kokers un Eltons Džons, "Depeche Mode", "Metallica", "Aerosmith" un pašmāju grupa "Prāta Vētra". 2003. gadā tur notika arī Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku deju koncertuzvedums, arī citus gadus tur notikuši dažādi ar Dziesmu un Deju svētkiem saistīti pasākumi. Tāpat futbola hallēs divreiz Rīgā uzņemti pasaules čempionāti hokejā, notikuši arī citi masu pasākumi un to mēģinājumi.

Prakse un līdzšinējā pieredze Latvijā un ārzemēs liecina, ka valstij ir noderīgi mūsdienīgi infrastruktūras objekti, kas spēj pulcēt lielas ļaužu masas un efektīvi kontrolēt cilvēku plūsmu uz un no pasākuma norises vietas, tāpēc ir maldīgi uzskatīt, ka nacionāla mēroga futbola stadions ir tikai vieta, kur atlētiski kungi vai dāmas varētu spārdīt bumbu. Šim mērķim visā Latvijā jau kalpo daudzskaitlīgie infrastruktūras objekti, kuru izbūvi LFF un atsevišķi LFF biedri finansēja, pārraudzīja un uzturēja - skolu laukumi, futbola halles, treniņu laukumi u. c. Vairāku gadu gaitā LFF un tās biedri aktīvi strādāja, lai Latvijā netrūktu vietu, kur visdažādākā vecuma un meistarības līmeņa futbola entuziasti varētu ievērot veselīgu dzīvesveidu un būt aktīviem, tādā veidā kalpojot arī sabiedrības interesēm. Nacionāls stadions ir viena no valsts vizītkartēm, kas spēj pulcēt vienkopus mūsu tautiešus, apvienojot tos vienotā dziesmā, kā arī vairot tūrisma, izklaides un sporta izaugsmes potenciālu.