Video: seši padomi iesācējiem, kā skriet pareizi

Lūk, seši skriešanas un fitnesa treneres Santas Višķeres padomi iesācējiem un tiem, kuri grib atsākt skriet, lai uzlabotu rezultātus un gūtu no skriešanas procesa baudu.

Seko pulsam

Viena no svarīgākajām lietām skrējējiem ir sekot līdzi pulsam. Jāatceras, ka ir trīs zonas, kurās mēs skrienam.

Bāzes zonā pulss ir apmēram līdz 150. Tad ir aerobā zona, kad skrienam skābekļa režīmā – diezgan ātri, dinamiski, ritmiski, bet mūsu ķermenis spēj piegādāt skābekli. Un ir anaerobais slieksnis, kad skrienam bezskābekļa režīmā un organismam sāk trūkt skābekļa. Tā augstāko slieksni varam aprēķināt pavisam vienkārši – 220 mīnus mūsu vecums. Lielākā daļa treniņa procesa notiek skābekļa režīmā vai bāzes zonā. Jāatceras – ja skrienam bez pulsa jostiņas, bāzes zona ir tāda, kad skrienot spējam sarunāties, jūtamies labi, mums nav aizdusas, nespiež un nedur sānos, netrūkst elpas un nav cita veida diskomforta. Ir ļoti svarīgi sekot līdzi pulsam, jo tā ir mūsu sirds un asinsvadu sistēma – tā ir mūsu veselība.

Izvēlies piemērotus apavus

Viena no svarīgākajām lietām skrējēju ekipējumā ir skriešanas apavi. Liela daļa izvēlas apavus pēc dizaina vai velk, kas pa rokai gadās. Apavu funkcija ir amortizēt kustību skrējiena laikā, lai pasargātu locītavas, pēdu locītavas, ceļus un muguru Viens skriešanas apavu pāris iztur apmēram 700–1000 kilometrus. Bieži vien vizuāli labi apavi, ar kuriem noskriets vairāk nekā 1000 kilometru, vairs nepilda savu funkciju – nesaudzē kājas. Tāpēc izvēlamies mīkstus, amortizējošas un stabilus skriešanas apavus.

Izvirzi sasniedzamus mērķus

Lai tiktu līdz lieliem mērķiem, ir jāsaliek mazie mērķīši. Ja, piemēram, ir mērķis noskriet pusmaratona distanci un esam iesācēji – esam sākuši skriet tikai nesen –, darām tā, ka līdz pusmaratonam saliekam mazos mērķus – pirmie pieci kilometri, pirmie desmit kilometri utt. Tiklīdz sasniegsim tos pirmos piecus, mums būs liela motivācija iet tālāk un sasniegt nākamo mērķi.

Neskaties uz citu sasniegumiem

Mēs bieži vien gribam paskatīties, kā veicas mūsu kaimiņam vai citam konkurentam – ko viņš šodien noskrējis, ko nav. Un, tiklīdz mēs paskatāmies, ka viņš, pēc mūsu domām, ir solīti priekšā, uzreiz zūd motivācija. Atceramies – mēs katrs esam ar savu skriešanas stāstu un ar savu pagātni! Cenšamies salīdzināties tikai ar sevi.

Necenties sasniegt rekordus

Treniņos personīgie rekordi nav jāsasniedz, nav jānoskrien tieši tā distance, kuru veiksim sacensībās. Bieži vien, ja iecerēts noskriet pusmaratonu, mums gribas to noskriet jau treniņā, lai gūtu pārliecību, ka to varam. Ticiet man, jūs varēsiet to izdarīt, bet treniņa process tam arī domāts, lai mēs nonāktu pie gala rezultāta.

Sadali spēkus

Sadalām savus spēkus pa distancēm. Sākam mierīgi, bet uz distances beigām varam tempu kāpināt, lai nav tā, ka pārvērtējam savas spējas, sākam ātri un tad visu distanci mokāmies ar sliktu pašsajūtu, augstu pulsu un diskomfortu. Tad mēs no skriešanas gūstam pretēju efektu, nevis to izbaudām.