“Man divreiz pie galvas bija ierocis!” Viens no visu laiku apmaksātākajiem NBA spēlētājiem no pašnāvības atteicies tikai bērnu dēļ
Pieckārtējais Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēles dalībnieks, viens no visu laiku vislabāk apmaksātākajiem basketbolistiem pasaulē Džons Vols padalījies ar savas dzīves tumšāko lappusi un pastāstījis, kā izdevies tam tikt pāri.
Džons Vols savulaik bija viens no labākajiem saspēles vadītājiem NBA un viens no visu laiku atlētiskākajiem un ātrākajiem spēlētājiem, kāds pasaules spēcīgākajā basketbola līgā ir spēlējis. Savainojumu dēļ viņu ne tuvu neizdevās apliecināt visu savu potenciālu, tomēr tas nav traucējis būt elitāram spēlētājam un kopumā karjeras laikā basketbola līgumos nopelnīt vairāk nekā 276 miljonus ASV dolāru (vairāk nekā 252 miljoni eiro), pašlaik ierindojoties starp 15 visu laiku apmaksātākajiem basketbolistiem pasaulē.
Raidījuma "The OGs Show" vadītājiem ilggadējiem NBA spēlētājiem Udonim Haslemam un Maikam Milleram viņš atklājis par savām problēmām ar garīgo veselību. “Es zinu, kā tas ir, un es cenšos cilvēkiem teikt: "Garīgā veselība ir nopietna lieta. Pēc tam man nācās doties pie terapeita. Ja nebūtu manu divu zēnu, es būtu izdarījis pašnāvību, - teica Vols. "Es divreiz pieliku sev pie galvas ieroci. Un daudzi cilvēki, kas ir man tuvi, un mani draugi tolaik, to nemaz nezināja," viņš atcerējās.
Volam tieši viņa abu bērnu klātbūtne bija tas, kas palīdzēja turpināt dzīvot, jo viņš apzinājās, ka nedrīkst viņus pamest. "Man divreiz pie galvas bija ierocis. Es gribēju izdarīt pašnāvību, bet mani nepameta doma: "Ja es pametīšu šo pasauli, es sabojāšu savus bērnus. Kas tos audzinās?... Ja es atņemtu viņiem sevi; tas nebūtu godīgi. Es zinu, ka man ir jābūt viņiem blakus," skarbos laikus pieminēja Vols.
Vols, kurš joprojām nav beidzis karjeru un cer atgriezties augstākā līmeņa basketbolā, NBA nav spēlējis kopš 2023. gada sākuma. Viņš bieži publiski runājis par savām cīņām ar garīgās veselības problēmām, kuras, kā viņš atklāj, īpaši smagas bija Covid-19 pandēmijas laikā.
"Tumšākā vieta, kādā jebkad esmu bijis. Man vienkārši pārplīsa Ahilleja cīpsla, mana mamma saslima, vēlāk viņa nomira, mana vecmāmiņa nomira gadu vēlāk, tas viss Covid-19 laikā, un tajā pašā laikā es gāju līdzi mammai uz ķīmijterapiju, sēdēju blakus, kad viņa izelpoja pēdējos elpas vilcienus, trīs dienas valkāju tās pašas drēbes un gulēju uz dīvāna blakus viņai," 2022. gadā pēc pievienošanās Losandželosas “Clippers” basketbolists atklāja izdevumam “Associated Press”.
Vola māte Frānsisa Pullija, kuru viņš nekautrējās saukt par savu labāko draugu, nomira 2019. gada decembrī 58 gadu vecumā pēc cīņas ar krūts vēzi. Viņa vecmāmiņa nomira vēlāk. Tajā pašā laikā basketbolists izgāja smagu rehabilitāciju pēc Ahileja cīpslas plīsuma.
Toreiz viņš bija īpaši pateicīgs par palīdzību arī savu bērnu mātei un basketbolam kā tādam, kas deva papildu motivāciju atgriezties dzīvē.
Iepriekš Vols stāstījis, ka viņa savainojumam bijušas tādas komplikācijas, ka nav bijis tālu līdz kājas amputācijai, jo brūcē bija ieviesusies infekcija.
Vols par savām garīgās veselības problēmām pirmo reizi runāja blogā “Player’s Tribune”, kurā dažādi pasaules izcilākie atlēti runā par problēmām, kas netiek apspriestas pietiekami bieži. Toreiz basketbola spīdeklis apzinājās, ka vairumam komentētāju būs sekojoša attieksme: “Vecīt, kādas problēmas, ja tev ir tik daudz naudas. Tu esi Džons Vols!” Sportists atklāja, ka vidē, no kuras viņš nācis (basketbolists uzaudzis sociālajā daudzdzīvokļu mājā Ziemeļkarolīnas štatā), nav pierasts runāt par šādām situācijām un izjūtām.
Šobrīd 33 gadus vecais Džons Vols 2010. gada draftā tika izvēlēts ar pirmo numuru un savulaik bija viens no labākajiem spēlētājiem NBA, tomēr pēdējās sezonās smagu savainojumu dēļ spēlējis vien fragmentāri. Savas karjeras laikā, pārstāvot pārsvarā Vašingtonas “Wizards”, bet pa sezonai arī Hjūstonas “Rockets” un Losandželosas “Clippers” vienības, līdz šim aizvadījis 684 spēles (kopā ar izslēgšanas spēlēm). Regulārajā sezonā Vols vidēji izcēlies ar 18,7 punktiem, 8,9 rezultatīvām piespēlēm, 4,2 atlēkušajām bumbām un 1,6 pārtvertām bumbām.
Kas ir depresija?
Depresija ir garīgs traucējums vai garīgās veselības stāvoklis, ko raksturo pastāvīgas un intensīvas skumjas, apātijas un bezcerības sajūta. Depresija pasliktina cilvēka ikdienas funkcionēšanu un var izraisīt fiziskus simptomus, piemēram, miega traucējumus, svara svārstības, sāpes, nogurumu un psihomotoriskus traucējumus.
Kādi ir depresijas cēloņi?
Atsevišķi ir jāsaka par pēcdzemdību depresiju, ko provocē bioloģisku, iedzimtu un psiholoģisku faktoru kombinācija, lai gan joprojām nav precīzi zināms, kas varētu būt tās rašanās izraisītājs.
Jaunās māmiņas tuvinieki bieži nepievērš uzmanību viņas stāvoklim un nesniedz pienācīgu palīdzību, lai gan aprūpe viņai ir ne mazāk svarīga kā mazulim, jo bērnam tuvumā ir vajadzīgs atjautīgs pieaugušais, kurš ir gatavs reaģēt uz viņa vajadzībām. Ja nesen dzemdējusī sieviete nesaņem atbalstu no vīra un citiem tuviniekiem, gan morālo, gan sadzīvisko, tas būtiski paaugstinā pēcdzemdību depresijas attīstības risku.
Kad ir jāiet pie ārsta?
Saskaņā ar psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatu (DSM-V), ko amerikāņu ārsti izmanto, lai diagnosticētu garīgos traucējumus, cilvēkām divu nedēļu laikā katru dienu ir jāpiedzīvo vismaz 5 no 10 depresijas simptomiem, lai to diagnosticētu. Viens no obligātajiem simptomiem ir nomākts, depresīvs garastāvoklis jeb anhedonija, tas ir, intereses vai prieka zudums par darbībām, kuras cilvēkam iepriekš patīka.
Citi depresijas simptomi ir sekojoši: ievērojamas svara un/vai apetītes svārstības, miega traucējumi (bezmiegs vai pārmērīga miegainība), nogurums vai enerģijas zudums, bezjēdzības vai nevērtīguma sajūta, ievērojama psihomotoriska letarģija vai uzbudinājums, grūtības ar koncentrēšanu vai lēmumu peņemšanu, uzmācīgas domas par nāvi un/vai pašnāvību.
Pēcdzemdību depresijas simptomi ir identiski vispārējā depresijas spektra simptomiem. Parasti simptomi attīstās pakāpeniski, sākot ar otro nedēļu pēc bērna piedzimšanas un nākamo 3 mēnešu laikā, taču tie var sākties pēkšņi. Agrīna pēcdzemdību depresijas diagnostika un ārstēšana būtiski uzlabo sievietes un bērna dzīves kvalitāti.
Ja tiek konstatēti vairāki depresijas simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, lai veiktu profesionālu diagnostiku un saņemtu palīdzību, kā arī izslēgtu citas veselības problēmas, jo, piemēram, vairogdziedzera slimībai vai vitamīnu trūkumam var būt līdzīgi depresijai simptomi.
Garīgā veselība ir svarīgs jebkuras sabiedrības rādītājs. Ko darīt?
“Viens no variantiem situācijas uzlabošanai Latvijā ir valsts un pašvaldību finansiāls atbalsts sociālajiem projektiem, kas vērsti uz garīgās veselības profilaksi, mobilo konsultāciju un diagnostikas centru izveidi, kā arī kvalificētas palīdzības sniegšanu jaunajām māmiņām ar pēcdzemdību depresiju visos līmeņos.
Turklāt nepieciešams pārskatīt pieeju Latvijas iedzīvotāju garīgajai veselībai. Lai situācija valstī nenonāktu līdz kritiskam punktam, šobrīd var sākt ar centralizētas tiešsaistes platformas izstrādi, kurā iedzīvotāji varēs patstāvīgi un savlaicīgi uzzināt par depresijas un citu garīgo saslimšanu diagnostikas iespējām, iepazīties ar institūciju sarakstu, kur var vērsties pēc palīdzības, kā arī apvienoties kopienās, kur saņems atbalstu ceļā uz atveseļošanos.
Šādas iniciatīvas ieguvēji būs visi – gan iedzīvotāji, gan demogrāfiskie rādītāji, gan Latvijas ekonomika kopumā,” secināja eksperte.
