“Prometey” apvienošanās ar “VEF Rīga” – spekulācija vai vērā ņemams projekts?
Viņnedēļ basketbola ģenerālis Valdis Valters publiskā vidē pieminēja basketbola aprindās runāto, ka nākamajā sezonā varētu būt kopīgs “Prometey” un “VEF Rīga” projekts, proti, viena kopīga komanda ar vairākiem Latvijas izlases spēlētājiem sastāvā.
Ne viss, ko saka Valdis Valters, ir patiesība un pagaidām šādām baumām nav konkrētu apstiprinājumu. Tobrīd blakus sēdošais “VEF Rīga” galvenais treneris Jānis Gailītis vien paraustīja plecus - neesmu dzirdējis tādas konkrētas runas. Tikmēr “VEF Rīga” prezidents Gatis Jahovičs par šo tēmu sarunā ar Jauns.lv bija pavisam lakonisks: “Kaut kādas spekulācijas es nekomentēšu”.
Ukrainā pierakstītais Slobožanskas “Prometey” kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā bāzējas Rīgā, šeit aizvada ULEB Eiropas kausa izcīņas spēles un savos plānos joprojām redz dalību Eirolīgā. Pašlaik tāda iespēja ir sportiskā ceļā, atliek vien iekļūt ULEB Eirokausa finālā. Pērn “Prometey” tika līdz pusfinālam, šosezon izslēgšanas spēles vēl priekšā, taču tagadējās izredzes izskatās sliktāk nekā pirms gada.
“Prometey” faktiski ir viena spēcīga biznesmeņa Volodimira Dubinska pirms nepilniem sešiem gadiem aizsākts projekts. Kluba īpašnieks ir liels basketbola cienītājs, ambiciozs un prasīgs pret saviem padotajiem. To uz savas ādas kluba pirmsākumos izbaudīja treneris Kārlis Muižnieks, kad katrs zaudējums bija teju vai traģēdija. To šosezon izbauda visa komanda, sezonas vidū saskaroties ar pamatīgu sastāva pārbūvi. Kam Dubinskim vajadzīga “VEF Rīga” piešprice? Kamēr vien viņa komanda bāzēsies Rīgā, tā būtu iespēja iemānīt papildus līdzjutējus pustukšajā arēnā. Tas apmēram pusotrs miljons, kas ir “VEF Rīga” šā brīža griesti, diez vai ir būtiska summa, kuras dēļ kaut kā mainīt kluba filozofiju.
“Prometey” vienas sezonas budžets pašlaik tiek lēsts ap pieciem sešiem miljoniem, ar solījumu, ka iekļūstot Eirolīgā, tas būtiski tiktu palielināts. Kluba sporta direktors Broņislavs Vavžinčuks pirms sezonas sacīja: “Šķiet, ka šosezon iztērēsim nedaudz vairāk nekā iepriekš. Spēlētāju algās tiks izmaksāti apmēram divi miljoni dolāru.”
Ja tie tiešām ir tikai divi miljoni, tad šāds slieksnis droši vien būtu paceļams pašmāju basketbola virtuvē un mums nav vajadzība pēc sadarbības ar viena ukraiņu biznesmeņa spēļmantiņu. Tā nav milzīga nauda, par kādu mums būtu liegts sapņot. Viena olimpiskā kvalifikācijas turnīra sarīkošanā Rīgā izmaksās divas reizes vairāk. Sliktā ziņa, par ko kādā sarunā ieminējās BK “Ventspils” ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics, – pašlaik klubi un Latvijas Basketbola savienība faktiski ir konkurenti, klauvējot pie vienu un to pašu iespējamo naudas resursu durvīm.
“VEF Rīga” pietiktu dubultot savu pašreizējo 1,4 miljonus lielo budžetu, lai visai droši varētu runāt par vairāku izlases spēlētāju piesaisti un sportiskā ziņā visai tuvu līmeni ULEB Eiropas kausa standartiem. Pietiktu ar būtisku pašvaldības atbalstu, kā to dara Kauņā vai Viļņā. Pietiktu ar dažiem sporta finansēšanas jomu limitējošu likumu pārskatīšanu, lai visa sporta aprite tiktu pie uzlabojumiem sponsorēšanas jomā. Ja vien būtu tāda vēlme no visām iesaistītājām pusēm… Pašlaik arī no paša kluba nav saklausāmi ilgtermiņa plāni un komandas būvniecība katru vasaru sākas teju no jauna. Jahovičs sarunā ar Jauns.lv atklāja, ka klubam ir daži ilgtermiņa sadarbības partneri, tomēr pašlaik vēl nenotiekot darbs pie nākamās sezonas konkrētām budžeta aprisēm. Pie tā iesaistītie ķersies pēc sezonas beigām un nojaušams, ka būtisks faktors būs arī sportiskais rezultāts.
Pagaidām varam vien pafantazēt, ja šāda “Prometey” un “VEF Rīga” apvienošanās patiešām notiktu. Tad Rīgā uz vēl vienu gadu paliktu Roberts Blūms, bet Dairim Bertānam piebiedrotos vēl kāds no karjeras izskaņā esošiem spēlētājiem. Kandidāti no Jāņa Strēlnieka un Jāņa Timmas līdz pat Dāvim Bertānam, cik nu kuram atļauj fantāzija. Droši vien ar Rīgas pierakstu varētu mājās atgriezt kādu Polijā, Rumānijā, Vācijā, Japānā utt. spēlējošu latvieti. Taču gala vārds jebkurā gadījumā piederētu ne jau Latvijas pusei. Divu gadu laikā “Prometey” runās ir solījuši piesaistīt vietējos spēlētājus, taču darbi apliecina pretējo. Viņiem ir savi plāni un prioritātes, kas ilgtermiņā nekādi nav saistīti ar Latvijas basketbolu. Jau pagājušajā vasarā kuluāros runāja par iespējamo pārcelšanos uz Poliju, taču tas variants izrādījās finansiāli neizdevīgāks. Vēl gan Rīgu tik ļoti iemīlējušajam Dubinskim gribētos atgādināt, ka arī kara apstākļos notiek Ukrainas čempionāts ar desmit komandu līdzdalību no desmit dažādām valsts pilsētām. “Prometey” daudz labāk piestāvētu dalība tur, kamēr kādam mūsu klubam netikušais vietējās līgas tituls var izrādīties kā iztrūkstošs arguments pārrunās ar sponsoriem.
Latvijas līdzjutēji vienas vai dažu sezonu garumā iegūtu ap desmit mājas spēlēm ULEB Eiropas kausa izcīņā. Droši vien īstermiņā izdotos aizpildīt tribīnes un radīt ilūziju par it kā mūsu komandu. Ilgtermiņā tas drīzāk novestu, lai kāds viņš ir, VEF brenda nonivilēšanas. Attapšanās no šāda medusmēneša varētu būt visai sāpīga gan līdzjutēju intereses zudumā, gan jau esošo atbalstītāju pazaudēšanā. Jo agri vai vēlu, bet katrs klubs ietu savu ceļu.
