Bijušais Maskavas antidopinga laboratorijas vadītājs aicina olimpiādēs uz visiem laikiem aizliegt Krievijas karogu un himnu
Pret agresīva kara izraisītāju un hronisko dopinga krāpšanas organizētāju Krieviju ir jāvērš maksimāli skarbas sankcijas arī sportā, piemēram, olimpiskajās spēlēs uz visiem laikiem aizliedzot Krievijas karogu un himnu, uzskata bijušais Maskavas antidopinga laboratorijas vadītājs un Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) informators Grigorijs Rodčenkovs.
“Krievijas karogs un himna ir olimpiskajās spēlēs jāaizliedz uz visiem laikiem. Ja SOK [Starptautiskā olimpiskā komiteja — red.] grib saglabāt kaut kādu autoritāti, viņi diskvalificēs Krievijas sportistus vismaz uz 10 gadiem,” viņš paziņoja “CNN Sport”. “Krievijas karogs un himna ir kļuvuši par slepkavību un izvarošanu simbolu.”
Rodčenkova aicinājums prognozējami izraisīja vētrainu reakciju dzimtenē. Krievijas Valsts domes deputāte Svetlana Žurova to nodēvēja par “tipisku propagandu, kas vērsta pret Krieviju”. Cits deputāts, kādreizējais pasaules čempions boksā Nikolajs Valujevs to nosauca par “provokāciju, apzinātu “iemetienu””, lai nerimtu pret Krieviju vērstā aģitācija, deputāte un trīskārtējā olimpiskā čempione daiļslidošanā Irina Rodņina viņu nolamāja par “kretīnu”, bet Krievijas Olimpiskās komitejas (KOK) goda prezidents, Valsts domes pirmais vicespīkers Aleksandrs Žukovs teikto nodēvēja par “jukušā vārdiem”, kurus nav jēgas komentēt.
Grigorijs Rodčenkovs no 2006. līdz 2015. gadam bija Krievijas Antidopinga centra direktors. Pasaules slavu viņš ieguva 2016. gadā, sniedzot liecības par dopinga atbalsta valsts programmas pastāvēšanu Krievijā un apgalvojot par to, ka 2014. gada Soču olimpiādes laikā viņam bija pavēlēts slēpt Krievijas medaļu ieguvēju plašo dopinga lietošanu.
No Krievijas viņš aizbēga uz ASV, saņemot brīdinājumu par savas dzīvības apdraudējumu, sevišķi ņemot vērā to, ka drīz pēc dopinga skandāla sākuma 2016. gada februārī 11 dienu laikā pēkšņi nomira divas gados jaunas augsta ranga Krievijas antidopinga amatpersonas — bijušais Krievijas Antidopinga aģentūras izpildkomitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Siņevs un Rodčenkova draugs, bijušais aģentūras izpilddirektors Ņikita Kamajevs. Amerikā Rodčenkovs piedalās Federālā izmeklēšanas biroja liecinieku aizsardzības programmā un viņa atrašanās vieta netiek izpausta. Pēc 2018. gada krievu aģentu neveiksmīgā mēģinājuma Lielbritānijas Solsberijas pilsētā ar nervu paralītisko vielu “Novičok” nogalināt bijušo aģentu Sergeju Skripaļu tika pastiprināti Rodčenkova aizsardzības pasākumi, tostarp mainot viņa izskatu. Krievija nekad nav atzinusi savu vainu dopinga lietošanas organizēšanā, pastāvīgi centusies diskreditēt Rodčenkovu, pret viņu ierosināta krimināllieta, viņš izsludināts starptautiskajā meklēšanā.
2019. gadā ASV Kongress pieņēma tā dēvēto “Rodčenkova likumu”, kas paredz kriminālatbildību par “dopinga slepenas lietošanas organizēšanu starptautiskā līmenī”, paredzot naudas sodu līdz miljonam ASV dolāru vai līdz 10 gadu cietumsodu. Šo likumu var piemērot visām starptautiskajām sacensībām, kurās piedalās amerikāņu sportisti, kā arī gadījumos, kad organizētāji pieņem to kompāniju sponsoru darbību, kuras darbojas ASV vai saņem atlīdzību par sacensību translēšanu ASV teritorijā.
Jāpiebilst, ka 2015. gadā WADA apturēja Maskavas Antidopinga centra akreditāciju, apsūdzot Rodčenkovu tūkstošiem sportistu analīžu paraugu tīšā iznīcināšanā, lai slēptu Krievijas sportistu dopinga lietošanu. 2016. gadā pēc aizbēgšanas uz ASV viņš intervijā “The New York Times” atzina, ka Soču olimpiādes laikā izstrādāja triju aizliegto preparātu kokteili, kuru lietoja krievu zvaigznes, tostarp 14 slēpotāji un divi bobslejisti, kuri izcīnīja zelta medaļas. Viņš apgalvoja, ka operācijā bija iesaistīti Krievijas Federālā drošības dienesta, antidopinga laboratorijas un Krievijas Sporta ministrijas darbinieki, īstenojot sarežģītu dopinga lietošanas slēpšanas shēmu.
Skandāla rezultātā Krievijai atņēma trīs Soču olimpiādes zelta un vienu sudraba medaļu, bet starptautiskās sporta organizācijas pret Krieviju piemēroja sankcijas, tostarp atstādinot no sacensībām un anulējot sportistu rezultātus. 2016. gada olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro tikai viena “tīrā” vieglatlēte tika pielaista dalībai ar Krievijas karogu, 2018. gada olimpiādē Phjončhanā SOK neļāva piedalīties KOK, sportistiem atļaujot piedalīties zem neitrāla karoga. Kaut gan pēc šīs olimpiādes SOK atjaunoja KOK dalību, daļa sankciju saglabājās, tostarp aizliegums demonstrēt valsts karogu un atskaņot himnu. Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gadā vairums starptautisko federāciju atstādināja Krievijas sportistus no dalības starptautiskajās sacensībās, taču SOK pieļāvusi Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību 2024. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē zem neitrāla karoga.
