Jauni baņķieri, veci tikumi – vai Latvijas sportam draud finansiālā krīze?

Latvijas valdība janvārī atbalstīja jauno sporta organizāciju finansēšanas kārtību, kas paredz, ka valsts piešķirto finansējumu atzītajām sporta federācijām, Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP) un Latvijas Paralimpiskajai komitejai (LPK) administrēs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tostarp IZM arī uzraudzīs piešķirtā finansējuma izlietošanu. Nākamnedēļ, 9. februārī, norisināsies Latvijas Nacionālās Sporta padomes (LNSP) sēde, kurā IZM ziņos par budžeta sadalījumu šim gadam.

Nākotnē tas sporta veidu federācijām sola lielākus budžeta ieņēmumus, taču realitātē daudzas no tām pat nezina, ar kādu summu varēs rēķināties šajā gadā. Vasarā notiks  olimpiskās spēles, pavasarī pilnā sparā ritēs kvalifikācijas sacensības, gatavošanās tām notiek jau tagad, taču naudas vēl nav.

LOK prezidents Jānis Buks, caur kura vadīto organizāciju vairs neizplūst federācijām paredzētie līdzekļi, sarunā ar “Latvijas Radio” sacīja, ka sporta nozare pašlaik atrodas dziļā krīzē, nevis krīzes priekšvakarā. Viņš sarežģīto finanšu situāciju sportā skaidro ar IZM neizdarību, norādot arī to, ka par sporta nozari atbildīgā IZM kategoriski atsakās sniegt skaidrojumus sporta sabiedrībai. “Visskaudrākā situācija ir vasaras sporta veidiem, individuālajiem sportistiem, bet, ja šis jautājums netiks risināts, tad problēmas būs arī ar pabalstu izmaksāšanu sporta veterāniem un aktīvajiem sportistiem,”  paredz LOK prezidents.

Līdzīgs finanšu sadales mehānisms bija arī līdz šim, tādēļ palikšana bez naudas līdzekļiem kalendārā gada sākumā federācijām nav nekas jauns. Jau ierastās problēmas  papildinājusi neziņa, kāds tad īsti būs atvēlētais budžets un ar kādiem izdevumiem var rēķināties gada griezumā. Par to skaidrība varētu rasties nākamajā nedēļā. Pagaidām katrs kuļas kā māk. Neformālās sarunās vairāku sporta veidu pārstāvji Jauns.lv atklāja, ka apzīmējums “dziļa krīze” ir pārspīlējums, tomēr veiktās izmaiņas sporta jomas finansēšanas kārtībā pagaidām nav nesušas cerētās pārmaiņas.

Vieglatlētiem pašiem savs spilvens

Jauns.lv uzrunāja trīs vasaras sporta veidu federāciju amatpersonas par esošo situāciju un reālā aina ir dažāda. Individuālajos sporta veidos Latvijas olimpiskajā komandā plašākā delegācija allaž bijusi vieglatlētiem, kuru saimē pašlaik nekāds ugunsgrēks neesot jādzēš. LVS ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs saka: “Šī situācija nav nekas ārkārtējs un tādos apstākļos visām federācijām bija jāstrādā arī iepriekš. Paskatījos bankas kontu pārskatā – iepriekšējo trīs gadu laikā vienreiz naudu esam saņēmuši 25. februārī, divas reizes martā. Vienmēr esam ar to rēķinājušies un strādājuši tā, lai paliktu rezerve kalendārā gada sākumam. Citreiz tas sanāk labāk, citreiz grūtāk. Šoreiz  ir labāka situācija, jo saņēmām papildus finansējumu kā prioritārā sporta veida federācija. Arī iepriekš LOV sportisti par saviem gada sākuma tēriņiem varēja norēķināties tikai martā. Kādam palīdzējām, kāds ieguldīja savus līdzekļus un pēc līguma noslēgšanas martā arī veica norēķinus. Cita lieta, ka tā nav laba prakse. Tāpat komunikācija no IZM puses varēja būt labāka vismaz solījumu līmenī. Gribētu naudu saņemt ātrāk, bet esam saprotoši, ka pie pašreizējām izmaiņām tas prasīs kādu laiku.

Unikāla iespēja sakārtot aplamo situāciju

Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss atklāj, ka BMX sportistēm Veronikai Stūriškai un Vinetai Pētersonei nokļūšana uz šīs nedēļas nogalē paredzēto Pasaules kausa pirmo posmu Jaunzēlandē bijusi ļoti saspringta un federācijas iespējas palīdzēt ierobežotas. “Pēc divām nedēļām būs nākamais posms Austrālijā, kur tāpat jākrāj olimpiskās kvalifikācijas punkti. Ja nekas nemainīsies, tad būs... ” Markss kādu necenzētu žargona vārdu iesaka piemeklēt katram pēc savas iztēles. “Situācija ir spiedīga. Ierasti, ka janvāris un februāris katru gadu bijuši tukšie mēneši, kad jāsavelk josta, lai veiktu tikai pašus nepieciešamākos maksājumus. Veicot strukturālas pārmaiņas, šī bija unikāla iespēja sakārtot aplamo situāciju. Diemžēl tas nav noticis. Budžets tiek pieņemts decembrī, bet izmaksas sportam velkam līdz martam. Pašlaik par mēnesi atpaliekam pat no tā grafika, ko savās tabulās rādīja un solīja iepriekšējais IZM sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs. Arī mēs gribam labāku komunikāciju. Vēsturiski bijuši gadījumi, kad nācies veikt aizņēmumus, ar saviem līdzekļiem palīdzējis kāds no padomes. Ceram, ka šogad līdz tam nenonāksim,” Markss uzsver, ka katra neziņā pavadīta nākamā diena palielina iespējas, ka federācijai nebūs līdzekļu pat ikdienas maksājumiem.

Par olimpisko kvalifikāciju jāmaksā otrdien

Latvijas smaiļošanas un kanoe airēšanas sportisti Latviju pārstāvējuši visās olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atjaunošanas. Visticamāk, airētāji būs arī Parīzē, turklāt reālas izredzes nokļūt olimpiskajās spēlēs ir pat pieciem šī sporta veida federācijas paspārnē esošajiem sportistiem. “Pašlaik upes ir aizsalušas, vadošajiem sportistiem ir nepieciešamas nometnes siltajās zemēs un tādas arī notiek. Var teikt, uz parāda. Labi cilvēki ir aizdevuši līdzekļus ar solījumu, ka pēc pāris mēnešiem varēsim norēķināties. Tā nav normāla situācija, turklāt mēs nemaz nezinām, ar kādu budžetu šogad varēsim rēķināties,” sarunā ar Jauns.lv stāsta Latvijas kanoe federācijas prezidente Lelde Laure, aicinot pieņemt pēc iespējas ātrākus lēmumus.

“Cik var dzīvot uz parāda?” smagi nopūšoties, vaicā prezidente. “Mums bija mazs drošības spilvens, atsevišķiem sportistiem ir paredzēts pašvaldību atbalsts, bet reāli līdzekļu pašlaik nav. Situācija spiedīga. Ja iepriekš vairāk vai mazāk varējām prognozēt savu budžetu, tad tagad nezinām pat to. Ja man pateiktu - pēc nedēļas nauda būs -, sakostu zobus un paciestos. Bet arī tā nav normāla situācija”.

Ar reālu līdzekļu trūkumu kanoe federācija saskārusies šajās dienās, kad jāveic pirmais garantijas maksājums par dalību olimpiskās kvalifikācijas sacensībās maijā Ungārijā. Pēc likuma federācija pārstāv sporta veidu un tai ir jānodrošina sportistu pieteikšana un dalība sacensībās. Līdz janvāra beigām termiņā paredzētais pieteikums tika iesniegts un tūdaļ no ungāriem saņemts pretī rēķins par dalību – 8400 eiro. Puse kā garantija jāiemaksā līdz 6. februārim. “Es pat nevaru uzrakstīt garantijas vēstuli un lūgt organizatoriem šo maksājumu veikt pēc divām nedēļām vai mēneša. Neviens mums nav skaidri pateicis, kad varam pretendēt uz līdzekļiem. Vai pēc nacionālās padomes sēdes 10. februārī sāksim slēgt jaunos līgumus? Stipri šaubos. Kad naudu saņemsim un mēģināsim kaut ko rezervēt, tad kaut ko atradīsim varbūt 70 kilometrus no airēšanas kanāla, kamēr konkurenti dzīvos tieši pie tā. Šādi mēs sportistus jau startā nostādām sliktākā pozīcijā. Nezinu kā, bet gan jau šo situāciju kopā ar federācijas biedriem atrisināsim. Varbūt, ka tā arī ir mūsu lielākā kļūda, šādas neizdarības piesedzot ar saviem līdzekļiem un upurēšanos sava sporta veida labā,” spriež Laure.

“Droši vien, ka šī nav primārā lieta, kas pašlaik jārisina valstī. Tomēr arī sporta joma grib skaidrību. Ideālā scenārijā lēmumiem jābūt jau rudenī un jāiestrādā noteikumos, ka vismaz kādu paredzamo finansējuma daļu federācija saņem gada sākumā. Negribu nevienu vainot, bet šobrīd nav pat ziņu, kad varētu būt konkrēti lēmumi.” 

Visi uzrunāto federāciju pārstāvji norāda uz to pašu, ko norādīja Buks - šobrīd IZM savus noteiktos termiņus finansējuma piešķiršanas plāniem un apjomiem ir pagarinājusi vairākas reizes, un skaidras informācijas par šiem jautājumiem nav ne LOK, ne federācijām un līdz ar to - arī pašiem sportistiem. Tikmēr IZM izvairās no plašākas komunikācijas, bet IZM Sporta departamenta direktora vietas izpildītājs Juris Zīvarts Latvijas Radio sacīja, ka iepriekš līgumu slēgšana ar federācijām ir notikusi februārī, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pašlaik process būtu ļoti iekavēts.