Kas ar viņu notika? Spāņu futbola fans, kurš kājām gāja uz Kataru, bet mīklaini pazuda Irānā, pēc gandrīz diviem gadiem laimīgi atgriezies mājās

Kā ziņo Spānijas mediji, Santjago Sančess visu šo laiku pavadījis ieslodzījumā, jo ticis apsūdzēts spiegošanā. Irānas varasiestādes viņu atbrīvoja pagājušā gada 31. decembrī pēc gandrīz 15 mēnešiem ieslodzījumā.  

"Tas bija ļoti grūti! Es nevaru tam noticēt. Tas ir bijis ļoti ilgi, ļoti grūti, bet es esmu šeit, es esmu savā valstī," pēc atgriešanās Spānijā vietējiem medijiem teica Sančess.

Irānas valdība pagājušā gada nogalē paziņoja, ka viņš tiks atbrīvots. "Es ieslodzījumā pavadīju 15 mēnešus ar iespējamu nāvessodu izpildi, par ko neviens nezina." Kad Kogedoaram jautāja par piedzīvoto šo piecpadsmit mēnešu laikā. Viņš nevēlējās iedziļināties detaļās, labprātāk paturot savus pārdzīvojumus sevī. "Šīs lietas pieder man. Nav labi turēt sevī naidu un aizvainojumu."

Sančess Kogedors pats atgādināja par viņam izvirzītajām apsūdzībām, jo ne Irānas varas iestādes, ne Ārlietu ministrija nav sniegušas nekādu konkrētu informāciju par viņa arestu. Nesen atbrīvotais vīrietis bija pateicīgs par Spānijas vēstnieka Irānā Anhela Losadas darbu, "kurš ir bijis fenomenāls", jo "ar šiem cilvēkiem ir ļoti grūti vienoties", spānis izteicās par Irānas varas iestādēm.

Nepareizā laikā neīstā vietā

Jauns.lv jau vēstīja Futbola cienītājs Santjago Sančess 2022. gada 8. janvārī devās gandrīz 7000 kilometru tālajā ceļā, lai 2022. gada 23. novembrī sasniegtu Kataru, kad savu pirmo spēli aizvadītu Spānijas valstsvienība, kam bija jāspēkojas ar Kostariku. Viņš bija ieplānojis gājienu no Madrides līdz Dohai un bija veiksmīgi izgājis cauri 15 dažādām valstīm, līdz nonāca īpaši bīstamajā Irānā.

Kādreizējais militārists, piedzīvojumu meklētājs un pieredzējušais pārgājienu gājējs par saviem piedzīvojumiem “Instagram” kontā veidoja ceļojumu blogu, bet ģimene par viņa gaitām pēdējo reizi dzirdēja 2022. gada 2. oktobrī – dienā, kad viņš šķērsojis Irānas robežu.

Sančesa vecāki zināja teikt, ka viņu dēlam bija paredzēts doties uz Teherānu, lai tur sniegtu interviju, bet pēc tam uz ostas pilsētu Bandarabāsu, lai ceļotu pāri Persijas līcim un Kataru. Sarunā ar Ziemeļamerikas vadošo sporta izdevumu ESPN, Sančesa vecāki neslēpj satraukumu un bailes par dēla dzīvību. Neraugoties uz to, ka Santjago par sevi ziņu nebija devis no 2. oktobra, par viņa pazušanu tika paziņots tikai 17. oktobrī.

Kā ziņoja cilvēktiesību aizstāvju izveidotais portāls “Hengraw”, Sančess ticis nolaupīts, un to paveikuši Irānas drošības dienesta darbinieki, jo futbola līdzjutējs bija pamanīts pie Mahsas Amini kapa. Kopā ar Sančesu esot bijis arī kāds vietējais iedzīvotājs, un abi vīrieši esot aizturēti – tas noticis 2. oktobrī. Tas laiks Irānā bija īpaši spraigs, jo pēc 22 gadus vecās Mahsas Amini nāves policijas iecirknī, kur viņa tika nogādāta “neislāmiska apģērba dēļ”, protesti pret pastāvošo varu un attieksmi pret sievietēm sasniedza iespaidīgus apmērus.

Kas notika patiesībā

Kapavietas apmeklējums, visticamāk, arī bijis iemesls aizturēšanai, jo, kā iepriekš norādīja Sančess Kogedora vecāki, viņš nejauši sapazinies ar kādu Irānā pastāvošā režīma pretinieku, kurš ārzemnieku aizvedis pie Mahsas Amini kapa (pašam nezinot, kur atrodas) un pamudinājis nofotografēt to. "Kad mans dēls ieradās Irānā, viņam bijis kontakts ar kādu vietējo. Un šis kontakts, šķiet, bija režīma pretinieks. Viņš viņu saticis un aizvedis pie kapa, lai nofotografētu to kā ārzemnieks un publicētu sociālajos medijos," skaidroja ģimene. Tas noveda pie viņa tūlītēja aresta.

Futbola līdzjutēja māte bija pateicīga Spānijas vēstniekam Irānā Anhelam Losadam par to, ka viņš ir izdarījis "iespējamo un neiespējamo".  Losada panāca viņa atbrīvošanu. Vēstnieka vizīte pie Sančesa Kogedora notika pēc vairāku mēnešu uzturēšanās cietumā. Viņš tika apsūdzēts spiegošanā, kas Irānā ir noziegums, par kuru soda ar nāvi. Vēlāk viņš tika pārvests uz “Evin 209” - visstingrāko cietumu šajā Āzijas valstī. Viņa pašapziņa mazinājās, un viņš bija domājis pārstāt ēst un samierināties ar savu likteni.

Tomēr labas uzvedības dēļ viņš tika pārcelts uz mazāk stingru cietumu, kur viņam bija pieejams telefons un viņš varēja sazināties ar savu ģimeni Spānijā.