Lielais jautājums: "Vai Latvijai vajadzētu boikotēt olimpiskās spēles, ja tajās piedalīsies sportisti no Krievijas un Baltkrievijas?"

To Jauns.lv jautāja sporta žurnālistam Anatolijam Kreipānam, riteņbraukšanas sporta trenerim, funkcionāram un uzņēmējam Igo Japiņam, kurš tikko saņēmis “Trīs zvaigžņu balvu” par mūža ieguldījumu sportā un Latvijas Basketbola savienības vadītājam, bijušajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.

Visi trīs teic, ka pagaidām vēl būt pāragri pieņemt galīgo verdiktu par piedalīšanos vai nepiedalīšanos olimpiskajās spēlēs dēļ pāris krievu „neitrālajiem sportistiem”. Igo Japiņš teic, ka līdz olimpiskajām spēlēm vēl ir septiņi mēneši, kuru laikā var daudz kas mainīties. Anatolijs Kreipāns saka, ka Latvijai nevajag pieļaut, lai mūsu ienaidnieki priecātos par latviešu nepiedlīšanos olimpiskajās spēlēs. Raimonds Vējonis pieļauj iespēju, ka SOK pat var mainīt savu lēmumus par krievu un baltkrievu sportistu piedalīšanos splēs.

Igo Japiņš: "Šajā putrā ir diezgan grūti ko saprast"

Igo Japiņš teic, ka nepiedalīšanās olimpiskajās spēlēs mums neko īpaši nedos. Tas varētu dot kādu apmierinājumu konkrētam sportistam, bet ne sportam kopumā. Viņš norāda, ka pašreiz šajā “putrā” ap piedalīšanos vai nepiedalīšanos olimpiskajās spēlēs ir “diezgan grūti ko saprast”.

Viņš uzskata: “Ja Latvija un varbūt vēl dažas valstis olimpiskajās spēlēs nepiedalīsies, nezinu, vai tas mums ko labu dos. Ja gribam panākt, lai SOK atceļ krievu dalību spēlēs, tad daudzām valstīm tajā jābūt iesaistītām. Mēs varam žēloties vai nežēloties, bet tas balsojums bija tāds, kā bija. Mēs sevi varam uzskatīt par tādu svarīgu valsti, bet daudzi nezina, kas mēs tādi esam (un arī mēs daudz ko nezinām, piemēram, par Āfrikas valstīm). Viņiem tas (krievu un baltkrievu dalība spēlēs) pilnīgi neliekas aktuāli.

Pasaulē notiek n-tie kari. Priekš mums Ukrainas karš ir ļoti svarīgs, jo mums viņi ir kaimiņi, mēs baidāmies, ka mums uzbruks un tā tālāk, bet citiem tas nav svarīgi. Ej nu dienvidāfrikāņus vai dienvidamerikāņus pārliecini.”

Viņš teic, ka nepiedalīšanās olimpiskajās spēlēs var dot gandarījumu pašam sportistam, kurš pieņēmis šādu lēmumu, bet ne kopumā valsts līmenī, vismaz ne pašreizējā situācijā, kad lēmumi ir pieņemti, kādi tie ir, un min konkrētus piemērus.

Basketbolists Rihards Lomažs (patiesībā par gatavību boikotēt publiski paziņojis Kristers Zoriks - Red.) un vēl citi paziņojuši, ka nepiedalīsies olimpiskajās spēlēs kopā ar krieviem, bet: “Tai pašā laikā mēs rīkojam kvalifikācijas turnīru. Tad kāpēc to rīkojam, ja nepiedalāmies olimpiskajās spēlēs? Piemēram, mūsu hokejisti arī spēlē NHL, kur, spriežot pēc uzvārdiem, ir piecreiz vairāk krievu. Tad ko lai darām? Tad atsaucam viņus, vai kā? Tas viss ir diezgan līdzīgi (salīdzinājumā ar kolīzijām ap olimpiskajām spēlēm – Red.).”

Tāpat viņam nav pieņemams variants, ka mēs skatāmies uz ukraiņiem un no tā arī lemsim, vai startēsim olimpiskajās spēlēs vai nē: “Man tas liekas tā īpatnēji. Nu, mums jāpieņem pašiem savs lēmums! Nebraukt tāpēc, lai vienkārši nebrauktu, mums neko nedos. Tā es domāju.”

Viņš arī norāda, ka mums ukraiņiem jāpalīdz maksimāli efektīgi, bet, cik tas būtu efektīgi, paziņot par nepiedalīšanos Parīzes vasaras olimpiskajās spēlēs, pašreiz – septiņus mēnešus pirms to sākuma, ir grūti saprotams lēmums.

Anatolijs Kreipāns: "Divi-trīs neitrālie sportisti nediktēs, ko mums darīt!"

Anatolijs Kreipāns uzskata, ka divu-trīs krievu sportistu dēļ, kuri kvalificējas kā “neitrālie sportisti”, nevajadzētu boikotēt olimpiskās spēles, bet gan visiem kopā nāktos cīnīties par to, lai agresorvalsts sportistiem jebkādā statusā vispār liegtu piedalīties olimpiskajās spēlēs. Tāpat viņš uzsver, ka nevajadzētu skriet pa priekšu “visiem iespējamiem vilcieniem”, jo pirmām kārtām pati Ukraina pašlaik nedomā boikotēt olimpiskās spēles.

Viņš cer, ka galu galā krievu un baltkrievu sportistiem tomēr nepavērsies iespēja startēt olimpiskajās spēlēs. Par tiem latviešu sportistiem, kuri paziņojuši, ka nepiedalīsies spēlēs, ja tajās startēs krievu un baltkrievu sportisti, viņš saka, ka neviens no viņiem neaicina boikotēt spēlēs, viņi tikai paziņojuši, ka vien paši tajās nepiedalīsies un “tas ir vīrišķīgs lēmums, kuru nevar necienīt”.

“Agresorvalsts, kura iebrukusi citā valstī, sportistiem olimpiskajās spēlēs jebkādā statusā nav ko darīt. Šis jautājums vispār nav apspriežams.

Cita lieta ir kā pret to izturas. Ukrainas žurnālisti izskaitļojuši, ka no apmēram 11 sportistiem (kas pretendē uz “neitrālā sportista” statusu; astoņi krievi un trīs baltkrievi), tikai kādi divi trīs nepakļaujas ierobežojumiem (kas liedz piedalīties olimpiskajās spēlēs). Un Ukrainā vispār netiek izskatīts jautājums par spēļu boikotu.

Mani ļoti uzjautrina SOK formulējums, ka spēlēs varētu piedalīties sportisti, kuri “aktīvi nav atbalstījuši” karadarbību. Izrādās, ka karadarbību var ne tikai atbalstīt vai neatbalstīt, bet arī var to darīt “aktīvi”. SOK šai ziņā izdomāja muļķīgu formulējumu – sportisti, kas nav saistīti ar militārām un spēka struktūrām.

Domāju, ka daudzi ir lasījuši Ukrainas nacionālās Olimpiskās komitejas prezidenta Vadima Gutcaita izteikumus, ka tagad viņi sekos līdzi tam, kā SOK ievēros to, ko pati pieņēmusi. Tas ir viens.

Bet otrs ir tas, ka Ukraina tieši otrādi – ar spēcīgu un lielu komandu piedalīsies Parīzes olimpiskajās spēlēs, tai ir arī sava futbola izlase, lai spēles izmantotu kā skatuvi. Līdzīga nostāja ir arī Skandināvijai – divu trīs krievu “neitrālo sportistu” dēļ mums nevajag upurēt savus sportistus, pakļaut savu valsti lielām sankcijām, ja nepiedalīsimies olimpiskajām spēlēs; neļausim viņiem priecāties par to, ka mēs nepiedalīsimies. Tas būs daudz efektīgāk. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Ukrainas vārds šajās olimpiskajās spēlēs izskanēs katru dienu un tie divi trīs “neitrālie sportisti” būs maziņi un melni, viņus vispār tur neviens nepamanīs, nedomāju, ka viņi tur labi jutīsies. Un tas būs daudz efektīgāk nekā – jūs piedalāties, bet mēs ne,” saka Anatolijs Kreipāns.

Vienlaikus viņš teic, ka šai situācijā nav jāklusē un nekas nav jādara. Ir jācīnās par to, lai SOK atceļ lēmumu par atļauju agresorvalsts sportistiem olimpiskajās spēlēs startēt zem neitrāla karoga. Ja SOK to izdarītu, tad tas šajā situācijā būtu visprātīgākais.

Tāpat viņš norāda, ka olimpisko spēļu boikots nenāktu par labu konkrētās valsts sportam, jo tādā gadījumā valstij ietu garām arī gan nākamās ziemas, gan vasaras olimpiskās spēles, kā arī valsts nevarētu piedalīties pasaules un Eiropas čempionātos olimpiskajos sporta veidos: “Nu divu trīs kaut kādu krievu sportistu dēļ nevajag lielā mērā iznīcināt veselu paaudzi ļoti daudzos sporta veidos!”

Raimonds Vējonis par: "Vēl ir pietiekami daudz laika"

Raimonds Vējonis teic, ka pagaidām vēl nevajag steigties ar galīgā lēmuma pieņemšanu par Latvijas piedalīšanos vai nepiedalīšanos Parīzes olimpiskajās spēlēs un pieļauj, ka, iespējams, SOK var arī mainīt lēmumu par krievu sportistu startu spēlēs.

Viņa viedoklis ir vērā ņemams arī tai sakarā, ka vairāki mūsu basketbolisti paziņojuši, ka negrasās startēt vienās spēlēs ar agresorvalsts sportistiem, un Latvijai jārīko olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs basketbolā. Raimonds Vējonis saka:

“Mums par šo jautājumu jāturpina darbs ar līdzīgi domājošām valstīm, zināmā mērā veidojot koalīciju, lai pieņemtu izsvērtu lēmumu piedalīties vai nepiedalīties. Vārds “boikotēt” šajā gadījumā, manuprāt, nav tas pareizākais vārds, jo tad tas viennozīmīgi būs Olimpiskās hartas pārkāpums ar visām no tā izrietošām sekām.

FIBA (Starptautiskā Basketbola federācija) mums devusi tiesības organizēt vienu no četriem olimpiskās kvalifikācijas turnīriem, kura uzvarētājkomanda iegūs tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs. Mēs esam gatavi šo turnīru organizēt. Mums ir labi spēlētāji, un varbūt pirmo reizi varam iegūt tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs. Ja mēs šīs tiesības būsim izcīnījuši, tad jau skatīsimies, kāds būs mūsu kopējais lēmums par piedalīšanos spēlēs.

Par to, ka 3x3 basketbolisti ir izteikuši savu pozīciju (nepiedalīties olimpiskajās spēlēs – Red.), pirmām kārtām jāsaka, ka mums vēl jāizcīna tiesības tur būt, jo olimpiskais kvalifikācijas turnīrs būs tikai nākamā gada maijā. Neapšaubāmi katram sportistam var būt savs viedoklis un sportistu aktīvā pozīcija ir uzteicama. Bet, domāju, aptaujājot Latvijas sportistus, būs ļoti dažādi – būs tādi, kas nepiedalīsies, tādi, kas ieteiks nogaidīt, un tādi, kas piedalīsies. Tas varbūt ir kāda sportista dzīves sapnis, augstākais līmenis, ko grib sasniegt – piedalīties olimpiskajās spēlēs.”

Tādēļ Raimonds Vējonis pašreiz aicina nepieņemt sasteigtu lēmumu. Vēl ir pietiekami daudz laika un, iespējams, SOK arī varētu mainīt savu lēmumu par atļauju krievu un baltkrievu sportistiem zem neitrālā karoga startēt olimpiskajās spēlēs, kas sāksies tikai nākamā gada jūlija beigās. Pašreiz mums jāveic konsultācijas ar līdzīgi domājošām valstīm, kas arī ir sašutušas par krievu sportistu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs, un jāsaprot, kāda šajā situācijā ir Ukrainas nostāja. Pēc tam jau Latvija pati varēs pieņemt pati savu izsvērtu lēmumu.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.