Igo Japiņš par olimpisko spēļu boikotu krievu sportistu dēļ: "Mēs varam žēloties vai nežēloties, bet tas balsojums bija tāds, kā bija"
Riteņbraukšanas treneris un menedžeris Igo Japiņš teic, ka nepiedalīšanas olimpiskajās spēlēs mums neko īpaši nedos. Tas varētu dot kādu apmierinājumu konkrētam sportistam, bet ne sportam kopumā. Viņš norāda, ka pašreiz šajā "putrā" ap piedalīšanos vai nepiedalīšanos olimpiskajās spēlēs ir "diezgan grūti ko saprast".
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pieņēmusi lēmumu, ka Krievijas atlēti, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, nākamgad varēs piedalīties Parīzes vasaras olimpiskajās spēlēs kā neitrālie sportisti. Tas izsaucis sašutuma vilni galvenokārt Baltijā, Polijā un Ziemeļvalstīs. Daži Latvijas sportisti jau paziņojuši, ka viņi šādā gadījumā olimpiskajās spēlēs nepiedalīsies. Līdz ar to Lielais Jautājums: “Vai Latvijai vajadzētu boikotēt olimpiskās spēles, ja tajās piedalīsies sportisti no Krievijas un Baltkrievijas?” To Jauns.lv jautāja riteņbraukšanas sporta trenerim, funkcionāram un uzņēmējam Igo Japiņam, kurš tikko paziņots kā “Trīs zvaigžņu balvas” saņēmējs par mūža ieguldījumu sportā .
Viņš uzskata: “Ja Latvija un varbūt vēl dažas valstis olimpiskajās spēlēs nepiedalīsies, nezinu, vai tas mums ko labu dos. Ja gribam panākt, lai SOK atceļ krievu dalību spēlēs, tad daudzām valstīm tajā jābūt iesaistītām. Mēs varam žēloties vai nežēloties, bet tas balsojums bija tāds, kā bija. Mēs sevi varam uzskatīt par tādu svarīgu valsti, bet daudzi nezina, kas mēs tādi esam (un arī mēs daudz ko nezinām, piemēram, par Āfrikas valstīm). Viņiem tas (krievu un baltkrievu dalība spēlēs) pilnīgi nesķiet aktuāli.
Pasaulē notiek n-tie kari. Mums Ukrainas karš ir ļoti svarīgs, jo mums viņi ir kaimiņi, mēs baidāmies, ka mums uzbruks un tā tālāk, bet citiem tas nav svarīgi. Ej nu dienvidāfrikāņus vai dienvidamerikāņus pārliecini."
Viņš teic, ka nepiedalīšanās olimpiskajās spēlēs var dot gandarījumu pašam sportistam, kurš pieņēmis šādu lēmumu, bet ne kopumā valstu līmenī, vismaz ne pašreizējā situācijā, kad lēmumi ir pieņemti, kādi tie ir, un min konkrētus piemērus.
Basketbolists Rihards Lomažs (par nespēlēšanu publiski gan paziņojis Kristers Zoriks nevis Rihards Lomažs - red.) un vairāki citi sportisti paziņojuši, ka nepiedalīsies olimpiskajās spēlēs kopā ar krieviem, bet: “Tai pašā laikā mēs rīkojam kvalifikācijas turnīru. Tad kāpēc to rīkojam, ja nepiedalāmies olimpiskajās spēlēs? Piemēram mūsu hokejisti arī spēlē NHL, kur, spriežot pēc uzvārdiem, ir piecreiz vairāk krievu. Tad ko lai darām? Tad atsaucam viņus, vai kā? Tas viss ir diezgan līdzīgi (salīdzinājumā ar kolīzijām ap olimpiskajām spēlēm – Red.).”
Tāpat viņam nav pieņemams variants, ka mēs skatāmies uz ukraiņiem un no tā arī lemsim, vai startēsim olimpiskajās spēlēs vai nē: “Man tas liekas tā īpatnēji. Nu, mums jāpieņem pašiem savs lēmums! Nebraukt tāpēc, lai vienkārši nebrauktu, mums neko nedos. Tā es domāju.”
Viņš arī norāda, ka mums ukraiņiem jāpalīdz maksimāli efektīgi, bet, cik tas būtu efektīgi, paziņot par nepiedalīšanos Parīzes vasaras olimpiskajās spēlēs, pašreiz – septiņus mēnešus pirms to sākuma, ir grūti saprotams lēmums.
Kā Igo Japiņš vērtē Krievijas un Baltkrievijas sportistu iespējamo piedalīšanos olimpiskajās spēlēs, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.