Anatolijs Kreipāns par olimpisko spēļu boikotu krievu sportistu dēļ: "Divi trīs neitrālie sportisti nediktēs, ko mums darīt!"
Sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns uzskata, ka divu trīs krievu sportistu dēļ, kuri kvalificējas kā “neitrālie sportisti”, nevajadzētu boikotēt olimpiskās spēles, bet gan visiem kopā nāktos cīnīties par to, lai agresorvalsts sportistiem jebkādā statusā vispār liegtu piedalīties olimpiskajās spēlēs. Tāpat viņš uzsver, ka nevajadzētu skriet pa priekšu “visiem iespējamiem vilcieniem”, jo, pirmām kārtām, pati Ukraina nedomā boikotēt olimpiskās spēles.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pieņēmusi lēmumu, ka Krievijas atlēti, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, nākamgad varēs piedalīties Parīzes vasaras olimpiskajās spēlēs kā neitrālie sportisti. Tas izsaucis sašutuma vilni galvenokārt Baltijā, Polijā un Ziemeļvalstīs. Daži Latvijas sportisti jau paziņojuši, ka viņi šādā gadījumā olimpiskajās spēlēs nepiedalīsies. Līdz ar to Lielais Jautājums: “Vai Latvijai vajadzētu boikotēt olimpiskās spēles, ja tajās piedalīsies sportisti no Krievijas un Baltkrievijas?” To Jauns.lv jautāja sporta žurnālistam Anatolijam Kreipānam.
Viņš cer, ka galu galā krievu un baltkrievu sportistiem tomēr nepavērsies iespēja startēt olimpiskajās spēlēs. Par tiem latviešu sportistiem, kuri paziņojuši, ka nepiedalīsies spēlēs, ja tajās startēs krievu un baltkrievu sportisti, viņš saka, ka neviens no viņiem neaicina boikotēt spēles, viņi tikai paziņojuši, ka vien paši tajās nepiedalīsies un “tas ir vīrišķīgs lēmums, kuru nevar necienīt”.
"Agresorvalsts, kas iebrukusi citā valstī, sportistiem olimpiskajās spēlēs jebkādā statusā nav ko darīt. Šis jautājums vispār nav apspriežams.
Cita lieta ir, kā pret to izturas. Ukrainas žurnālisti izskaitļojuši, ka no apmēram 11 sportistiem (kas pretendē uz "neitrālā sportista" statusu; astoņi krievi un trīs baltkrievi), tikai kādi divi trīs nepakļaujas ierobežojumiem (kas liedz piedalīties olimpiskajās spēlēs). Un Ukrainā vispār netiek izskatīts jautājums par spēļu boikotu.
Mani ļoti uzjautrina SOK formulējums, ka spēlēs varētu piedalīties sportisti, kuri "aktīvi nav atbalstījuši" karadarbību. Izrādās, ka karadarbību var ne tikai atbalstīt vai neatbalstīt, bet arī var to darīt "aktīvi". SOK šai ziņā izdomāja muļķīgu formulējumu – sportisti, kas nav saistīti ar militārām un spēka struktūrām.
Domāju, ka daudzi ir lasījuši Ukrainas nacionālās Olimpiskās komitejas prezidenta Vadima Gutcaita izteikumus, ka tagad viņi sekos līdzi tam, kā SOK ievēros to, ko pati pieņēmusi. Tas ir viens.
Bet otrs ir tas, ka Ukraina tieši otrādi – ar spēcīgu un lielu komandu piedalīsies Parīzes olimpiskajās spēlēs, tai ir arī sava futbola izlase, lai spēles izmantotu kā skatuvi. Līdzīga nostāja ir arī Skandināvijai – divu trīs krievu "neitrālo sportistu" dēļ mums nevajag upurēt savus sportistus., pakļaut savu valsti lielām sankcijām, ja nepiedalīsimies olimpiskajām spēlēs; neļausim viņiem priecāties par to, ka mēs nepiedalīsimies. Tas būs daudz efektīgāk. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Ukrainas vārds šajās olimpiskajās spēlēs izskanēs katru dienu un tie divi trīs "neitrālie sportisti" būs maziņi un melni, viņus vispār tur neviens nepamanīs, nedomāju, ka viņi tur labi jutīsies. Un tas būs daudz efektīgāk nekā – jūs piedalāties, bet mēs ne," saka Anatolijs Kreipāns.
Vienlaikus viņš teic, ka šai situācijā nav jāklusē un nekas nav jādara. Ir jācīnās par to, lai SOK atceļ lēmumu par atļauju agresorvalsts sportistiem olimpiskajās spēlēs startēt zem neitrāla karoga. Ja SOK to izdarītu, tad tas būtu visprātīgākais šajā situācijā.
Tāpat viņš norāda, ka olimpisko spēļu boikots nenāktu par labu konkrētās valsts sportam, jo tādā gadījumā valstij ietu garām arī gan nākamās ziemas, gan vasaras olimpiskās spēles, kā arī valsts nevarētu piedalīties pasaules un Eiropas čempionātos olimpiskajos sporta veidos: "Nu divu trīs kaut kādu krievu sportistu dēļ nevajag lielā mērā iznīcināt veselu paaudzi ļoti daudzos sporta veidos!"
Kā Anatolijs Kreipāns vērtē Krievijas un Baltkrievijas sportistu iespējamo piedalīšanos olimpiskajās spēlēs, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.