Traģiski izdzisusi 17 gadus veca krievu hokejista dzīvība; viņa slepkavas sastopamas arī Latvijā

Vietējie plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka komandas spēlētājiem atvaļinājums sākās maija beigās, bet Hvaļko sakosts laikā, kad viņš atpūtās dzimtajā Krasnoturjinskas pilsētā Sverdlovskas apgabalā.

Visu vasaru Sanktpēterburgas ārsti cīnījās par viņa dzīvību, taču beigās jaunietim atteica iekšējie orgāni, nervu sistēma un kājas.

Viņa tēvs un “Kuzbass” junioru komandas treneris arī ir godalgots sportists — seškārtējs Krievijas čempions hokejā ar bumbiņu, divkārtējais Pasaules kausa ieguvējs un trīskārtējs Eiropas čempionu kausa ieguvējs.

Saslimšana ar bīstamo ērču encefalītu ir aktuāla problēma arī Latvijā. Slimības galvenie izplatības reģioni pasaulē ir Baltijas valstis, Austrumeiropas ziemeļdaļa un Krievijas centrālie apgabali.

Ērču encefalīts ir akūta centrālās nervu sistēmas saslimšana, ko izraisa ērču encefalīta vīruss, ar ko inficējas ganību vai suņu ērces piesūkšanās rezultātā vai lietojot uzturā inficēta mājlopa nepasterizētus produktus. Saslimšanas vissliktākajā gaitā var iestāties nāve vai ilgtermiņa invaliditāte. Ērču encefalīta nēsātājas spēj inficēt cilvēku jau dažu minūšu laikā pēc piesūkšanās.

Infekcija sākas 1—3 nedēļu laikā pēc ērces piesūkšanās. Cilvēkam parādās vieglas gripas pazīmes: drudzis, galvassāpes un nespēks. Dažu dienu laikā tās pāriet. Vairums saslimušo izveseļojas, bet aptuveni trešdaļa piedzīvo otro slimības fāzi, kad vēl pēc vairākām dienām rodas meningīts — smadzeņu apvalku iekaisums. Raksturīgas stipras galvassāpes, reiboņi, vemšana, stiprs drudzis, drebuļi un vispārējs nespēks. Retos gadījumos (6%) attīstās arī encefalīts — smadzeņu šūnu iekaisums, kas rada arī atmiņas un kustību traucējumus, tai skaitā paralīzi.

Ērču encefalīta mirstība ir ap 1%, komplikācijas pēc izslimošanas piedzīvo 20% cilvēku.

Vienīgā aizsardzība pret ērču encefalītu ir vakcinācija. Nav jāvakcinējas tikai tiem, kas jau pārslimojuši ērču encefalītu. Pēc slimības izslimošanas cilvēks iegūst imunitāti uz mūžu.