Četri soļi līdz Parīzes olimpiskajām spēlēm jeb cik reāli ir Latvijas basketbola meiteņu sapņi

Latvijas dāmu izlases leksikā šovasar nereti dzirdēts hokeja izlases nesenajā bronzas ceļā izmantotais “soli pa solim”. Cik tad soļu jāveic, lai Latvijas sieviešu basketbols būtu pārstāvēts Parīzes olimpiskajās spēlēs un vai tam vispār ir jebkāds sportisks pamatojums?

Ja ieskatāmies FIBA sieviešu izlašu rangā, tad Latvija ir tikai 25. vietā jeb 16. labākā starp Eiropas komandām. Ja atceramies, ka uz iepriekšējo Eiropas čempionātu nemaz netikām un šī turnīra priekšvakarā par karjeras noslēgšanu paziņoja labākā aizsardze Elīna Babkina, šādi prātojumi varētu šķist nevietā. Tomēr ir vēl citi rangi un fakti, kuri ļauj uzturēt dzīvus sapņus par Parīzes olimpiskajām spēlēm. Piemēram, ir arī tāds FIBA spēka rangs, kurā tiek vērtēta pašreizējā komandu sportiskā forma un pēdējie panākumi. Lūk, te esam jau septītā labākā Eiropas komanda. Vēl ir bukmeikeri, kuri riskē ar savu un vēlas atņemt azartiskāko spēlmaņu naudu, tāpēc viņu prognozes ir vērā ņemams arguments. Bukmeikeri šajā Eiropas čempionātā latvietēm redz vietu labāko astotniekā. Optimistiskākajās līnijās pat kā piektās aiz dāmu basketbola trīs lielvalstīm Francijas, Spānijas, Serbijas un pēdējos gados strauju izrāvienu veikušās Beļģijas. Lai nokļūtu olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, droši vien pietiks ar vietu pirmajā sešniekā, ja tajā būs arī Francija. Tātad turpat vien esam! Turklāt Spāniju jau esam pieveikuši - čempionāta pirmajā mačā 67:63.

Pirmais solis – izkļūt no grupas

Latvijas izlasē “soli pa solim” drīzāk nozīmē katru atsevišķu pretinieku, taču šā turnīra un olimpiskā sapņa virzienā izšķirošā nebūs ne pirmā spēle pret spānietēm, ne, iespējams, nākamā pret grieķietēm. Taču pirmā soļa sasniegšanai vismaz viena uzvara pirmās grupas turnīrā būs jāizcīna (nav gan izslēgts, ka ar panākumu pret Spāniju var arī izrādīties par maz). Basketbola aprindās par to it kā šaubas nerodas, taču tas būs jāpierāda laukumā. Uz papīra un prognozēs mums vajadzētu uzvarēt gan grieķietes, gan bez vienas no līderēm Dubļevičas palikušās menkalnietes. Jebkas cits kā izkļūšana no grupas būs pamatīga neveiksme.

Otrais solis – aizbraukt uz Ļubļanu

Turnīra sākumā piedzīvots zaudējums būs labojama kļūda, taču  būs atsevišķas atslēgas spēles, kurā būs nepieciešama tikai uzvara. Jebkurā gadījumā tāda būs ceturtā spēle. Protams, ar nosacījumu, ja būs veikts pirmais solis un latvietes būs izkļuvušas no grupas. Ja gadīsies mazliet apgāzt rangu, apsteigt Spāniju un uzvarēt savā grupā, tad nokļūšana Ļubļanā būs atrsināta jau ar pirmā soļa veikšanu. Nav izslēgts scenārijs, ka latvietēm būs jāpiedalās papildus astotdaļfināla cīņā par iespēju turpināt turnīru Slovēnijas galvaspilsētā. Lūk, šī tad būs spēle ar milzīgu nozīmi un papildu emocionālo fonu. Uzvara tajā uzreiz nodrošinās iespēju spēlēt ceturtdaļfinālā vai uzreiz vietu pusfinālā (gadījumā, ja būs uzvarēts A grupā).

Trešais solis – uzvarēt vienu no pirmajām divām spēlēm Ļubļanā

Tā saucamajā izslēgšanas turnīrā katrai no astoņām tā dalībniecēm būs jāaizvada trīs spēles. Uzvara pirmajā no tām ļaus cīnīties par medaļām, taču, tajā zaudējot, par fināla cienīgu kļūs nākamā spēle par vietu pirmajā sešniekā. Visticamāk, pie scenārija zaudējums ceturtdaļfinālā un uzvara mazājā pusfinālā sanāks ceļazīme uz olimpisko kvalifikācijas turnīru. Teorētiski, ļoti vāja Francija izlases snieguma gadījumā, nepieciešama var izrādīties uzvara arī trešajā Ļubļanas spēlē. Par stabilitāti sieviešu basketbolā īpaši negribas spriest, taču kārotā mērķa sasniegšanai var pietikt tikai ar trīs uzvarām (ticamāk gan, ar četrām) septiņās spēlēs. Ar nosacījumu, ja tās izcīnītas pareizaja brīdī.

Ceturtais solis jāveic nākamgad

Komandām, kas būs izpildījušas šos minētos trīs punktus, nākamā gada februārī būs iespēja cīnīties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā par desmit ceļazīmēm uz Parīzi. Divas vietas jau ir aizņēmušas Francijas un ASV izlases Bez skaļiem lozungiem, taču tieši ar tādu mērķi šo Eiropas čempionātu sāk Latvijas izlase. Pieredze, kā nokļūt planētas galvenajos forumus, latvietēm ir. 2007. gadā Ainara Zvirgzdiņa vadībā Latvijas izlase Eiropas čempionātā sasniedza visu laiku augstāko rezultātu jeb ceturto vietu, nākamajā gadā tiekot arī pie Pekinas olimpiskās ceļazīmes. Savukārt 2017. gadā Mārtiņa Zībarta vadībā izcīnītā sestā vieta deva iespēju pirmo reizi spēlēt Pasaules kausa izcīņā. Abi treneri, kuriem kopā ir piecu Eiropas čempionātu pieredze kā galvenajiem, pašlaik ir Gundara Vētra palīgi. Pieredzes ziņā jaudīgais treneru korpuss ir viens no galvenajiem aspektiem, lai Latvijas izlase šā Eiropas čempionāta līkločus izietu ar paceltu galvu.

Ātras, pieredzējušas un ar atbilstošām līderēm

Latvijas sieviešu basketbolā it kā notiek paaudžu maiņa, un šajā turnīrā izlasē ir četras debitantes, tomēr ar vidēji 28 gadu vecumu Latvijas izlase ir viena no pieredzējušākajām komandām šajā turnīrā. Vairāk (29) ir tikai grieķietēm, tie paši vidēji 28 gadi ir arī Spānijas un Serbijas izlasēm. Ar pieredzi latvietēm viss ir kārtībā, to apliecina arī mūsu līderu iekrātā vēsturisko turnīru bagāža. Treneris Vētra uzskata, ka sagatavošanās ciklā izdevās paveikt visu ieplānoto, īpaši izceļot labu fizisko sagatvotību, tā ļaujot spēlēt agresīvu aizsardzību un ātru basketbolu. Šķiet, ka tieši nepiekāpība savā laukuma pusē varētu kļūt par to firmas zīmi, ar ko latvietes varētu lauzt pretinieces. Pārbaudes spēlēs vairāk par 70 punktiem tika zaudēti tikai pašā pirmaja mačā Turcijā. Pēc tam arī 60 punkti pretiniecēm bija grūti sasniedzama robeža.

Lai pretendētu uz augstu vietu, ir vajadzīgas vismaz pāris līderes uzbrukumā un teicama spēles organizācija. Babkinas lēmums beigt karjeru radījis daudz pārdomu, taču pārbaudes spēlēs izskatījās, ka treneriem ir izdevies atrast visnotaļ veiksmīgus risinājumus. Punktu gūšanā šo lomu labi uzņēmās Kate Vilka (pēdējās četrās oficiālajās pārbaudes spēlēs ne mazāk par 13 punktiem), spēles organizācijā Ilze Jākobsone un Ieva Pulvere. Kas attiecas uz uzbrukuma līderēm, tad tās katram pretinieču trenerim bija un ir nojaušamas pirms spēles. Kvalifikācijā Šteinberga ar 29,3 vidēji gūtiem punktiem bija rezutatīvākā visā turnīrā, Laksa pielika vidēji 16 punktus. Anete gatava vilkt komandu uz priekšu katrā spēlē un uzvarēt kaut vienatnē. Kitija kā izcila snaipere var izšķirt jebkuras spēles iznākumu. Kvalifikācijas turnīrā abas kopā guva vairāk nekā pusi no visas komandas punktiem (vidēji 45 no 75). Šāda statistika ilgtermiņā varbūt ir mazliet par traku, un droši vien Eiropas čempionātā punkti sadalīsies līdzvērtīgāk. To redzējām jau pārbaudes spēlēs, turklāt šajā komandas modelī izskatās ļoti laba sabalansēta pieredze un jaunības azarts. Komandas līderu ziņā Latvijas izlases atbilst tiem parametriem, lai būtu starp vadošajām komandām. Iespējams, pietrūkst jaudas zem groziem tieši centra spēlētājas pozīcijā, daļai spēlētāju pietrūkst pieredzes pašā augstākajā līmenī, un favorītēm būs plašākas sastāva rotācijas iespējas. Taču, kā saka Anete Šteinberga, atsevišķā spēlē šī Latvijas izlase var uzvarēt jebkuru pretinieku. Ja pieņemam, ka teicama rezultāta sasniegšanai var pietikt tikai ar trīs šādiem vakariem, meiteņu sapņi pagarināt olimpiskos mērķus līdz nākamajai vasarai šķiet izpildāmi un sasniedzami.