Laiki mainās! Ukrainas un Krievijas Olimpisko komiteju prezidenti kādreiz bija draugi un kopā kļuva par olimpiskajiem čempioniem
Ukrainas Olimpiskās komitejas prezidents Vadims Gutcaits savu krievu amata brāli Staņislavu Pozdņakovu ir nodēvējis par "manu ienaidnieku", lai gan savulaik viņi plecus pie pleca kļuva par olimpiskajiem čempioniem.
Gutcaits un Pozdaņkovs 1992. gadā Barselonā apvienotās komandas sastāvā kopā izcīnīja olimpisko zelta medaļu paukošanā komandām.
Kā sarunā ar “The Associated Press” atklājis Gutsaits, kurš ir arī savas valsts sporta ministrs, abiem bija labas attiecības, bet viņu draudzība sāka pasliktināties, kad Krievija 2014. gadā iebruka Ukrainas Krimas pussalā.
Kopš tā laika viņš ir nopēlis Pozdņakovu par viņa atbalstu pilna mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā. "Es nevēlos ar viņu runāt. Es vispār nevēlos viņu pazīt. "Viņš ir mans ienaidnieks, kurš atbalsta šo karu, kurš uzskata par godu sportistiem piedalīties karā pret ukraiņiem, nogalināt ukraiņus. Tāpēc šodien un uz visiem laikiem šis cilvēks man vairs neeksistē."
Kā vēsta izdevums “Inside the Games”, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ir palielinājusi spriedzi, paziņojot, ka tā izskata iespējas, kā atjaunot Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību pasaules sporta sacensībās pēc tam, kad bija ieteikusi šīm valstīm piemērot aizliegumu. Gutsaits ir brīdinājis, ka krievu un baltkrievu piedalīšanās nākamā gada olimpiskajās spēlēs Parīzē varētu izraisīt Ukrainas delegācijas boikotu, kam pievienojušās arī vairākas citas Eiropas valstis, ieskaitot Latviju.
"Šis [boikots] ir ļoti svarīgs jautājums, tas ir ļoti nopietns jautājums un grūts katram sportistam, katram trenerim, kurš visu mūžu gatavojas doties uz olimpiskajām spēlēm," sacīja Gutsaits. "Bet, kamēr mūsu cilvēki iet bojā, sievietes un bērni tiek nogalināti, mūsu pilsētas tiek izpostītas, mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu. Manuprāt, tas ir svarīgāk nekā doties uz sacensībām. Bet mums šis politiskais lēmums jāpieņem kopā ar mūsu olimpisko ģimeni."
Tikmēr SOK prezidents Tomass Bahs aizstāvēja organizācijas nostāju, apgalvojot, ka olimpiskajai kustībai ir "vienojoša misija - apvienot cilvēkus". Viņš atsaucas uz 2018. gada Phjončhanu, kad Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja izveidoja kopīgu sieviešu hokeja komandu.
Gutsaits iebilst šim argumentam, norādot uz vēsturi, kad atsevišķas valstis tikušas izslēgtas.
Vācija un Japāna netika uzaicinātas uz 1948. gada Londonas olimpiskajām spēlēm pēc to lomas Otrajā pasaules karā, savukārt Dienvidāfrika no 1964. līdz 1988. gadam tika izslēgta no olimpiskās kustības tās aparteīda likumu dēļ.
Ministrs uzskata, ka Krievijas sportistu atbalsts iebrukumam Ukrainā padara viņu klātbūtni Parīzē 2024. gadā neiedomājamu, kamēr Ukrainas sportisti cenšas sagatavoties spēlēm kara apstākļos. "Es tiešām vēlos, lai visi cilvēki saprastu, kā mēs gatavojamies, kā dzīvo mūsu sportisti, ka mūsu sportisti trenējas, kamēr lido raķetes, lido bumbas," viņš teica. "Olimpiskās spēles ir lieliskas, tās apvieno visu pasauli, bet ne tos sportistus, kas atbalsta šo karu un šo agresiju."