Saeimas Sporta apakškomisija asi nosoda SOK paziņojumu par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību sacensībās
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija asi nosoda Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) paziņojumu par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību starptautiskās sacensībās, informēja Saeimas Preses dienests.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija 27. janvārī paudusi nosodījumu SOK paziņojumam, ka Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nevajadzētu liegt piedalīties starptautiskās sacensībās, bet gan vajadzētu ļaut startēt kā neitrāliem sportistiem, nepārstāvot savu valsti vai sporta federāciju.
Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība 2024. gada Parīzes Olimpiskajās spēlēs būtu klajā pretrunā ar starptautiskās sporta pasaules un pašas SOK definētajām vērtībām un ir kategoriski nepieņemama, teikts vēstulē, ko Sporta apakškomisija adresējusi Latvijas sporta organizācijām.
Vēstulē arī norādīts, ka ar paziņojumiem par īpašu dalības formu iespēju meklēšanu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem SOK ļauj starptautisko sportu, īpaši olimpiskās spēles, izmantot Krievijas pretlikumīgā agresijas kara Ukrainā normalizēšanai, leģitimizēšanai un uzmanības novēršanai.
"Atļauja Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties starptautiskās sacensībās ir aiz neitralitātes plīvura piesegta Ukrainā notiekošā kara un Krievijas noziegumu atbalstīšana," teikts vēstulē.
Ar vēstuli, nosodot SOK paziņojumu, deputāti vērsušies pie Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Paralimpiskās komitejas, Latvijas Sporta federāciju padomes un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas.
Sporta apakškomisija vēstulē aicina sporta federācijas un sportistus publiski un tieši paust savu vērtējumu SOK iecerei, tādējādi starptautiskajā telpā skaidri un nepārprotami demonstrējot Latvijas tautas un tās sportistu uzticību tiem principiem, kas vieno starptautisko sporta pasauli un demokrātisko pasauli.
Tāpat LOK Atlētu komisijas vadītāja Gunta Vaičule uzskata, ke ideja par agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu pielaišanu sacensībām ir ētiski nepieņemama.
"Jau pirms tam savā atlētu komisijā runājām par šo jautājumu, nonākot pie vienota viedokļa, kas pilnībā sakrīt ar LOK pozīciju - kamēr Krievijas karaspēks atrodas Ukrainā, nevar būt runa par Krievijas un arī Baltkrievijas sportistu dalību sacensībās. Jebkura iespēja kaut kā legāli rast iespēju sportistiem piedalīties, manuprāt, ir nepareiza. Šeit nav runa tikai par individuāliem gadījumiem vai sportu kopumā, Krievijas karš Ukrainā izraisījis ekonomisku un humanitāru krīzi un vairs nevienam no mums neliek justies droši," stāstīja vieglatlēte Vaičule.
Ja SOK jebkādā veidā pieļaus Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību 2024.gada Parīzes olimpiskajās spēlēs, Ukrainas atlēti sola boikotēt četrgades vasaras sporta veidu lielāko forumu. Atbildot uz jautājumu, vai Latvija būtu gatava pievienoties boikotam, Vaičule teica, ka šobrīd esot daudz nezināmā.
"No personīgās perspektīvas aizdomājoties, ka šobrīd ieguldu visus spēkus, lai kvalificētos olimpiskajām spēlēm, kas ir mans kā sportista mērķis... Un, ja man jautā, vai es boikotētu? Domāju, ka jā, bet vien domas par tādu soli jau tagad raisa nepatīkams sajūtas," atzina Vaičule.
Viņasprāt, šādu jautājumu aktualizējuši centieni no Krievijas un Baltkrievijas atlētiem, kā arī sporta sabiedrības tajās valstīs, kas neizjūt apdraudējumu.
"Neredzam to, kā ētiski pieņemamu rīcību. Te tomēr ir runa par kopīgām vērtībām un izpratni par lietām, nevis par formalitātēm," teica Vaičule.
Jau ziņots, ka SOK šonedēļ aicināja pētīt veidus, kā Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties starptautisko sacensību apritē. SOK pagājušajā nedēļā konsultējusies ar SOK locekļiem, sportistu pārstāvjiem, starptautiskajām sporta veidu federācijām un nacionālajām olimpiskajām komitejām.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) intervijā LTV, atbildot uz jautājumu, vai Latvijas sportistiem būt jāpiedalās olimpiskajās spēlēs, kur startē Krievijas un Baltkrievijas sportisti, norādīja, ka sagaida, lai LOK paustu ļoti principiālu un stingru nostāju šajā jautājumā.
LOK piektdien, atbildot uz Rinkēviča teikto, norādīja, ka organizācijas nostāja bija, ir un būs nemainīga un prinicipiāla. "Kamēr notiek karš Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība olimpiskajās spēlēs zem jebkāda karoga ir nepieļaujama," tviterī raksta LOK.
SOK trešdien ziņoja, ka vairums konsultācijās iesaistīto pušu piekritušas, ka saskaņā ar Olimpisko hartu ir jāciena visu sportistu tiesības, izslēdzot diskrimināciju. Valdības nedrīkstētu izlemt, kuri sportisti var piedalīties sacensībās un kuri nē.
Tāpat konsultāciju procesā nonākts pie secinājuma, ka nevienam sportistam nevajadzētu liegt piedalīties sacensībās, liegumu pamatojot tikai ar viņa pilsonību.
Kā priekšnoteikumus, lai sportisti varētu atgriezties sacensību apritē, SOK min, ka tie varētu startēt tikai kā neitrāli sportisti, nekādā veidā nepārstāvot savu valsti vai federāciju, līdzīgi kā tas ir profesionālajās sporta līgās Eiropā, ASV un Kanādā, kā arī atsevišķos individuālajos sporta veidos.
Tāpat sportisti sacensībās varētu piedalīties, ja pilnībā respektē Olimpisko hartu. Pirmkārt, tie var būt tikai sportisti, kas nav aktīvi atbalstījušu Krievijas karadarbību Ukrainā. Otrkārt, šiem sportistiem jāatbilst Pasaules antidopinga kodeksam un citiem antidopinga noteikumiem.
Gadījumā, ja sportisti neievērotu šos priekšnosacījumus, starptautiskajām federācijām un/vai sacensību rīkotājiem nekavējoties jāatstādina viņus no sacensībām, ziņojot par to SOK.
Tāpat SOK novērtējusi Āzijas Olimpiskās padomes piedāvājumu nodrošināt šiem sportistiem startus sacensībās Āzijā.
